"Trauksme ir jūtama". Rit pēdējās dienas, kad ES pilsoņi var pieteikties statusam Lielbritānijā

Ilustratīvs foto FOTO: Ink Drop/Shutterstock

Palikušas tikai dažas dienas, kad Apvienotajā Karalistē dzīvojošie Eiropas Savienības (ES) pilsoņi vēl var pieteikties pastāvīgā vai pagaidu iedzīvotāja statusam. Portāla "The Guardian" aptaujātie eiropieši dalījušies bažās par procesu, kas ir viens no pēdējiem soļiem, "Brexit" kļūstot par realitāti.

Apmēram pieciem miljoniem cilvēku statuss jau ir piešķirts, taču pagājušonedēļ rindā uz izskatīšanu bija 400 000 pieteikumi, turklāt katru dienu tiek iesniegti vēl apmēram 10 000 līdz 12 000 jaunu pieteikumu. To izskatīšana prasīs vēl vairākus mēnešus.

"Trauksme ES pilsoņu vidū ir ļoti jūtama," norāda Elene Remidži, kura "In Limbo Project" ietvaros dokumentē eiropiešu pieredzi "Brexit" beigu posmā. "Mana e-pasta kastīte ir pilna ar ziņojumiem no cilvēkiem, kuri prasa padomu. Daudzi stāsta, ka visi palīdzības tālruņi ir aizņemti un ka viņi nezina, ko darīt."

Imigrācijas ministrs Kevins Fosters pagājušonedēļ solīja, ka tikšot aizsargātas visu to ES pilsoņu tiesības, kuri līdz 30.jūnijam būs iesnieguši statusa pieteikumu, taču vēl nebūs sagaidījuši atbildi. Viņiem būšot pieejams sertifikāts par pieteikuma iesniegšanu, ko varēs uzrādīt darba devējam, izīrētājam vai Nacionālajam veselības dienestam (NHS). Arī Iekšlietu ministrija portālam "The Guardian" apliecināja, ka "likumā noteikts", ka tiks nodrošinātas ES pilsoņu tiesības līdz pastāvīgā vai pagaidu iedzīvotāja statusa pieteikuma izskatīšanai, ja tie laikus iesnieguši pieteikumu. 

Neskatoties uz Fostera solījumiem, daudzi ES pilsoņi baidās kavēšanās vai pieteikuma noraidīšanas gadījumā kļūt par nelegālajiem imigrantiem.

38

77 gadus vecā Annemarija van der Mēra 1976.gadā no Nīderlandes pārcēlās uz dzīvi Londonā, kur vairākus gadu desmitus vadīja veiksmīgu viesu namu. Pastāvīgā iedzīvotāja statusam viņa mēģināja pieteikties jau 2019.gada septembrī, taču mobilajā lietotnē uzreiz nevarēja iegūt apstiprinājumu, ka atbilst šim statusam. Viņai nācās vākt pierādījumus, ka jau 45 gadus dzīvo Apvienotajā Karalistē, taču process viņai šķita tik sarežģīts, ka šomēnes - pavisam neilgi pirms termiņa - viņa nolīga juristu, kas palīdzēja sastādīt pieteikumu. Pagājušonedēļ van der Mēra beidzot ieguva pastāvīgā iedzīvotāja statusu.

"Man lūdza iesniegt ne vairāk par desmit dokumentiem, kas pierāda, ka esmu šeit bez pārtraukuma dzīvojusi vismaz piecus gadus, taču šī prasība man šķita pārāk sarežģīta," viņa stāsta. "Esmu precējusies ar Lielbritānijas pilsoni, taču man bija bail kaut ko izdarīt nepareizi, tāpēc atliku to līdz pēdējam brīdim. Tas viss mani ir padarījis netipiski nervozu."

"Beigās es lūdzu advokāta palīdzību. Man bija bail to darīt pašai - ja nu es pieļautu kādu kļūdu. Tas raisīja ļoti stipras emocijas, jo līdz šim šeit nekad ne par ko nav nācies satraukties. Advokāts palīdzēja savākt bankas konta izrakstus un iesniegt pieteikumu. Viss process bija ļoti satraucošs," viņa norāda.

Kas ir pastāvīgā un pagaidu iedzīvotāja statuss?

Līdz 30.jūnijam ES pilsoņiem Apvienotajā Karalistē ir jāreģistrējas pastāvīgā  (settled) vai pagaidu (pre-settled) iedzīvotāja statusam. Statuss nepieciešams tiem, kuri pēc 2021.gada 30.jūnija vēlēsies turpināt dzīvot un strādāt Apvienotajā Karalistē. Tas arī dod iespēju turpināt par brīvu izmantot Nacionālā veselības dienesta (NHS) pakalpojumus, iestāties britu augstskolās un izmantot pabalstu un pensiju sistēmu.

