Latvijā turpina izplatīties maz pētīta, bīstama ozolu slimība - akūtā ozolu kalšana

FOTO: Shutterstock

Dažādās vietās Latvijā novērota akūtā ozolu kalšana, it īpaši Talsu apkaimē, kur ir lielākā bojāto koku koncentrācija, informēja Valsts meža dienestā (VMD).

Slimības skartie ozoli aiziet bojā samērā ātri, parasti trīs līdz piecu gadu laikā kopš simptomu parādīšanās.

VMD pārstāvji skaidroja, ka akūto ozolu kalšanas slimību ierosina vairākas baktēriju sugas, no kurām visbiežāk ir sastopamas divas - Gibbsiella quercinecans un Brenneria goodwinii. Šīs baktērijas konstatētas arī kalstošajos ozolos dabas parkā "Talsu pauguraine".

Vienlaikus akūtā ozolu kalšana sevišķi izplatīta ir Lielbritānijā, kur patlaban notiek intensīvi šīs slimības pētījumi. Dienestā norāda, ka pēc britu zinātnieku sniegtās informācijas,

slimība skar galvenokārt tikai nobriedušus ozolus - tādus, kas ir vecāki par 50 gadiem un kuru diametrs krūšu augstumā ir vairāk nekā 30 centimetri.

3

Slimība ozolus apdraud gan dabiskās, gan mākslīgās ekosistēmās, tai skaitā mežos, parkos, lauksaimniecības zemēs un pilsētvidē.

VMD norādīja, ka svarīgākā pazīme, pēc kuras slimību iespējams atpazīt, ir tā, ka no inficētā koka stumbra tek tumšs, lipīgs šķidrums jeb eksudāts, kas izdalās pa mazām, vertikālām plaisām. Brūču garums ir ap desmit līdz 20 centimetri un platums ap vienu līdz diviem centimetriem. Iesākumā tumšā šķidruma izdalīšanās vērojama vienu līdz divus metrus virs zemes, bet pēc tam tā var būt novērojama arī koka lapotnē. Sķidruma izdalīšanās parasti vērojama pavasarī (martā - jūnijā) un rudenī (oktobrī - novembrī).

Vienlaikus dienestā uzsvēra, ka plašas sulojošas brūces ar rūgstošas sulas izdalījumiem nav šīs slimības pazīme.

Jau no 2017.gada VMD veic ozolu mežaudžu apsekošanu, lai identificētu akūto ozolu kalšanu.

Šogad VMD plāno apsekot 197 mežaudzes, kuru sastāvā ir dažāda vecuma ozoli. Pamata teritorija, kur tiks veikta apsekošanu būs Vidzeme un Latgale,

3

bet pārējā Latvijas teritorijā apsekos atsevišķas audzes.

Pēc dienestā paustā, šogad noslēdzas zinātniskais pētījums par akūto ozolu kalšanu projektā "Risinājumu izstrāde Ozolu akūtās kalšanas ierobežošanai Talsu paugurainē Meža pētīšanas stacijas teritorijā". Pētījumā iegūti rezultāti būs izmantojami slimības apkarošanai arī pārējā Latvijas teritorijā. Tomēr, kā atzina dienesta pārstāvji,

ozolu akūtā kalšana patlaban ir pārāk maz pētīta, lai dienests varētu sniegt kādus konkrētus ieteikumus šīs slimības apkarošanai,

3

tāpēc VMD speciālisti iesaka inficētos kokus turpināt novērot.

VMD aicina pievērst uzmanību ozolu stumbriem un tam, vai uz tiem nav manītas slimības pazīmes - mazas vertikālas plaisas. Gadījumā, ja šāda veida plaisas ir novērotas, par to jāinformē dienesta speciālisti.

VMD ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas atbild par meža politikas realizāciju visā Latvijas teritorijā, uzrauga normatīvo aktu ievērošanu un realizē atbalsta programmas ilgtspējīgas mežsaimniecības nodrošināšanai.

Uz augšu
Back