Kas TĀDS ir mazajā Varakļānu novadā ar trim tūkstošiem iedzīvotāju, ja deķis, te uz Vidzemes, te Latgales pusi, tiek vilkts gandrīz gada garumā? Pēc tam, kad varakļānieši referendumā teica “jā” Madonai kā centram, Saeima galējā balsojumā Varakļānus tomēr iezīmēja Rēzeknes novadā. Varakļāni ir pirmā pašvaldība, kas novadu reformu nolēmusi apstrīdēt Satversmes tiesā. Performance ap Varakļāniem liek jautāt: par ko būtībā ir šis “karš”?

Varakļānu novads ir viena no pašvaldībām, kurā strīds par vietu Latvijas kartē ieildzis - novads ierauts spēlē, kurā neatšķetināmi savijušās politiskas ambīcijas, ekonomiskas intereses, kultūras izpratne, patriotiskas jūtas un personiskas lietas. Pēc tam, kad Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu ar Varakļāniem Rēzeknes novadā izsludināja Valsts prezidents, situācija kļuva pavisam nokaitēta: tie, kas redz sevi pie Madonas, padoties negrasās. 

Ceturtdien Varakļānu novada dome pieņēma lēmumu vērsties Satversmes tiesā, uzskatot, ka novadu reformas likumā noteiktā Varakļānu iekļaušana Rēzeknes novadā nav iedzīvotāju interesēs un nesasniegs reformas mērķus. Turklāt tas neatbilst ne iedzīvotāju referenduma balsojumam, ne Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas ieteikumam. 

Februārī notikušajā referendumā 84% iedzīvotāju no 1100  (kopumā ir virs 3000) nobalsoja par pievienošanos Madonas novadam. Varakļāni bija vienīgā pašvaldība, kurā Saeima lika rīkot aptauju. Tikmēr vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki iestājās par “latgaliskiem” Varakļāniem. 1. lasījumā Saeima nobalsoja par Varakļānu pievienošanu Madonas novadam. 2. lasījumā parlamenta dienaskārtībā jau bija divi pretrunīgi priekšlikumi, bet 3. - “kažoks jau otrādi” - Rēzeknes novadā un punkts.

Varakļānu atrašanos Rēzeknes novadā pārsvarā atbalstīja citkārt atšķirīgi domājoši spēki - Nacionālā apvienība, Saskaņa un Jaunā konservatīvā partija.

Īpašu uzmanību  Varakļānu novadam pievērsa Valsts prezidents Egils Levits, sakot: ”Ja Saeimas vairākuma trešā lasījuma lēmums par esošā Varakļānu novada turpmāko likteni, kas pieņemts pretēji izsvērtam un rūpīgi apspriestam atbildīgās komisijas atzinumam, vietējai kopienai Varakļānu novadā tomēr nav pieņemams, likumdevējam būtu jābūt gatavam šo jautājumu atkārtoti apspriest potenciālu likuma grozījumu ceļā.”

Vidzemes virziena atbalstītāji uzskata, ka “spēle” ir par Latgales robežas un attiecīgi politiskās un ekonomiskās ietekmes paplašināšanu. Tie, kas Varakļānus redz Latgalē, saka: stāsts ir par latgalisko kultūru un identitāti un “ideālismu par naudu nopirkt nevar”. 

"Suns visu šito neredzējis..."

“Ko ēd vai pīpē Saeimā, ja pieņem tik neloģisku lēmumu”; “Ja varakļānieši saka, ka ir latgalieši, kur gan latgaliešiem vislabāk dzīvot, ja ne savā kultūrvidē -  Latgalē?”; “Genocīds pret lauku teritorijām, kas rauj līdzi cilvēku likteņus”; “Ar mums grib izrīkoties kā ar dzimtcilvēkiem dzimtbūšanas iekārtā”; “Izpratne dīvaina: mēs uzdāvinām daļu Latgales teritorijas Vidzemei”;  “Latgale grib izraut gabalu sev”;

"Suns visu šito neredzējis… Zemeslode tāpat turpina griezties.”

Tik emocionāli un daiļrunīgi varakļānieši raksturo ieilgušo Varakļānu "mētāšanu". Kur īsti Latvijas kartē būt Varakļāniem?

