Pagājušajā gadā veiktajos vakcīnu pret Covid-19 iepirkumos, lemjot par ražotāja "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnu iepirkšanas apjomu, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologi mudinājuši, neskatoties ar šo vakcīnu saistītajiem sarežģījumiem, iepirkt visu pieejamo devu apmēru, Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē pavēstīja SPKC direktore Iveta Gavare.
Šādu nostāju amatpersona pauda piektdien notikušajā komisijas sēdē, kas tika rīkota, "lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai".
Kā jau tas ir vairākkārt parādījies publiskajā telpā, pagājušajā gadā Latvija nolēma neiepirkt visu Eiropas Komisijas piedāvāto "Pfizer"/"BioNTech" devu apmēru divos iepirkumos, tā vietā izvēloties likt uzsvaru uz vakcīnām no ražotāja "AstraZeneca", kas savukārt vēlāk Eiropas Savienībai nepiegādāja līgumā atrunāto devu apjomu.
Pēc deputāta Viktora Valaiņa (ZZS) jautājuma, ar kuru amatpersonai lūgts vērtēt stratēģisko lēmumu neiepirkt visu pieejamo "Pfizer"/"BioNTech" devu apmēru, SPKC direktore norādīja, ka, pēc viņai pieejamās informācijas, bijušais Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktors Svens Henkuzens, vēl pirms šo lēmumu pieņemšanas esot uzsvēris, ka "Pfizer" vakcīnām ir sarežģīta uzglabāšana un loģistika, kā rezultātā, to izmantošanas gadījumā, varētu pastāvēt dažādas neskaidrības.
Tomēr, kā atklāja SPKC direktore, tobrīd klātesošie centra epidemioloģijas bloka darbinieki esot mudinājuši ņemt visu, kas tiek piedāvāts, neņemot vērā, cik sarežģīta būtu šo vakcīnu loģistika.
Vaicāta, kurā sēdē Henkuzens šādu informāciju paudis, Gavare atzina, ka precīzu sēdēs laiku vai nosaukumu nezinās, tomēr tas noticis kādā iknedēļas operatīvās darba grupas sēdē, kur plaši tikusi analizēta aktuālā situācija saistībā ar Covid-19.
"Ja izlasa pilnīgi visus Imunizācijas valsts padomes protokolus, tad tur tās diskusijas notika," atklāja Gavare, papildinot, ka "epidemiologi, kas tur piedalījās, teica, ka, neskatoties uz to pieļauto sarežģītību, tomēr būtu jāņem viss".
Sēdē deputāts Valērijs Agešins (S) jautāja, kādi bija vakcīnu savlaicīgas neiegādāšanās iemesli, uz ko Gavare atbildēja, ka nevienam ierēdnim iepriekš nebija bijusi šāda pieredze, kad ir jāpērk kaut kas, kur nav zināmi teju nekādi parametri, tostarp loģistikas aspekti, revakcinācija un pat reģistrācijas laiks.
Tāpat SPKC direktore atzīmēja, ka izvēlētais vakcīnas devu skaits bijis adekvāts, tomēr problēmas radušās, jo tika pieņemts lēmums būvēt vakcīnu portfeli nevis ap "Pfizer" vakcīnu, bet gan "AstraZeneca". Vienlaikus Gavare piebilda, ka vakcīnu izskatīšanas un apstiprināšanas procesu vadīja Eiropas Zāļu aģentūra, līdz ar to Zāļu valsts aģentūrai no visām Latvijas iestādēm, visticamāk, bija lielākais pieejamās informācijas apjoms par reģistrācijas procesu.
"Kāpēc tās proporcijas bija tādas - to es nevaru uzreiz pateikt. Droši vien tāpēc, ka Imunizācijas valsts padomē, skatot jautājumu par vakcīnām, zinot, ka "AstraZeneca" toreiz vasarā bija vistuvāk reģistrācijai un pastāvēja iespēja, ka tā visdrīzāk tiks reģistrēta un būs pieejama. Tāpat no loģistikas viedokļa tā bija visvienkāršākā, un pēc savas izveides līdzīgākā gripas vakcīnai. Iespējams, tāpēc uz to laiku lielāks akcents tika likts uz "AstraZeneca"," pieļāva Gavare.
