nākotnes mājokli ieskicē Elektrum Energoefektivitātes centra speciālists Anrijs Tukulis, uzsverot, ka patlaban viedās tehnoloģijas ir vien 8% Latvijas mājokļu, «es gan neprognozētu, ka kāda no šīm tehnoloģijām spēs uz pusi samazināt patēriņu».
Līdzšinējie novērojumi rāda, ka ļoti liela loma būs šo viedo sistēmu lietošanas ērtumam. Kad parādījās viedie skaitītājji un cilvēki varēja ērtāk redzēt, cik ierīces patērē, šķita, ka viņi būs motivēti vairāk ietaupīt. Taču realitātē izrādījās, ka cilvēki nav ieinteresēti daudz laika veltīt šādiem jautājumiem. Iespējams, labāks rezultāts būtu, ja patēriņa uzskaite būtu pārskatāmi aplūkojama viedtelefona lietotnē un iedzīvotāji reālā laikā saņemtu brīdinājumus par elektrības neparasti augstu patēriņu. Tas dotu iespēju laikus rīkoties, nevis saskarties ar sekām, saņemot rēķinu, pieļauj A.Blumberga. Savukārt A.Tukulis min, ka
cilvēkus elektrības taupīšanā varētu palīdzēt "ievilkt" spēļošanas elementi, sacenšoties ar draugiem un radiem patēriņa mērītāju rādījumos.
Fizisko aktivitāšu lietotņu piemērs liecina, ka šāda sāncensība cilvēkus aizrauj. Elektrum jau izstrādājis programmu «Energo pulss», kas ļauj salīdzināt patēriņu ar līdzīgām mājsaimniecībām, iegūt novērtējumu un padomus energoefektiviātes uzlabošanai.
Būtisku pienesumu varētu dot Eiropas Savienības jaunie būvnormatīvi. Tie nosaka, ka
no šā gada visām jaunajām ēkām jābūt gandrīz nulles enerģijas ēkām un jāatbilst A apkures klasei.
Tad rodas jautājums, kā enerģiju saražot pašiem? Privātmāju gadījumā tās varētu būt saules paneļi, kas būs gandrīz uz katra jumta un gādās par mājsaimniecībā nepieciešamo elektrību. Un varbūt pat vairāk. Tādēļ elektroenerģijas tīkla uzturētāju izaicinājums būs organizēt elektrības plūsmu un uzglabāšanu, lai tās visiem vienmēr pietiktu. Tādēļ jau šodien zinātnieki meklē veidus, kā vislabāk uzkrāt pāri palikušo enerģiju. Turēt milzīgos akumulatoros vai pārvērst kādā citā vielā, piemēram, ūdeņradī, no kura pēc tam atgūt elektrību. Arī elektromobiļi var kalpot kā mobilu akumulatoru flote, kas glabā un kopā pārvadā līdzi milzīgu elektrības apjomu.
Izmaiņas nes arī Ekodizaina direktīva, kas spiež ražotājus radīt aizvien inovatīvākus un lietotājiem ērtākus risinājumus. Stingrās prasības mudina izstrādāt mākslīgā intelekta risinājumus, kas noņems no cilvēku pleciem sarežģītāko daļu – viedo iekārtu vadīšanu. Skaidrs, ka viens otrs cilvēks jutīsies nekomfortabli, nododot rūpes par personīgo komfortu robota rokās. Taču tā varētu izrādīties saprātīgāka un efektīvāka taktika nekā pašam apgūt visu iekārtu uzstādīšanas smalkumus un sekot līdzi iekārtu regulēšanai ikdienā.
Raksts tapis sadarbībā ar Elektrum.