Kā Zemes mikrobi varētu komunicēt ar citplanētu sugām

Zemes izmēra planēta "Kepler-186f" FOTO: AP/Scanpix

Vai mēs kosmosā esam vieni? “Ārpuszemes saprāta meklējumi” (SETI) uz šo jautājumu cenšas atbildēt jau kopš 1959. gada. Daudzi astronomi uzskata, ka kaut kur plašajā visumā pastāv ārpuszemes civilizācijas, tomēr tās ir ļoti retas.

Bet, ja cilvēkveidīgas citplanētiešu civilizācijas tomēr nepastāv, vai to vietā varētu eksistēt citādākas dzīvības formas, kas varbūt labāk spēj izplatīties kosmosā? Vai būtu iespējams, ka šādas, lūk, dzīvības formas savā starpā arī spētu komunicēt?

Jaunā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Biosystems”, rakstīts, ka tas būtu iespējams. Kosmosa patiesie valdnieki varētu būt mikrobi, turklāt krietni vien inteliģentāki, nekā mēs domājam.

Lai saprastu mikrobus, mums jātiek vaļā no mūsu antropocentriskajiem aizspriedumiem. Mikrobus mēs redzam, kā vienšūnas organismus, kas izraisa slimības, tomēr realitāte ir citādāk.

3

Mikrobi ir brīvi organizētas daudzšūnu vienības. Baktērijas, piemēram, ir milzīgu koloniju dalībnieki, kas kopā spēj “domāt” un pieņemt lēmumus, izdevumā "The Conversation" raksta pētnieki.

Tipiska baktēriju kolonija ir kibernētiska vienība - “supersmadzenes”, kas spēj risināt dažādas vides problēmas. Vēl jo vairāk – visas baktēriju kolonijas uz Zemes ir savienotas globālā baktēriju supersistēmā, ko dēvē par bakteriosfēru.

Šis ģenētiskās informācijas “vispasaules tīkls” pēdējo trīs miljardu gadu laikā ir regulējis visu organisko elementu plūsmu uz Zemes tādā veidā, kādā cilvēks pat iedomāties nespēj.

Baktērijas joprojām ir visplašāk sastopamā un dominējošā dzīvības forma uz Zemes. Piemēram, ja no biosfēras baktērijas aizvāktu, dzīvībai pienāktu beigas.

3

Baktērijas arī ir labāk piemērotas kosmosa apstākļiem un komunikācijai tajā nekā cilvēki. Nesenā pētījumā atklāts, ka Zemes baktērijas kosmosā var izdzīvot vismaz trīs gadus ilgi. Iespējams pat vairāk. Savukārt neaktīvā stāvoklī baktērijas var eksistēt pat miljoniem gadu ilgi.

Patiesi, vairākas panspermijas hipotēzes, kas vēsta par to, ka dzīvības iedīgļi uz Zemes ir atceļojuši no citām planētām, atbalsta iepriekš minēto. Nesenie matemātiskie modeļi arī to ir apliecinājuši, parādot, ka mikrobiālie ceļojumi varētu būt iespējami ne vien mūsu Saules sistēmā, bet visā galaktikā.

Mikrobiālais “SETI”

Tiek uzskatīts, ka bakteriosfēra varētu atdarināt visus cilvēka soļus ārpus zemes saprāta meklēšanā jeb “SETI”. Pirmais solis ir spēja nolasīt kosmiska mēroga informāciju. Piemēram, izmantojot radioteleskopus, mēs spēja analizēt tālas un apdzīvojamas planētas. Otrais solis ir attīstīt tehnoloģijas un zināšanas, lai noskaidrotu, vai uz šīm apdzīvojamajām planētām eksistē dzīvība. Trešais solis ir potenciālajam ārpus zemes saprātam parādīt, kas mēs esam, un izveidot kontaktu, ja ir saņemta reakcija.

Mikrobiem ir ierobežota spēja nolasīt kosmiska mēroga informāciju. Piemēram, zilaļģes spēj nolasīt no Saules nākošā elektromagnētiskā spektra daļu redzamās gaismas veidolā (pirmais solis). Šo bioloģisko fenomenu dēvē par fototropismu, un tas notiek, piemēram, kad augs pavēršas vai novēršas no Saules vai cita gaismas avota.

Otrais solis ir nozīmīgs dzīvības attīstībai uz Zemes. Zilaļģēm ir attīstīta biotehnoloģija fotosintēzes formā. Tādā ceļā tās pārvērš ūdeni, gaismu un oglekļa dioksīdu skābeklī un barības vielās. Garajā evolūcijas ceļā uz Zemes tā radās bakteriosfēra.

Vēlāk mikrobu pasaule kļuva sarežģītāka, pēdējo 600 miljonu gadu laikā rodoties augiem un dzīvniekiem. Tomēr baktērijas joprojām ir dominējošākā dzīvības forma uz mūsu planētas.

3

Trešais solis ir saistīts ar komunikāciju starp mikrobiem, kuriem ir līdzīgs ķīmiskais sastāvs. Ja arpus zemes mikrobu sastāvā būtu ogleklis, DNS, proteīni un citas biomolekulas, tad tie viegli spētu integrēties Zemes biosfērā. Iespējams ir arī pretējs process, proti, mikrobi no Zemes varētu nokļut uz asteroīdiem un sēt dzīvību tālāk kosmosā.

Lai novērtētu mikrobiālo “SETI”, mums ir jāsaprot inteliģences koncepts evolūcijas kontekstā. Tas mums ļautu labāk novērtēt baktēriju inteliģenci un to spējas. Daži biologi uzskata, ka cilvēka inteliģence ir tikai fragments plašajā dabiskās inteliģences spektrā, kas sevī iekļauj arī augus un mikrobus.

Mums arī būtu jāsaprot, ka pazīmes par attīstītām tehnoloģijām, nav vienīgās saprātīgas civilizācijas pazīmes. Tehnoloģiski attīstītām civilizācijām būtu vajadzīgs liels daudzums enerģijas. Lai iegūtu enerģiju ap planētām būtu jābūvē milzīgas kosmiskās megastruktūras, kas varētu ražot enerģiju no blakus esošās saules. Šādu megastruktūru meklēšana varētu būt viens no veidiem, kā atrast ārpus zemes civilizācijas.

Tiesa, tādas civilizācijas noteikti ir ļoti retas, tāpēc meklēt to radītās megastruktūras nav īsti jēgas. Tā vietā daudz jēdzīgāk būtu meklēt bioloģiskās pazīmes, kā dzīvības liecību uz apdzīvojamām eksoplanētām.

3

Lai atrastu citplanētiešus, mums būtu jālūkojas planētu atmosfēras gāzēs, kas ir viena no iespējamās dzīvības pazīmēm. Skābekli, metānu fosfīnu – to visu rada mikrobi. Fosfīna pēdas Veneras mākoņos bija cerīgs pavediens, tomēr tagad šķiet apšaubāms. Tas, visticamāk, nav fosfīns, bet gan sēra dioksīds.

Tomēr mums joprojām mums nekas cits neatliek, kā censties meklēt tālāk.

Uz augšu
Back