Daugavpils pieteikumā "Eiropas Kultūras galvaspilsētas" titulam uzsver nepieciešamību meklēt kopīgu valodu

Daugavpils Marka Rotko mākslas centra pagalmā uzstādīta Izlādes-uzlādes siena – vieta interaktīvai mākslas akcijai, kurā piedalīties aicināts ikviens. FOTO: Ivars Soikāns/LETA

Daugavpils pieteikumā "Eiropas Kultūras galvaspilsētas 2027" titula iegūšanai uzsvērta nepieciešamība meklēt kopīgu valodu, aģentūru LETA informēja pašvaldībā.

Piedaloties iniciatīvā,

Daugavpils sevi piesaka ar kultūras programmu, kuras koncepcijas nosaukums ir "Kopīga valoda: meklēt, radīt, runāt" jeb "Lingua Franca: meklēt, radīt, runāt".

Koncepcijas nosaukums kopā ar šī jēdziena būtību ataino koncepcijas galveno mērķi - daudzveidībā meklēt un radīt valodu nevis tās vārdiskajā izpratnē, bet gan kā savstarpējās sapratnes līdzekli, ar kuru var sazināties ikviens, neatkarīgi no ikdienā lietojamās sarunvalodas, vecuma un interesēm.

Koncepcijas idejas autore ir starptautiski atpazīstamā latviešu teātra un kino režisore, fotogrāfe un dramaturģe, vairākkārtēja Gada balvas teātrī "Spēmaņu nakts" un Nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" laureāte Krista Burāne. Autore norāda, ka Daugavpils daudzveidība ir lielākā pilsētas un arī Latgales vērtība un tajā pašā laikā arī lielākais izaicinājums, jo, esot vienam ar otru līdzās ikdienā, ir jāspēj atrast kopīga valoda, lai cik dažādi arī cilvēki nebūtu. Viņa uzsvēra, ka ar kopīgu kultūras valodu uzrunājot vienam otru, daugavpilieši un arī visi latgalieši, pašiem varbūt pat līdz galam neapjaušot, ir unikāli un interesanti ne tikai Latvijai, bet arī visai Eiropas Savienībai.

Izstrādājot pieteikumu konkursam, svarīgs uzsvars tiek likts uz kultūras programmas izveidi. Lai gan Eiropas kultūras galvaspilsētas tituls kādai no Latvijas pilsētām tiks piešķirts uz 2027.gadu, aktīvs kultūras programmas ieviešanas process ir jāparedz jau no 2023.gada, kā arī gadu pēc 2027.gada.

"Gatavojoties dalībai konkursā, kura kulminācija ir 2027.gads, jau sākot ar šo gadu, kad notiek pieteikuma izstrāde, tiek rīkotas aktivitātes, kurās tiek veidots dialogs starp dažādām Latgales pašvaldībām, starp pašvaldību un iedzīvotājiem, starp dažādu valodu nesējiem, starp dažādu vecumu un interešu cilvēkiem," komentēja pieteikuma izstrādes darba grupas vadītāja Diāna Soldāne.

Tādējādi arī paši pieteikuma autori tiekot pieradināti ieklausīties vienam otrā, trenējot spēju sadzirdēt un novērtēt, lai jau turpmāk varētu būt pārliecinoši sadarbības partneri, kas, neskatoties uz katra atšķirībām, runātu kopīgajā kultūras valodā.

"Un jau ir jūtams gandarījums par ieguldīto darbu, jo var redzēt iedzīvotāju azartu, ne tikai piedāvājot idejas, bet tās arī ieviešot pilsētas dzīvē, kā piemēram, pašlaik jau notiek organizatoriskais darbs pie projekta "Saules ielas radošais kvartāls" realizēšanas," informēja Soldāne.

Pieteikums konkursam "Eiropas Kultūras galvaspilsēta 2027" ir jānoformē un jāiesniedz Kultūras ministrijā līdz 4.jūnijam. Savukārt tā prezentācija notiks jūlija sākumā, kad norisināsies konkursa pirmā atlases kārta. Konkursu vērtē starptautiska žūrija.

Iniciatīva "Eiropas Kultūras galvaspilsēta" tika izstrādāta 1985.gadā, un līdz šim tā ir piešķirta vairāk nekā 50 pilsētām visā Eiropas Savienībā. Latvijā līdzās Daugavpilij par to sacentīsies arī Cēsis, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Kuldīga, Liepāja, Ogre un Valmiera. Par titula iegūšanu uz 2027.gadu pretendēs arī kāda no Portugāles pilsētām.

Uz augšu
Back