Dabas fotogrāfam Viktoram Ivanovam izdevies Garkalnes mežos notvert unikālus kadrus - viņš nofotografējis mazo erickiņu un viņa "dēlu" - brangu dzeguzes mazuli, kurš izaudzis teju trīsreiz lielāks par savu "patēvu".
Fotogrāfs norāda, ka dzeguzēnu mežā pamanījis nejauši, izdzirdot tik žēlabainu pīkstēšanu, ka teju vai pašam sagribējies viņu pabarot. Par laimi, tieši tajā brīdī atlidojis "tēvs" - erickiņš, kurš savam "mazulim" ielicis knābī kaut ko zaļu. Uz mirkli dzeguzēns apklusis un tad atkal atsācis žēlabaino pīkstēšanu.
Ivanovs arī atzīmē, ka erickiņa "dēls" (vai varbūt meita) arī pats tīri labi pratis lidot, tāpēc nācies diezgan daudz skriet pa blīvu, jaunu mežu, lai šo "ģimenīti" iemūžinātu.
Piedzīvojuma aprakstu fotogrāfs papildinājis ar asprātīgu joku:
- Mīļo cilvēk, kāpēc tu pa tirgu staigā ar lāci, biedē cilvēkus?!
- Es, kundzīt, meklēju to nelieti, kurš man pirms gada pārdeva šo kāmīti!
Kā zināms, dzeguzes pašas ligzdas nevij, bet savas olas iedēj citu mazputniņu ligzdās, kur tās perē un putnēnus audzina audžuvecāki. Kad dzeguzēns ir izšķīlies, tas drīz vien instinktīvi izgrūž no ligzdas "oriģinālās" olas un paliek par vienīgo luteklīti.