TVNET Varakļānos 2020.gada martā

Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs ir vīlies: gala lēmumu 3. lasījumā Saeima pieņēmusi, nekomunicējot, ne ar Varakļānu pašvaldību, ne novada iedzīvotājiem, izmantojot ārkārtas situāciju. Pēc tam, kad Saeima ignorēja pašas iniciētās Varakļānu iedzīvotāju aptaujas rezultātus, “noskaņojums novadā kļuva nesamierināms”.

Kāpēc “kažoks otrādi”, viņš atbildēt nevarot, bet uzskata, ka “tā nav tikai cīņa par kultūru, motīvi ir citi”. 

Varakļānu iekļaušanu Rēzeknes novadā pirms novadu reformas likuma pieņemšanas aktualizēja domubiedri no Dekšāres pagasta (Viļānu novads). Viens no “latgalisko Varakļānu” idejas virzītājiem - biedrības „Latgales tradicionālās kultūras centrs „Latgaļu sāta” dibinātājs Dainis Mjartāns, par kuru pašvaldībā piesardzīgi saka: “Viņa ieinteresētība ir manāma.” Lieta tāda, ka jaunajā novadu reformas modelī Dekšāri iekļauti Rēzeknes novadā, bet vēsturiski daļa pagasta bijusi piederīga Varakļāniem, kas savukārt līdz 20. gadsimta 40. gadiem ietilpa Rēzeknes apriņķī. Tātad Dekšāres pagasta iedzīvotāji cīnās par Latgales teritoriju apvienošanu.

Dekšāriešu iniciatīvu Justs komentē ar ironiju: “Es arī gribētu, lai Liepāja ir tuvāk Rīgai.” Pēc novada vadītāja domām, Varakļānu iekļaušana Madonas novadā ir pretrunā reformas ekonomiskās izaugsmes mērķiem. “Mūs nostādīja fakta priekšā, jo iepriekš visos līmeņos tika spriests par Varakļānu pievienošanu Madonai. Reformas būtība ir pārkāpta, tās vietā populistiski lozungi.”

Iepriekš pieminētais latgaliešu sabiedriskais darbinieks Dainis Mjartāns situāciju redz citādāk: jau pirms piecpadsmit gadiem vietējā laikrakstā iestājās par to, ka Varakļāniem jāatgriežas Rēzeknes novadā. Latgales stiprināšanas ideju viņš aizstāv daudzu gadu garumā.

“Ja varakļānieši saka, ka ir latgalieši, kur gan latgaliešiem vislabāk dzīvot, ja ne savā kultūrvidē -  Latgalē? Vai mēs būsim latgaļi Vidzemē? Ir pienācis laiks novērst okupācijas laika sekas.”

Kad 1963. gadā Varakļānus pievienoja Madonas rajonam, saprotams, neviena viedokli nejautāja. Par novadu Varakļānus padarīja 2009. gada reforma.

“Kā jūs domājat, kur padomju laikos atradās vienīgais kolhozs ar nosaukumu  “Latgale”?  Varakļānos,” viņš raksturo Varakļānu piederību Latgalei, ko cilvēku uztveres līmenī nespēja izdzēst pat padomju vara.

Mjartāna argumenti nav tikai emocionāli - izvēlei par labu Rēzeknes virzienā ir racionāls pamats. “Man ir simpātisks veids, kā Rēzeknes novadā organizēta pārvaldība, proti, decentralizēti, līdz ar to saglabāsies liela autonomija. Ja citos pašvaldību reformas modeļos lielāko daļu “nosmeļ” attīstības centrs, tad Rēzeknes novadā tā nebūs, jo Rēzekni ar novadu neapvienos, tā būs valsts  nozīmes pilsēta un, atšķirībā no Madonas,  ar vairākām  specializētām mācību iestādēm un  augstskolu, kā arī reģionālo slimnīcu. Mjartāns saka, ka viņam nav pieņemama oponentu argumentācija “Latvija beidzas Varakļānos”, jo Rēzeknes pusē esot krieviska vide. “Tas savā ziņā ir pretvalstiski. Kā mēs varam pozitīvi lūkoties nākotnē, ja tiek apvainoti Rēzeknes novadā dzīvojošie krievu valodā runājošie, piemēram, vecticībnieki un paši latgalieši?”