Informācija par reģistrēšanos, kā arī reģistrēšanas vietne pieejama Lielbritānijas Iekšlietu ministrijas mājaslapā. Ar detalizētu informāciju par statusu un pieteikšanos latviešu valodā var iepazīties šeit. Jāņem vērā, ka statuss jānokārto arī tiem, kuri dzimuši Apvienotajā Karalistē, bet ir Latvijas pilsoņi, tātad šis statuss vajadzīgs arī bērniem.

Pieteikuma iesniedzējs neizvēlas statusa veidu. Balstoties uz to, cik ilgi pieteikuma iesniedzējs nodzīvojis Apvienotajā Karalistē, tiks piešķirts vai nu pastāvīgā, vai arī pagaidu iedzīvotāja statuss. Pastāvīgā iedzīvotāja statuss tiks piešķirts tiem Latvijas pilsoņiem, kuri Apvienotajā Karalistē dzīvojuši piecu gadu garumā.

Savukārt pagaidu iedzīvotāja statuss pienākas tiem, kuri Apvienotajā Karalistē nodzīvojuši mazāk par pieciem gadiem. Taču, kad būs apritējuši pieci Apvienotajā Karalistē nodzīvoti gadi, iespējams pieteikties pastāvīgā iedzīvotāja statusam. Pagaidu iedzīvotāja statuss ļauj palikt Apvienotajā Karalistē piecus gadus.

Gan pastāvīgā, gan pagaidu iedzīvotāja statuss attiecas uz tiem Latvijas pilsoņiem, kuri sākuši dzīvot Apvienotajā Karalistē līdz 2020.gada 31.decembrim.

37 gadus vecais francūzis Pols (vārds mainīts) ar sievas palīdzību jau 2020.gada februārī iesniedza pieteikumu, taču vēl joprojām nav saņēmis atbildi. Iekšlietu ministrija norāda, ka tas saistīts ar viņa norādīto informāciju, ka 18 gadu vecumā vīrietis Francijā izcietis cietumsodu par zādzību. Apvienotajā Karalistē Pols dzīvo jau 16 gadus un strādā viesmīlības jomā.

"Tas notika pirms 19 gadiem, un tagad viņam par to ir kauns," stāsta Pola sieva Džesika (vārds mainīts). "Esmu izdrukājusi pieteikuma iesniegšanas sertifikātu, ko viņš uzrādīja savam darba devējam. Ar to pagaidām pietiek, bet mēs nezinām, cik ilgi. Mums ir divi bērni, kas jaunāki par četriem gadiem, - tāpat kā es, viņi ir Apvienotās Karalistes pilsoņi. Neskaidrība šajā situācijā rada lielus pārdzīvojumus. Viņš neizrāda stresu, taču katru rītu un katru vakaru pārbauda savu e-pastu, cerot tur ieraudzīt lēmumu, un arī es par to katru dienu domāju. Mēs gribam pārcelties uz citu dzīvesvietu, taču nedomāju, ka pagaidām varam pieteikties hipotekārajam kredītam."

30 gadus vecā Karolīna Biļicka kā brīvprātīgā darbojas organizācijā "Settled", kas palīdz Apvienotajā Karalistē dzīvojošajiem Polijas pilsoņiem pieteikties pastāvīgā iedzīvotāja statusam. Viena no biežākajām problēmām - poļiem nav skaidrs, vai nepieciešams iesniegt atsevišķus pieteikumus par viņu bērniem.

"Es strādāju ar sievieti, kurai ir četri bērni. Viņu pasēm beidzies derīguma termiņš, jo māte nedzīvo kopā ar bērnu tēvu, taču Polijas likumdošana nosaka, ka jābūt klāt abiem vecākiem vai arī jābūt atļaujai no tiesas. Tas ir diezgan dārgi," stāsta Biļicka. "Mums par katru bērnu jāiesniedz dokumenti - dzimšanas apliecība un skolas apliecinājums, ka visu 2020.gada otro pusi viņi atradušies valstī. Sieviete stāstīja, ka apkārtējie viņu esot mierinājuši, ka par bērniem nevajagot satraukties, viss būšot kārtībā. Kaut arī atlikušas tikai dažas dienas, pie mums joprojām vēršas ar jautājumu, vai pieteikums jāiesniedz arī par bērniem."

Uz augšu
Back