Vides aizsardzības NVO aicina izbeigt starptautiskas nozīmes biotopu iznīcināšanu valsts mežos

FOTO: Unsplash

Vides aizsardzības nevalstiskās organizācijas pieprasa AS "Latvijas valsts meži" (LVM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), lai tiktu izbeigta Eiropas Savienības (ES) nozīmes aizsargājamo meža biotopu iznīcināšana LVM apsaimniekotajos valsts mežos, informēja LDF komunikācijas vadītāja Liene Brizga-Kalniņa.

Vides nevalstisko organizāciju - Latvijas Dabas fonds (LDF), Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB), Pasaules Dabas fonds (PDF) un Vides aizsardzības klubs (VAK) - pārstāvji vairākkārt dabā konstatējuši un no iedzīvotājiem saņēmuši ziņas, ka LVM izcērt ES nozīmes aizsargājamos meža biotopus.

Turklāt LVM publiski sniegtā informācija apliecina, ka nevar runāt par atsevišķiem gadījumiem, bet aizsargājamo biotopu iznīcināšana ir apzināta un sistemātiska. LVM padomes loceklis Mārtiņš Gaigals paudis, ka, neveicot mežizstrādi ES nozīmes biotopos, uzņēmuma piecos gados piegādātais koksnes apjoms samazinātos par 4,5 miljoniem kubikmetru. Tas ļauj aplēst, ka ap 15% LVM iegūtās koksnes nāk no ES nozīmes aizsargājamiem mežu biotopiem.

LOB valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus, uzsver, ka sugu un biotopu aizsardzības likums nosaka, ka zemes īpašniekam vai lietotājam ir pienākums veicināt sugu un biotopu daudzveidības saglabāšanu. Ir nepieļaujami, ka LVM apzināti un mērķtiecīgi iznīcina starptautiskas nozīmes dabas vērtības valsts zemēs, izmantojot to, ka vēl nav panākta vienošanās par labāko pieeju šo biotopu aizsardzībai.

"Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas uzņēmums arī neinformē Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP) par šo biotopu iznīcināšanas apjomiem, lai gan arī šādas informācijas sniegšanu prasa likums," piebilda Ķerus.

Bažas par to, ka varētu tikt izcirsti aizsargājamie meža biotopi, kam nav noteiktas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas vai mikroliegumi, vides NVO pauda arī pirms gada, kad tika izstrādāts rīkojums par maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu valsts mežos 2021.-2025.gadam, jo pieļaujamā aprēķina apjoms balstīts tikai uz koksnes plūsmas nodrošināšanu.

Lai šīs bažas mazinātu, rīkojuma anotācijā tika norādīts, ka LVM apsaimniekotajos mežos "netiek paredzētas cirsmas platībās, kas atzītas par ES nozīmes aizsargājamiem biotopiem". LVM plānošanas dokumenti - uzņēmuma stratēģija un Meža apsaimniekošanas plāns - un situācija dabā liecina, ka šī apņemšanās netiek ievērota.

VAK Zemgales nodaļas vadītājs Valdis Lukjanovs norādīja, ka LVM, aizbildinoties ar komercnoslēpumu, neizpauž plānoto kailciršu vietas pat vietējai sabiedrībai nozīmīgās teritorijās ar individuālu apsaimniekošanas plānu. Tajā pašā laikā ir gadījumi, kad ES nozīmes aizsargājamos biotopus no iznīcināšanas ar kailcirti glābusi tikai vietējo iedzīvotāju vērība, pamanot iezīmētu cirsmu aizsargājamā biotopā.

"Mums ir absolūti nepieņemami, ka FSC un PEFC sertificēts valsts mežu apsaimniekojošs uzņēmums savu komersanta funkciju izpildi balsta uz valsts starptautisko saistību un likumu klaju ignorēšanu, masveidā iznīcinot ES nozīmes aizsargājamos biotopus pat sabiedrībai īpaši nozīmīgās teritorijās," uzsvēra Lukjanovs.

DAP sagatavotais ziņojums par ES nozīmes aizsargājamo biotopu stāvokli rāda, ka jau pašlaik nelabvēlīgā stāvoklī atrodas visi ES nozīmes aizsargājamie meža biotopi, izņemot vienu, kura stāvoklis nav zināms. Turklāt tieši meža biotopi Latvijā ir vissliktāk aizsargāti ar īpaši aizsargājamām dabas teritorijām.

No visiem 12 Latvijā sastopamajiem ES nozīmes mežu biotopu veidiem astoņiem biotopiem "Natura 2000" teritorijas nodrošina aizsardzību mazāk nekā 35% apjomā, un nav neviena meža biotopu veida, kas būtu pilnībā aizsargāts. Likumsakarīgi, ka atbilstoši minētajam ziņojumam, būtiskākie draudi šiem saudzējamiem mežiem saistīti ar mežsaimniecisko darbību.

LDF padomes priekšsēdētājs Andrejs Briedis skaidroja, ka ES aizsargājamos meža biotopus liek saglabāt mūsu saistības pret ES, taču daudz svarīgāk ir apzināties to, ka tie ir arī dabas daudzveidības ziņā vērtīgākie Latvijas meži, kuru saglabāšana ir pienākums nākamo paaudžu priekšā.

PDF direktors Jānis Rozītis papildināja, ka patlaban ir grūti runāt par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu vai pat virzību uz ilgtspējību, ko piemin meža apsaimniekošanas sertifikācijas jomā, ja teju ik dienu bioloģiski augstvērtīgu meža teritorijas Latvijā apzināti tiek degradētas vai iznīcinātas.

"Mūsu valstī tas notiek mirklī, kad starptautiski dabas daudzveidības izzušanas aktualitāte ir augstāko valsts amatpersonu diskusiju dienas kārtībās un izvirzīti ambiciozi mērķi rīcībai nacionālā līmenī. Reizēm šķiet, mēs apzināti šodien degradējam, lai noplicinātu mūsu dabas vērtības un mazāka būtu mūsu rītdienas atbildība dabas saglabāšanā," sacīja Rozītis.

Uz augšu
Back