Pēc viņa domām, Varakļānu atrašanās Latgalē ir mūsu valsts pamatā: “1917. gadā Latgales kongresa delegāti, kuru vidū bija arī pārstāvis no Varakļāniem, nobalsoja par apvienošanos ar Latvijas novadiem un vienotas Latvijas valsts veidošanu. Satversmes tiesa jau 2007. gadā atzina, ka uz Latvijas Republikas dibināšanu to veidoja Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apriņķis un tagadējais Varakļānu novads ietilpa Rēzeknes apriņķī. Tātad atbilstoši Satversmei - Latgalei kā vēsturiski  etnogrāfiskam apgabalam ir savas noteiktas robežas.” Viņš piemetina, ka pēc 2011. gada datiem latgaliski Varakļānos runā 67% iedzīvotāju - vairāk nekā citviet, un tamdēļ jārūpējas par šīs unikālās kultūrvides saglabāšanu.

Tiem, kas uzskata, ka centieniem, lai Varakļāni iekļautos Rēzeknes novadā, ir slēpti - politiski un ekonomiski mērķi, viņš iesaka “paskatīties spogulī”.

“Ideālismu par naudu nevar nopirkt.”

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Vai Varakļānos atrasta nafta?

“Saeima pieņēmusi Varakļānu iedzīvotājus pazemojošu lēmumu,” sašutis pašvaldības deputāts, uzņēmējs, veikala īpašnieks Jānis Erels. Pēc viņa domām, kultūrvēsture ir tikai lozungs, aiz kuriem slēpjas citi motīvi, piemēram, politiski amati perspektīvā un merkantilas intereses. Tieši kādas, viņš nezina. “Bēdīgākais, ka no Saeimas ņirdz: “Varakļāni, pīci, pīci. Sēdiet būdā un nerunājiet.” Ja būsim pie Rēzeknes, būsim mazs novadiņš, kas neko nevarēs ietekmēt. Gadā reizi no centra atbrauks paskatīties, vai mēs vēl vispār esam, ar laiku likvidēs vidusskolu. Lauksaimnieki ir šokā - daļa jau pateikuši, ka pārreģistrēsies Madonas novadā. Trakākais, ka visi to saprot! Ko ēd vai pīpē Saeimā, ja pieņem tik neloģisku lēmumu?” 

Kamēr vietējās varas pārstāvji, lai gan manāmi sašutuši, runā izvairīgi, vietējie baumo uz nebēdu. Pirmajā acu uzmetienā anekdotiskajiem stāstiem par latviešu izcelsmes amerikāņu bagātnieka interešu lobiju un čukstus izteiktajai versijai, ka “varbūt Varakļānos atrastas naftas iegulas”, ir zināms  pamats. Runa ir par latgaļu filantropu, latgaliešu izcelsmes amerikāņu naftas biznesmeni Pēteri Ragaušu, kas zināms ar to, ka ziedojis gan Latvijas Universitātei, gan politiķiem, gan atbalstījis filmas “Piļsāta pi upis” tapšanu. Filmas režisors Viesturs Kairišs aktīvi iestājās par Varakļānu piederību Latgalei - ieradās Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijā, lai pārliecinātu tās pārstāvjus. Tagad amerikāņu uzņēmējs vēlas celt gāzes terminālu Skultē.

Baznīca iejaukta

“Mēs nejūtamies piederīgi Rēzeknes novadam, lai gan esam latgalieši,” saka avīzes "Varakļōnīts" redaktore Aina Jaunzeme. Nav jau tā, ka visi varakļānieši būtu sastrīdējušies - ir vasaras pilnbrieds, lauki jāapstrādā, vagas jāravē. Dzīve laukos nosaka savas prioritātes, un strīdi “pie kā” aiziet trešajā plānā. “Rēzekne mums nezināma, nepierasta, jo esam cieši saistīti ar Madonu. Abpusēju sadarbību, kas izveidojusies 57 gadu laikā, tik viegli nevar pārcirst. Man bērni un mazbērni izauguši, esot cieši saistīti ar Madonu. Ar mums grib izrīkoties kā ar dzimtcilvēkiem dzimtbūšanas iekārtā. Tas ir pazemojoši.” Tomēr, tāpat kā citi varakļānieši, Aina Jaunzeme saka: “Mēs esam tie, kas esam, - latgalieši, un tādi arī paliksim.” 

“Rēzekne atgrūž, jo mums nav pieņemams turienes rusicisms. Patiesībā mēs neesam vajadzīgi ne vieniem, ne otriem,” viņa skaidro.  Pēc viņas domām, ja paliks kā ir, cietēji būs zemnieki un vietējie uzņēmēji, kuriem būs apgrūtināta komunikācija ar dažādām institūcijām, kas šobrīd atrodas Madonā.