Bijusī Nacionālā veselības dienesta direktora (NVD) pienākumu izpildītāja un tagadējā NVD direktora vietniece veselības aprūpes administrēšanas jautājumos Inga Milaševiča, esot pienākumu izpildītājas amatā laika periodā, kad notika vakcīnu pret Covid-19 iepirkumi, skaidroja, ka NVD kā iestādei ir kompetence centralizētajos iepirkumos, kas saistās ar vakcinācijas kalendārā esošo vakcīnu iepirkumiem. Tomēr šajā gadījumā kompetence arī ir SPKC, kas plāno iedzīvotāju vakcināciju un nodrošina monitoringu.
Tāpat viņa uzsvēra, ka ierastajos vakcīnu iepirkumos NVD nenosaka to vakcīnu apmēru, ko nepieciešams iegādāties - to, pēc konkrētiem kritērijiem, nosaka SPKC.
Pēc Milaševičas paustā, arī tai personai, kas ar vēstuli bija deleģēta piedalīties Eiropas Komisijas vakcīnu pret Covid-19 iepirkumā, no Veselības ministrijas puses nebija noteiktas konkrētas funkcijas. Proti, bija paredzēts, ka šī persona klausās Eiropas Komisijas iepirkuma kontekstā pausto un nodod attiecīgo informāciju Veselības ministrijai un NVD vadībai. Tomēr NVD funkcijās neietilpa noteikt, cik vakcīnu iepirkt, skaidroja NVD pārstāve.
Gavare savukārt norādīja, ka SPKC pilnībā izpilda attiecīgajos noteikumus par ikgadējo vakcināciju teikto, nosakot ikgadējo rutīnas vakcināciju un nepieciešamo devu skaitu. Tomēr šie noteikumi nekādā mērā nenosaka SPKC kompetenci tieši vakcīnu iepirkumu procedūras veikšanā, turklāt tie attiecas tikai uz vakcinācijas kalendārā esošajām vakcīnām.
SPKC direktores ieskatā, lielākā problēma pērn veikto vakcīnu pret Covid-19 iepirkumu kontekstā bija tas, ka vakcīnas ir zāles - prece, ko parasti iepērk pēc tās oficiālas reģistrācijas. Bet šajā gadījumā vakcīnas sāka iepirkt pirms klīnisko pētījumu pabeigšanas un to reģistrācijas, līdz ar ko iziet normālo procesu, kā tiek iepirktas vakcīnas, nebija iespējams.
Tad, kad Veselības ministrija gatavoja informatīvo ziņojumu par vakcīnu stratēģiju, pēc Gavares sacītā, bija zināms tikai tas, ka jāpanāk vismaz 70% iedzīvotāju vakcināciju. Proti, kopējam devu skaitam bija jābūt tādam, lai nosegtu kopējo vakcinācijas aptveri, bet konkrētu vakcīnu apmēru sadalījums nebija noteikts.
Komisijas priekšsēdētājs Rihards Kozlovskis (JV) sēdē jautāja, vai tad, kad no Eiropas Komisijas puses tika piedāvāts iepriekš pieteikties uz konkrētu vakcīnu skaitu, bija arī citas dalībvalstis, kas lēma par mazāku vakcīnu skaitu nekā piedāvāts.
Milaševiča uz šo jautājumu atbildēja apstiprinoši, tomēr sēdē nevarēja nosaukt, kuras valstis konkrēti atteikušās no maksimālā devu skaita.
Deputāts Valainis sēdē vaicāja, vai, konstatējot, ka šāda kārtība, kā iepirkt vakcīnas pret Covid-19 nepastāv, nebija kādi ieteikumi tādu izveidot. NVD pārstāve šajā sakarā norādīja, ka bija devusi mutiskus ieteikumus par to, ka būtu jāizveido šāda darba grupa, kurā ietilptu plašāks speciālistu loks.
Tāpat opozīcijas deputāts jautāja, vai kādam no politiskajām amatpersonām bija interese par šī procesa organizāciju, uz ko Milaševiča atbildēja, ka, izņemot veselības ministri, nebija runājusi ar nevienu politisku amatpersonu.
Vaicāta, vai, pēc saviem uzskatiem, amatpersona bija izdarījusi visu nepieciešamo, NVD pārstāve sacīja, ka bija runājusi ar Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta vadību par nepieciešamību izveidot darba grupa, tādējādi sperot soli procesa sakārtošanas virzienā.
