Varakļānu novada pievienošana Rēzeknes novadam neatbilst Satversmei, lēmusi ST
Papildināts

Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova pirms tikšanās ar Valsts prezidentu Rīgas pilī. FOTO: Edijs Pālens/LETA

Šodien Satversmes tiesa (ST) vienā no lietām par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu (ATR), atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei, informēja tiesā.

Savukārt Inčukalna pagasta iekļaušana Siguldas novadā, Garkalnes pagasta un Vangažu pilsētas iekļaušana Ropažu novadā atzina par atbilstošu Satversmei

8

Šodien plkst.15 norisināsies preses konference, kurā ST priekšsēdētāja Sanita Osipova un ST priekšsēdētājas vietnieks Aldis Laviņš informēs par pieņemto nolēmumu.

Lietā tika apvienoti pieteikumi no Inčukalna, Varakļānu un Garkalnes novada domēm. Iesniedzēji lūdza ST pārbaudīt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma "Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības" vairāku apakšpunktu atbilstību Satversmei un Eiropas vietējo pašvaldību hartai.

Pēc Varakļānu novada domes ieskata, apstrīdētās normas aizskar tās tiesības, jo ar šīm normām Murmastienes pagasts, Varakļānu pagasts un Varakļānu pilsēta ir pievienoti Rēzeknes novadam, pienācīgi neizvērtējot iespēju šos pagastus un pilsētu iekļaut Madonas novadā vai saglabāt kā patstāvīgu pašvaldību.

Dome uzskatīja, ka, pieņemot apstrīdētās normas, Saeima rīkojusies pretēji reformas mērķiem un tās pamatā esošajiem kritērijiem, kā arī pārkāpusi labas likumdošanas un pašvaldības principu. Tāpat šo normu izstrādē, neesot ievērots subsidiaritātes princips un

nav veiktas pienācīgas konsultācijas ar novada iedzīvotājiem un domi.

8

Pēc Garkalnes novada domes ieskata, līdzšinējā novada administratīvā teritorija tika pievienota jaunveidojamam Ropažu novadam kā Garkalnes pagasts, pienācīgi neizvērtējot iespēju Garkalnes novadu saglabāt kā patstāvīgu pašvaldību, vai apvienot ar Ādažu novadu vai Inčukalna novadu.

Taču Inčukalna novada domes ieskatā, pieņemot apstrīdētās normas, un sadalot Inčukalna novada pašvaldības administratīvo teritoriju, kā rezultātā Vangažu pilsēta tiek iekļauta Ropažu novadā un Inčukalna pagasts - Siguldas novadā, Saeima esot pārkāpusi labas likumdošanas un pašvaldības principu. Tāpat apstrīdēto normu izstrādē neesot veiktas pienācīgas konsultācijas ar Inčukalna novada pašvaldību.

ST secināja, ka izskatāmajā lietā apstrīdētās normas neparedz funkciju pārdali starp pašvaldību un centrālo varu un līdz ar to neskar arī subsidiaritātes principu. Tādējādi ST izbeidza tiesvedību daļā par apstrīdēto normu atbilstību Hartas 4.panta trešajai daļai, kurā ir ietverts subsidiaritātes princips.

ST secināja, ka Varakļānu novada, Garkalnes novada un Inčukalna novada iedzīvotājiem un domēm bija iespēja sagatavot savu viedokli saprātīgā laikposmā par plānoto administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu un iesniegt priekšlikumus un iebildumus atbildīgajām valsts institūcijām. Konsultēšanās procesā gan Varakļānu novada, gan Garkalnes novada, gan Inčukalna novada pašvaldības priekšlikumi un iebildumi tika izvērtēti. Tādējādi apstrīdētās normas tika atzītas par atbilstošām Hartas 4.panta sestajai daļai un 5.pantam.

ST pirmkārt, secināja, ka likumdevējs nav ievērojis reformas mērķi un kritērijus,

8

jo iekļāvis Varakļānu novadu jaunveidojamā Rēzeknes novadā, kurā nav valsts attīstības plānošanas dokumentos noteikta reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra. Savukārt Administratīvo teritoriju likuma pārejas noteikumos paredzēts Rēzeknes novada un Rēzeknes valstspilsētas sadarbības pienākums vienīgi atsevišķās jomās.

Turklāt valstspilsētas pašvaldībai tas var radīt zināmas priekšrocības. Likumdevējs nav racionāli pamatojis, ka šāds sadarbības pienākums radīs tādas izmaiņas līdzšinējā pašvaldību sadarbībā, kuras ļautu secināt, ka tiks novērsti iepriekš konstatētie administratīvi teritoriālā iedalījuma trūkumi, izveidotas spēcīgas, ekonomiski attīstīties spējīgas pašvaldības un panākts tas, ka pašvaldības tām uzdotās funkcijas spēs izpildīt patstāvīgi.

Otrkārt, tiesa konstatēja, ka lēmums iekļaut šo novadu jaunveidojamā Rēzeknes novadā pēc būtības tika pieņemts vien likumprojekta trešajā lasījumā Saeimas sēdē. Šā lēmuma pamatā bija deputātu pārliecība par šīs teritorijas kultūrvēsturisko piederību Latgalei. Tiesa uzsvēra, ka administratīvi teritoriālajai reformai nav jābūt balstītai tikai un vienīgi sociālekonomiskos apsvērumos, tā var tikt veidota, ievērojot arī pašvaldību ģeogrāfiskos un kultūrvēsturiskos aspektus.

