Vēsturiski zemākā aktivitāte: pašvaldību vēlēšanās piedalījusies trešdaļa balsstiesīgo
Papildināts

Jelgavas pašvaldības vēlēšanas 190. vēlēšanu iecirknī Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādē "Kultūra". FOTO: Evija Trifanova/LETA

Pašvaldību vēlēšanās, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri nobalsoja iepriekšējā balsošanā, nobalsojuši nedaudz vairāk kā trešdaļa vēlētāju - kopumā vēlēšanās piedalīušies 328 697 iedzīvotāji jeb 34,01% balsstiesīgo, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati.

Tostarp sestdien no plkst.7 līdz 20 nobalsojuši 204 279 vēlētāji jeb 21,18% balsstiesīgo iedzīvotāju.

CVK vadītāja Kristīne Bērziņa šovakar preses konferencē paziņoja, ka

tā ir vēsturiski zemākā vēlētāju aktivitāte pašvaldību vēlēšanās.

Tik zema aktivitāte iepriekš novērota vienīgi Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Savukārt iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās 2017.gadā piedalījās 47% balsstiesīgo. 

Zemā vēlētāju aktivitāte ir satraucoša, un ir jāuzklausa sociologi un politologi, lai noskaidrotu, kāpēc cilvēki Latvijā tik mazā skaitā vēlas doties balsot,

 pauda Bērziņa.

Viņa norādīja, ka viens no iemesliem ir cilvēku neticība, ka ar savu balsi var mainīt situāciju, un grūtības izvēlēties, par ko balsot, jo neviens saraksts neuzrunā, savukārt citi pat neinteresējas par politiku.

"Tāda sajūta, ka vēlētāji ir noguruši iedziļināties, domāt līdzi, par ko viņi vēlētos balsot un kāpēc. Apātija ir vērojama. Manuprāt, mūsdienās informācijas ir ļoti daudz - ja vēlētāji vēlas, viņi var atrast un izpētīt, bet kaut kas tajā, kā cilvēki uztver politiku Latvijā šobrīd, nav pareizi. Kur un kā tas veidojies - to sociologi un politologi varētu izskaidrot labāk," sacīja Bērziņa. Viņa piekrita, ka valsts nozīmes kampaņas, lai aicinātu vēlētājus doties balsot, varētu būt viens no risinājumiem, ko varētu apsvērt, ja šim mērķim valsts atrastu finansējumu.

Vaicāta par iespēju CVK pašai nodrošināt reklāmu par to, kurā datumā notiks vēlēšanas, Bērziņa skaidroja, ka to parasti dara kandidātu sarakstu pārstāvji.

Bērziņa arī pavēstīja, ka 11 pašvaldībās, kur pa pastu bija saņemta viena līdz divas balsis, tās tiek skaitītas atsevišķi, lai nodrošinātu pasta balsojuma konfidencialitāti. Līdz ar to šī šie balsojumi statistikā parādīsies vēlāk.

CVK priekšsēdētāja atzina, ka vēlētāji ir novērtējuši iespēju balsot automašīnās divās pašvaldībās, kur tas bija iespējams. Taču parastos apstākļos, kad nebūtu risks saslimt ar Covid-19 vīrusa izraisītu slimību, šāda iespēja nebūtu īpaši nepieciešama, piebilda Bērziņa.

Viņa arī informēja, ka elektroniskā reģistra sistēma izmantoja 25% no pieejamās kapacitātes, līdz ar to šo sistēmu varētu izmantot arī Saeimas vēlēšanās pie apmēram dubulta slodzes. CVK kopā ar Saeimas deputātiem strādā pie nepieciešamajiem likumu grozījumiem šajā jautājumā.

Lielākā aktivitāte vēlēšanās bijusi Vidzemē, kur kopumā nobalsojuši 36,61% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Vienlaikus Latgalē kopumā nobalsojuši 34,25% balsstiesīgo iedzīvotāju, Kurzemē - 31,53%, bet Zemgalē - 31,44% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Vislielākā vēlētāju aktivitāte bijusi Preiļu novadā, kur nobalsojuši 45,42% vēlētāju. Savukārt zemākā aktivitāte bija Augšdaugavas novadā, kur nobalsojuši 28,61%.

Kopā šajās pašvaldību vēlēšanās varēja piedalīties 964 339 Latvijas iedzīvotāji.

Vēlēšanās sestdien varēja balsot no plkst.7 līdz 20.

Šajās vēlēšanās jāievēlē 664 deputāti kopumā 40 pašvaldībās - sešās valstspilsētās un 34 no jauna izveidotajos novados, kuri sāks darbu 1.jūlijā līdz ar administratīvi teritoriālās reformas stāšanos spēkā.

Pašvaldību vēlēšanas sestdien nenotika Rīgā, kur dome tika ievēlēta ārkārtas vēlēšanās pērn, kā arī Rēzeknes novadā un Varakļānu novadā, kur vēlēšanas tika apturētas pēc Satversmes tiesas sprieduma. Vēlēšanas Varakļānu novadā un Rēzeknes novadā notiks 11.septembrī.

Lai mazinātu Covid-19 izplatības riskus, vēlētājiem balošanas iecirkņos bija jāievēro epidemioloģiskās drošības pasākumi - jāietur divu metru distance, jādezinficē rokas, jāvelk sejas maska, kā arī ieteicams lietot savu pildspalvu. Vēlētāji vienreizlietojamo sejas masku un pildspalvu varēja saņemt arī iecirknī. Uzrādot vēlēšanu iecirkņa darbiniekam pasi vai personas apliecību, ir jāatsedz seja.

Uz augšu
Back