Aptauja: Eiropā par pasaulē nozīmīgāko problēmu uzskata klimata pārmaiņas (3)

No aptaujas rezultātiem izriet, ka eiropieši par pasaulē nozīmīgāko problēmu atzinuši klimata pārmaiņas, ko par nopietnu problēmu uzskata vairāk nekā deviņi no desmit aptaujātajiem (jeb 93%, bet par ļoti nopietnu problēmu - gandrīz astoņi no desmit respondentiem jeb 78%.

Uz jautājumu, kura problēma pasaules mērogā, viņuprāt, ir pati nozīmīgākā, vairāk nekā ceturtdaļa jeb 29% respondentu izvēlējās kādu no šiem variantiem - klimata pārmaiņas, dabas degradācija un piesārņojuma izraisītas veselības problēmas.

Aptaujā noskaidrots, ka 90% eiropiešu piekrīt, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas būtu jāsamazina līdz minimumam un vienlaikus būtu jākompensē atlikušās emisijas, lai līdz 2050.gadam padarītu Eiropas Savienību (ES) klimatneitrālu.

87% aptaujāto uzskata, ka ir svarīgi, lai ES izvirzītu vērienīgus mērķrādītājus atjaunīgo energoresursu izmantošanas palielināšanai, un tikpat daudz aptaujāto - ka ir svarīgi, lai ES nodrošinātu atbalstu energoefektivitātes uzlabošanai.

Priekšsēdētājas izpildvietnieks Eiropas zaļā kursa jautājumos Franss Timmermanss sacīja, ka, neraugoties uz pandēmiju un ekonomiskajām grūtībām, ar ko saskaras eiropieši, joprojām vērojams liels atbalsts klimatrīcībai.

"Eiropieši apzinās ilgtermiņa riskus, ko rada klimata un bioloģiskās daudzveidības krīze, un sagaida, ka industrija, valdības un ES rīkosies. Šīs "Eirobarometra" aptaujas rezultāti ir signāls politiķiem un uzņēmumiem. Savukārt Eiropas Komisiju tie vēl vairāk motivē pabeigt tiesību aktu paketi "Gatavi mērķrādītājam 55%", ar kuru iepazīstināsim šomēnes un kas ļaus nodrošināt klimata mērķrādītāju sasniegšanu," klāstīja Timmermanss.

Aptaujā arī noskaidrots, ka 64% ES iedzīvotāju jau tagad individuāli kaut ko dara klimata labā un savā ikdienā apzināti izdara ilgtspējīgas izvēles. Atbildot uz jautājumu, kurš ir atbildīgs par klimata pārmaiņu novēršanu, aptaujātie uzsvēra, ka līdztekus individuālai rīcībai vajadzīgas arī strukturālas reformas, kas būtu jāīsteno valstu valdībām - tā uzskata 63% aptaujāto, uzņēmumiem un industrijai - to atzina 58% un ES - to atzina 57%.

81% aptaujāto piekrīt, ka tīrai enerģijai būtu jāsaņem lielāks publiskais finansiālais atbalsts pat tad, ja tas nozīmētu mazākas subsīdijas fosilajam kurināmajam. 75% uzskata, ka investīcijām ekonomikas atveseļošanā galvenokārt vajadzētu būt vērstām uz jauno zaļo ekonomiku.

Aptaujā arī noskaidrots, ka 78% respondentu ieskatā rīcība klimata jomā veicinās inovāciju, kas savukārt palielinās Eiropas uzņēmumu konkurētspēju. Tāpat 78% piekrīt, ka tad, ja ES speciālās zināšanas par tīrām tehnoloģijām popularizēsim valstīs ārpus ES, tas palīdzēs radīt jaunas darbavietas ES. Savukārt 70% uzskata, ka ES ekonomika būs ieguvēja no fosilā kurināmā importa samazināšanas.

74% ir pārliecināti, ka klimata pārmaiņu radītā kaitējuma izmaksas ir daudz augstākas nekā investīcijas, kas nepieciešamas zaļās pārkārtošanās īstenošanai.

"Eirobarometra" aptaujā "Klimata pārmaiņas" tika aptaujāti 26 669 respondenti no dažādām sociālajām un demogrāfiskajām grupām visās 27 ES dalībvalstīs. Šī aptauja norisinājās no šā gada 15.marta līdz 14.aprīlim.