Eiropas Savienība vēlas veidot jaunu aģentūru naudas atmazgāšanas apkarošanai

Pret Eiropas Savienību (ES) tiek izdarīts arvien lielāks spiediens pastiprināt cīņu pret naudas atmazgāšanu, kopš vairākas valstis sāka izmeklēšanu pret Dānijas banku "Danske Bank" par aizdomīgiem pārvedumiem 200 miljardu eiro apmērā filiālē Igaunijā no 2007.gada līdz 2015.gadam.

Nepastāvot ES aģentūrai, kas cīnītos pret naudas atmazgāšanu, Brisele ir paļāvusies uz bloka dalībvalstu varasiestādēm, bet tās ne vienmēr ir pilnībā sadarbojušās.

"Naudas atmazgāšana, teroristu finansēšana un organizētā noziedzība joprojām ir nozīmīgas problēmas, kas būtu jārisina savienības līmenī," teikts dokumentos, kas nonākuši ziņu aģentūras "Reuters" rīcībā.

EK ierosinājusi izveidot jaunu Naudas atmazgāšanas apkarošanas aģentūru (Anti-Money Laundering Authority - AMLA), kurai jākļūst par centrālo elementu integrētā uzraudzības sistēmā, kurā plānots iesaistīt arī ES dalībvalstu varasiestādes, teikts dokumentos.

Iecerēts, ka aģentūra tiešā veidā uzraudzīs un pieņems lēmumus attiecībā uz pārrobežu finanšu sektoru, kā arī koordinēs dalībvalstu varasiestādes un palīdzēs tām palielināt savu efektivitāti un nodrošināt homogēnus un augstas kvalitātes uzraudzības standartus, pieejas un risku izvērtēšanas metodes.

Jaunās aģentūras noteikumi būs tiešā veidā saistoši dalībvalstīm, lai novērstu, ka noziedznieki izmanto savā labā atšķirības dalībvalstu varasiestāžu darbībā.

Paredzēts arī ieviest jaunas ES prasības pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz kripto-aktīviem, lai vāktu un padarītu pieejamus datus par šo aktīvu pārvedējiem un saņēmējiem. Pašreiz šādu aktīvu pārvedumi nav ietverti ES finanšu pakalpojumu noteikumos.

"Šādu noteikumu trūkums atstāj kripto-aktīvu īpašniekus pakļautus naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas riskiem, jo nelikumīgas naudas plūsmas var veikt caur kripto-aktīvu pārvedumiem," teikts dokumentos.