Savukārt SPKC direktore akcentēja, ka pilnīgi visus tos uzdevumus, kas bija piešķirti SPKC, centrs arī veica, vienlaikus atzīstot, ka konkrēta krīzes vadība, kas pilnībā uzņemtos atbildību no Veselības ministrijas puses, "varēja būt daudz augstākā līmenī".
Reizē amatpersona arī pieminēja faktu, ka "tas bija nezināms process, un mēs pandēmiju piedzīvojam pirmo reizi". "Manuprāt, nezinot, kāds tieši šis process būs, to vajadzēja varbūt risināt daudz augstā līmenī," šādu nostāju pauda Gavare.
Cita starpā Kozlovskis norādīja, ka jau pagājušajā sēdē izgaismojās fakts, ka vakcīnu pret Covid-19 iepirkumiem nebija atsevišķi nozīmēti cilvēkresursi, proti, to veica tie paši ierēdņi, kuriem paralēli bija jāpilda ikdienas darba pienākumi.
Arī NVD gadījumā, kā atklāja Milaševica, visu, kas tiek darīts Covid-19 laikā, dienestā dara ar to pašu cilvēkresursu daudzumu, kas viņiem ir bijis arī iepriekš. NVD pārstāve arī neslēpa, ka vakcīnu iepirkumu laikā resursi NVD noteikti trūka. Savukārt Gavare sēdē atzina, ka "ar to darba apjomu, kas ir SPKC, ir skaidrs, ka mēs kā iestāde vēl vienu gadu neizturēsim - tas ir pilnīgi neiespējami". SPKC direktore arī atklāja, ka decembrī un janvārī, kad bija sasniegta līdz šim augstākā saslimstība ar Covid-19, SPKC darba apjoms bijis aptuveni desmit reizes lielāks.
"Resursu trūkuma jautājums veselības aprūpē ir ne tikai ārstniecībā, bet arī padotības iestādes," piebilda Gavare.
Vaicāta, kādas citas iestādes vajadzēja papildus piesaistīt vakcīnu iepirkumiem, Gavare pauda nostāju, ka plašāk vajadzēja iesaistīt konkrēti mediķus, Latvijas Ārstu biedrību un Imunizācijas valsts padomi. "Mēs jau runājam par vakcīnas iepirkumu, bet vakcīna tiek dota konkrētiem cilvēkiem, un to dara ārstniecības persona. Man liekas, mums vajadzēja vairāk sistemātiski lūgt palīdzību Ārstu biedrībai un ārstu resursam, it sevišķi, kad ir tik daudz nezināmo," pauda SPKC direktore.
Jau ziņots, ka pagājušajā komisijas sēdē Henkuzens un bijusī Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško atzina, ka nesaskata savu vainu vakcīnu pret Covid-19 iepirkumos konstatētajās nepilnībās.
Tāpat vēstīts, ka veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) ierosināja disciplinārlietu pret Henkuzenu par iespējamu amata pienākumu nepildīšanu, nolaidīgu vai nekvalitatīvu pildīšanu, ja tā dēļ nodarīts valsts interesēm būtisks kaitējums.
Disciplinārlieta tika ierosināta, jo Henkuzens 2020.gada 22.decembra Ministru kabineta sēdē sniedza neprecīzu informāciju par Latvijai pieejamo "Pfizer/Biontech" vakcīnas papilddevu skaitu. Šīs rīcības rezultātā valdība uzdeva Veselības ministrijai organizēt līdz 100 000 papildu vakcīnas devu iegādi no "Pfizer/BioNTech", nevis 420 707 vakcīnas devu iegādi.
Pēc disciplinārlietas izskatīšanas Henkuzens tiks pazemināts Veselības inspekcijas vadītāja vietnieka veselības aprūpē amatā, taču šī disciplinārsoda izpildi plānots sākt no dienas, kad viņš atgriezīsies no bērna kopšanas atvaļinājuma.
Henkuzens aģentūrai LETA rakstiskā atbildē gan norādījis, ka viņš konceptuāli nepiekrīt disciplinārsodam un aizstāvēšot savas tiesības "tālākās instancēs".
Tāpat ziņots, pēc konstatētajām problēmām pērn veiktajos vakcīnu pret Covid-19 iepirkumos uz amatu Veselības inspekcijas vadībā bija iecerēts aizrotēt Mūrmani-Umbraško, taču viņa tam nepiekrita un iesniedza atlūgumu.
