Saeima galīgajā lasījumā apstiprināja grozījumus Latvijas Soda izpildes kodeksā, ar kuriem paredzēts pilnveidot kārtību, kādā tiek uzraudzīti pirms termiņa atbrīvoti, ar probācijas uzraudzību vai nosacīti notiesāti cilvēki. Tāpat grozījumi pilnveidos sabiedriskā darba izpildes kontroles mehānismus, infromē Saeimas preses dienestā.
Likuma grozījumu pieņemšana saistīta arī ar Satversmes tiesas (ST) sprieduma izpildi saistībā dzimuma diskriminācijas novēršanu ieslodzījuma vietās. Debatēs parlamentāriete Vita Anda Tērauda (AP) norādīja, ka "Attīstībai/Par!" Saeimas frakcija nepiedalās balsojumā par vienu no priekšlikumiem, jo tajā nav pilnībā rasts risinājums, lai izpildītu ST spriedumu.
Likumā noteikti gadījumi, kuros Valsts probācijas dienesta amatpersona varēs lemt par elektroniskās uzraudzības pastiprināšanu nosacīti atbrīvotajam. Gadījumā, ja notiesātais būs saņēmis brīdinājumu par elektroniskās uzraudzības grafika neievērošanu, pārvietošanos, kas neatbilst maršrutam, kas ir saskaņots ar dienestu, un citos gadījumos, varēs uzstādīt elektroniskās uzraudzības ierīci, kas ļauj papildus noteikt notiesātā atrašanās vietu.
Savukārt, ja notiesātais būs saņēmis brīdinājumu par alkohola lietošanu elektroniskās uzraudzības laikā,
tam varēs uzstādīt elektroniskās uzraudzības ierīci, kas ļauj attālināti kontrolēt iespējamu alkohola lietošanu.
Notiesātajam, kuram piemērots kriminālsods - sabiedriskais darbs -, būs jāpiesakās soda izciešanai Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši faktiskajai dzīvesvietai, ja notiesātajam nav deklarētās dzīvesvietas. Tāpat veikti citi ar sabiedriskā darba izpildes kārtību saistīti precizējumi.
Tāpat likumā noteikta rīcība gadījumā, ja uz visu mūžu notiesātais tiek atbrīvots nosacīti pirms termiņa, bet izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu un nonāk brīvības atņemšanas iestādē. Grozījumi nosaka, ka uz mūžu notiesātais, par kuru tiesa ir pieņēmusi lēmumu par pirmstermiņa uzraudzības laika aizstāšanu ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu, uzsāk izciest sodu slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, kurā izcieš sodu notiesātie, kas nav notiesāti uz visu mūžu.
Likums papildināts ar jaunu regulējumu, kas nosaka kārtību, kādā brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks izvērtē jautājumu par atļaujas došanu notiesātajam saņemt un noteiktu laiku izmantot palīglīdzekli studiju turpināšanai augstākā līmeņa izglītības iegūšanai.
Ar likuma izmaiņām paplašinātas arī vājdzirdīgo un nedzirdīgo ar brīvības atņemšanu notiesāto personu tiesības uz saziņu, paredzot tiesības uz videosaziņu. Izmaiņas nepieciešamas, jo minētajiem notiesātajiem invaliditātes dēļ nav iespējams pilnvērtīgi īstenot tiesības uz telefonsarunu, norādīts likumprojekta anotācijā.
Tāpat grozījumi precizē normas, kuras noteic notiesāto naudas apriti un citus jautājumus,
kā arī nosaka kārtību, kādā īstenojamas ar brīvības atņemšanu notiesātā tiesības satikties ar radinieku vai laulāto, kurš izcieš sodu citā brīvības atņemšanas iestādē.
