Arī LIZDA vēršas pie Valsts prezidenta ar lūgumu neizsludināt Augstskolu likuma grozījumus (1)

Kā informē arodbiedrība, LIZDA neatbalsta likumprojekta apstiprināto normu, ka padomes locekļu amata atlīdzība tiek noteikta saskaņā ar augstskolas akadēmiskā personāla vidējo atalgojuma līmeni - padomes locekļa mēneša atalgojumu pielīdzina iepriekšējā gada akadēmiskā personāla vidējā līmeņa atalgojumam, un padomes priekšsēdētājam tiek noteikts 1,5 reizes lielāks atalgojums nekā padomes locekļiem.

Augstskolu likuma grozījumu procesā LIZDA vairākkārtīgi uzsvēra, ka pašreizējā valsts finansējuma ierobežojuma apstākļos, kad akadēmiskā personāla darbs ilgstoši netiek pietiekoši atalgots, augstskolas bieži nevar atļauties uzņemties finansiālas saistības, piešķirot padomes locekļiem atalgojumu, kā arī apmaksājot padomes locekļu transporta, uzturēšanās, un dažos gadījumos, iespējams, arī tulkošanas, izdevumus.

LIZDA vērš uzmanību, ka, valsts augstskolu budžeta izdevumi, kas iekļauj arī akadēmiskā personāla atalgojumu,

ir ļoti atšķirīgi, tādējādi, atalgojuma apjoms padomes locekļiem augstskolās arī būs dažāds un neviennozīmīgs.

Beidzoties Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem, kas sākotnēji paredzēti padomju atalgojumam, augstskolām būs problemātiski no saviem līdzekļiem samaksāt padomes locekļiem algu. Pēc arodbiedrības paustā, provizoriskie aprēķini parāda, ka augstskolām būs jāatrod papildus finanšu līdzekļi līdz pat vairākiem simtiem tūkstošu eiro gadā, lai nodrošinātu padomes locekļu atalgojumu.

Kā norāda arodbiedrībā, saskaņā ar grozījumiem Augstskolu likumā paredzēts, ka augstskolas padome ir augstskolas koleģiālā augstākā lēmējinstitūcija, kas ir atbildīga par augstskolas ilgtspējīgu attīstību stratēģisko un finanšu uzraudzību, kā arī nodrošina augstskolas darbību atbilstoši augstskolas attīstības stratēģijā noteiktajiem mērķiem, un, ka augstskolas padomes locekļi ir valsts amatpersonas.

Pēc būtības augstskolu padomes funkcijas attiecīgās augstskolas līmenī ir paredzētas līdzīgas, kā, piemēram, Valsts kontroles padomes funkcijas Valsts kontroles līmenī. Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums nosaka to valsts un pašvaldību institūciju loku, uz kuru darbiniekiem un amatpersonām attiecas Atlīdzības likuma darbība, tajā skaitā, gan uz valsts dibinātu augstskolu, gan uz Valsts kontroles amatpersonām un darbiniekiem. Atlīdzības likumā tiek noteikts arī Valsts kontroles padomes locekļu atalgojums, piesaistot to likumā noteiktajam bāzes mēnešalgas apmēram, skaidro LIZDA.

Pamatojoties uz minēto skaidrojumu, LIZDA nav saprotams, ka augstskolu padomes locekļu atalgojums tiek noteikts Augstskolu likumā un tiek piesaistīts vidējam augstskolas akadēmiskā personāla atalgojumam, nevis tiek noteikts Atlīdzības likumā un tiek piesaistīts bāzes mēnešalgas apmēram, uz kā pamata tiek noteiktas mēnešalgas. LIZDA uzskata, valsts augstskolu padomes locekļu atalgojuma noteikšanai nav nepieciešams veidot izņēmuma precedentu,

un padomes locekļu atalgojums jānosaka atbilstoši Atlīdzības likumam.

LIZDA arī lūdz vērst uzmanību uz likumprojekta redakciju valsts dibinātas augstskolas - atvasinātas publiskas personas - pārvaldes orgāni ir augstskolas padome, senāts un rektors, kā arī satversmes sapulce un akadēmiskā šķīrējtiesa, ja augstskolas satversmē tādas paredzētas.

"Nosakot, ka satversmes sapulce un akadēmiskā šķīrējtiesa augstskolās ir brīvprātīgi veidotas, nevis obligātas pārvaldes institūcijas, var rasties virkne augstskolu iekšējās pārvaldības problēmu," uzsvēra arodbiedrībā.

LIZDA uzskata, ka akadēmiskā personāla un studējošo sastāvs un veiktās funkcijas augstskolu akadēmiskajās šķīrējtiesās līdz šim spēja sekmīgi risināt jautājumus par satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem vai pārkāpumiem.

LIZDA iestājas arī par reformu nepieciešamību un kvalitatīvām pārmaiņām augstākajā izglītībā, tai pašā laikā vēršot uzmanību, ka Augstskolu likuma grozījumi attālināti Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdēs tika izskatīti attālināti vairāk nekā gada garumā, un daļa no pieņemtajiem likuma grozījumiem ir sasteigti un nepārdomāti.

Arodbiedrība lūdz Valsts prezidenta iesaisti augstākajai izglītībai un augstskolām svarīgu likumdošanas jautājumu risināšanā.

Kā ziņots, Augstākās izglītības padome (AIP) vērsīsies pie Valsts prezidenta Egila Levita ar lūgumu 8.jūnijā pieņemtos grozījumus Augstskolu likumā neizsludināt, atklāja AIP priekšsēdētājs Andris Teikmanis.

Teikmanis norādīja, ka Rektoru padome jau bija vērsusies pie Valsts prezidenta ar vēstuli, lūdzot grozīto likumu atdot Saeimai otrreizējai caurskatīšanai,

savukārt tagad AIP sagatavos izvērstāku pieteikumu Levitam.

Kā sacīja AIP vadītājs, Valsts prezidents pēc Rektoru padomes pirmās vēstules grozīto likumu neatdeva otrreizējai caurskatīšanai. Tāpēc AIP vēlreiz vērsīsies pie Valsts prezidenta, lai uzrunātu viņu "par nozīmīgām niansēm, kas būtiski var ietekmēt augstskolu funkciju pildīšanu līdz ar augstskolas pārvaldības reformas ieviešanu". Gadījumā, ja Levits likumu izsludinās, AIP aicina Valsts prezidentu atzīmēt likuma nepilnības, kas nozarei ir svarīgas, lai Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) tās ņemtu vērā.