/nginx/o/2021/05/25/13801098t1haeed.jpg)
Ņemot vērā Latīņamerikas zemo humanitāro situāciju, ko izraisījusi ilgstošā politiskā krīze Venecuēlā, Latvijas Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica norāda uz nepieciešamību kā pirmo soli Venecuēlas politiskās krīzes risināšanā veidot demokrātisku un iekļaujošu vēlēšanu procesa izveidi.
Ceturtdien starptautiskajā donoru videokonferencē solidaritātei ar Venecuēlas bēgļiem un migrantiem Kalniņa-Lukaševica savā uzrunā norādīja, ka Venecuēlas iedzīvotāji ir pelnījuši labāku nākotni savā valstī. Lai gan Venecuēlai ir resursi iedzīvotāju labklājības nodrošināšanai, valdošais režīms ir noteicis citas prioritātes, un venecuēlieši ir bijuši spiesti masveidā pamest savu valsti.
"Taču uz cilvēku ciešanām un bailēm balstītiem režīmiem nav nākotnes," uzsvēra Kalniņa-Lukaševica.
Parlamentārā sekretāre arī akcentēja, ka pirmais solis Venecuēlas politiskās krīzes risināšanai ir demokrātiska un iekļaujoša vēlēšanu procesa izveide.
Latvija plāno veikt vienreizēju iemaksu 10 000 eiro apmērā Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroja (UNHCR) budžetā, lai palīdzētu valstīm, kuras uzņem bēgļus un migrantus no Venecuēlas.
Konferenci rīkoja Kanāda sadarbībā ar ANO Bēgļu aģentūru un Starptautisko migrācijas organizāciju.
Kopš 2015.gada Venecuēlu ir pametuši 5,6 miljoni cilvēku, no kuriem lielākā daļa ir apmetušies Latīņamerikā. Visvairāk migrantu ir uzņēmušas Kolumbija, Peru, Čīle un Ekvadora. Pēc Sīrijas tā ir otra lielāka bēgļu krīze 21.gadsimta sākumā. Venecuēlu pametušo personu izaicinājumi parasti saistās ar veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu, sociālajiem pakalpojumiem, izglītību, darba iegūšanu un integrāciju.