Arī Aina Jaunzeme netic, kā saka, “dižajiem Latgales aizstāvjiem”. Viņa domā, ka iemesli ir dziļāki, jo “Madonā mēs bijām īpaši, ar savu odziņu - latviskie latgalieši.”

Viņa uzsver, ka varakļānieši, lai gan latgaļi, tomēr atšķirīgi - izteikti latviski, arī valoda tīra - bez krieviskas pieskaņas.

“Negribētos, lai sabojā mūsu identitāti. Mēs taču nevaram kā čūska no ādas izlīst un pagriezties uz otru pusi; kori, sportisti - visi darbojas Madonas pusē. Reāli skatoties - dzīvojam taču materiālā pasaulē: lai būtu bagātīgi svētki, skaisti deju kolektīvi, kori - vajadzīga ekonomiskā perspektīva, citādi viss izsīks. Mēs daudzus gadus esam Vidzemes attīstības reģionā, kuram ir skaists sauklis “Ceļš ved augšup!”. Mēs novadā esam tik maz - priekš kam mums kaut ko dalīt.”

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Kad martā TVNET viesojās Varakļānos, novada muzeja vadītāja Terese Korsaka sacīja: “Varakļāni ir latgaliski - ar savām tradīcijām, valodu un identitāti un tikai padomju laikā mākslīgi, ar varu tika pievienoti Madonai. Izpratne dīvaina: mēs uzdāvinām daļu Latgales teritorijas Vidzemei.”  Savu viedokli viņa nav mainījusi: ja Varakļāni paliks Vidzemē, latgaliskā identitāte sāks zust. "Bērni runā baltiski, uz latgalisko raugoties ar skepsi.

Vienas paaudzes laikā tas nenotiks, bet, mainoties paaudzēm, latgaliskais zudīs.

Mūsu bērnubērni nerunās latgaliski un nekops latgaliskās tradīcijas.” Viņa atgādina par kultūras dižgariem, kas latgaliskās tradīcijas izkopuši tieši Varakļānos. “Patiesībā par pievienošanos Madonai nobalsoja tikai 38%. Daudzi vispār neizteica viedokli. Muzejnieku sarakstos mēs vienmēr esam bijuši pie Latgales.”

Vēl nesen draudzīgo varakļāniešu starpā radusies plaisa. “Varakļāni nevēlas spert soļus atpakaļ,” saka Varakļānos dzimusi Ieva, kas tagad dzīvo Rīgā. “Madonā un Rēzeknē ir nesalīdzināmi - dažāda situācija. Esot Madonas novadā, ir daudz kas sakārtots, ir bijis izrāviens attīstības virzienā, bet, ja būsim Rēzeknes novadā, ļoti iespējams, ka daudz kas tiks novirzīts uz Viļāniem. Bet Viļānos ir nevis Latgale, bet Krievija, tur par skolā skolotāji runā krieviski.” Viņa saka, ka dzimtajā vietā “kariņš aizgājis līdz tādam absurdam!”

“Baznīca iejaukta, mācītāji misēs lasa par Rēzekni, zvana un sazinās ar Saeimas cilvēkiem. Vietējie ir sašļukuši."

Tikmēr uzrunātie Rēzeknes virziena aizstāvji izteikt viedokli atsakās - emocionālais spiediens ir pārāk liels. Dažiem sašķobījusies veselība. Izrādās, ka strīdi par politiku un identitāti drīz vien pāraug personiskā nepatikā, no kuras provincē, kur visi viens ar otru saistīti, nav tik viegli distancēties kā lielpilsētā. Ir tā, kā iepriekš  teica Varakļānu Kafejnīcas - Grāmatnīcas pārstāve Anete Urka: valdība “varakļāniešus pametusi zem sliedēm”.

Skumjākais, ka konfliktē ne jau tie, kas, sēžot zālienā pie veikala, dala šņabja pudeli, bet sabiedriski aktīvākie un uzņēmīgākie - cilvēki, kas ir novada “sāls”.

“Genocīds pret lauku teritorijām, kas rauj līdzi cilvēku likteņus,” saka kāda kundze. Pēc viņas domām, veids, kā reforma tiek realizēta, draud ar vēl lielāku lauku iztukšošanos, kuros “tā jau vakuums”. “Suns visu šito neredzējis… Zemeslode tāpat turpina griezties,” viņa nosaka. Vietējie saplēšas, kamēr “lielo interešu bīdītāji dara savas lietas”.