Tiesa norādīja, ka svarīgi ir tas, lai šādi apsvērumi tiktu definēti kā skaidri kritēriji, kas vienlīdzīgi tiek attiecināti uz ikkatru pašvaldību. Konkrētajā gadījumā likumdevējs bija noteicis, ka administratīvi teritoriālā reforma nav pakārtojama prasībai saglabāt kultūrvēsturisko vidi un piederību latviešu vēsturiskajām zemēm, jo pilsētu un pagastu piederību latviešu vēsturiskajām zemēm regulēs speciāls likums. Šāda pieeja arī tika konsekventi piemērota likumprojekta izstrādē, noraidot uz kultūrvēsturiskiem apsvērumiem balstītus priekšlikumus izveidot, piemēram, Alsungas novadu un Sēlijas novadu. Tāpēc, pamatojot Varakļānu novada iekļaušanu Rēzeknes novadā ar apsvērumiem par tā kultūrvēsturisko piederību Latgalei, likumdevējs balstījies uz tādiem apsvērumiem, kas nebija atzīstami par reformas īstenošanas kritērijiem, un nav saglabājis uz visiem jaunveidojamiem novadiem vienlīdzīgi attiecināmu pieeju.

Līdz ar to ST secināja, ka, pieņemot Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 31.15., 31.29.un 31.30.apakšpunktu,

likumdevējs rīkojies patvaļīgi.

8

Papildus ST norādīja, ka reformas īstenošanā var būt nozīmīga pašvaldības iedzīvotāju piederības izjūta un kopīgā identitāte. Lemjot par pašvaldības pievienošanu kādam citam novadam, var tikt ņemti vērā tās īpašie apstākļi, tostarp arī tas, ka pašvaldības iedzīvotāji jūtas piederīgi konkrētam novadam. Tātad, ja vien, ievērojot reformas mērķi un tās pamatā esošos kritērijus, pastāv iespēja pašvaldību apvienot ar dažādiem novadiem, papildus var noskaidrot arī to, ar kuru no šiem citiem novadiem vēlas apvienoties pašvaldības iedzīvotāji. Varakļānu novada iedzīvotāju aptaujas rezultāti apliecināja novada iedzīvotāju atbalstu tā teritorijas pievienošanai jaunveidojamam Madonas novadam. Tāpēc šā novada iekļaušana jaunveidojamā Rēzeknes novadā nebūtu pamatojama arī ar Varakļānu novada iedzīvotāju piederības izjūtu un kopīgo identitāti.

Savukārt lemjot par Garkalnes novada iekļaušanu Ropažu novadā vai Ādažu novadā, ja abos gadījumos tiktu ievēroti reformas pamatā esošie kritēriji, kā arī nav būtiskas iedzīvotāju daļas viedokļa par vienu vai otru administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu, ir atkarīgs no politiskas izšķiršanās, kuru ST nepārbauda. Savukārt Garkalnes novada kā atsevišķas administratīvās teritorijas saglabāšana neatbilstu izvirzītajiem vispārējiem reformas mērķiem un novadu veidošanas kritērijiem, tostarp, ka Pierīgas novadā ir ne mazāk kā 15 000 pastāvīgo iedzīvotāju. Tādējādi ST secināja, ka, lemjot par līdzšinējā Garkalnes novada iekļaušanu jaunajā Ropažu novadā, likumdevējs ir ievērojis reformas mērķi un kritērijus.

ST secināja, ka lēmums par Inčukalna novada reformēšanu, iekļaujot Inčukalna pagastu Siguldas novadā un Vangažu pilsētu - Ropažu novadā atbilst reformas mērķiem un tās pamatā esošajiem kritērijiem. Pamatojot Inčukalna novada sadalīšanu, Inčukalna pagastu iekļaujot Siguldas novadā un Vangažu pilsētu - Ropažu novadā, tika norādīts uz šo teritoriālo vienību atšķirīgo vēsturiskās attīstības gaitu, kā arī iedzīvotāju un to nodarbinātības struktūru, kā arī tika ņemta vērā Vangažu pilsētas svārstmigrācija Rīgas virzienā un saņemtie priekšlikumi. Savukārt Inčukalna novada kā atsevišķas administratīvās teritorijas saglabāšana neatbilstu izvirzītajiem vispārējiem reformas mērķiem un novadu veidošanas kritērijiem.

Proti, Inčukalna novadam nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra, savukārt kā potenciālam Pierīgas novadam tam nav tiešas robežas ar Rīgu, tā iedzīvotāju skaits nav atbilstošs izraudzītajiem kritērijiem, un arī prognozes nenorāda uz pietiekamu iedzīvotāju skaita pieaugumu tuvākajos gados. Tādējādi ST secināja, ka, lemjot par Inčukalna pagasta iekļaušanu Siguldas novadā un Vangažu pilsētas iekļaušanu Ropažu novadā, likumdevējs ir ievērojis reformas mērķi un kritērijus.

ST norādīja, ka demokrātiskā tiesiskā valstī iedzīvotāju aktīva dalība vietējā pašpārvaldē ir svarīga. Reformas pamatā nevar likt vienīgi ekonomiskus apsvērumus un finansiālu ieguvumu.

ST secināja, ka, pieņemot Administratīvo teritoriju likuma apakšpunktus, likumdevējs nav rīkojies patvaļīgi. Šobrīd, kamēr reforma vēl nav pabeigta, attiecībā uz Garkalnes novada un Inčukalna novada vietējām kopienām ST nav pamata secināt, ka likumdevējs būtu rīkojies patvaļīgi un reformas izstrādes procesā nebūtu izsvērtas šo kopienu intereses.

ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

8

Jau ziņots, ka citā lietā ST 12.martā atzina, ka Administratīvo teritoriju un apdzīvoto likumā noteiktā Skultes pagasta iekļaušana Saulkrastu novadā neatbilst Satversmei.

Uz augšu
Back