Patiesība par anunnaki – šumeru dieviem, kurus daži uzskata par citplanētiešiem (49)

Šiem senajiem Mezopotāmijas dieviem bija spārni, tie valkāja cepures ar ragiem un spēja kontrolēt visu cilvēci. Šumeri anunnaki pielūdza kā dievišķas būtnes, kas veidoja viņu sabiedrības likteni, rakstīts vietnē “All That Is Interesting”.

Kāpēc šumeri pielūdza anunnaki?

Šumeri no aptuveni 4500. līdz 1750. gadam pirms mūsu ēras dzīvoja Dienvidmezopotāmijā – mūsdienu Irākas un Irānas teritorijā – starp Tigras un Eifratas upi. Par spīti laikam, šumeri ir zināmi ar saviem pārsteidzošajiem tehnoloģiskajiem sasniegumiem. Viņi, piemēram, izgudroja arklu, kam bija nenovērtējama loma impērijas augšanā. Viņi arī attīstīja ķīļrakstu, kas ir senākā zināmā rakstības sistēma cilvēces vēsturē.

Tiesa, kā vēsta paši šumeri, viņi to visu nav paveikuši vienatnē, bet gan ar dievu grupas anunnaki palīdzību. Šumeru rakstos anunnaki aprakstīti kā debesu dieva Ana pēcteči. Ans bija augstākais dievs šumeru mitoloģijā un spēja kontrolēt gan cilvēku valdnieku, gan citu dievu likteni.

Lai arī par šumeriem un viņu dzīvesveidu nav zināms daudz, tomēr pastāv vairāki antīkie teksti, kur šis tas ir lasāms. To skaitā ir pirmais nozīmīgākais literatūras darbs “Eposs par Gilgamešu”.

Tomēr viena lieta ir pavisam skaidra – anunnaki bija ārkārtīgi cienīti. Lai tos pielūgtu, šumeri veidoja daudzas dievu statujas, ietērpa tās drēbēs, deva tām ēdienu un pārvadāja no vienas ceremonijas uz citu.

Pētnieki jau sen diskutē par to, kas anunnaki padarīja tik īpašus. Kāpēc tos tik ļoti cienīja? Tikai 20. gadsimtā radās teorija, ka anunnaki bija nevis dievi, bet gan radības no citas planētas.

Vai anunnaki bija citplanētieši?

Liela daļa no tā, ko mēs zinām par šumeriem, ir cēlusies no pavedieniem, kurus viņi atstājuši uz daudzām māla plāksnītēm. Šīs plāksnītes tiek pētītas vēl mūsdienās. Viens no pētniekiem beigu beigās apgalvoja, ka dažas no šīm plāksnītēm liecina par neticamo – anunnaki patiesībā bija citplanētieši.

1976. gadā pētnieks Zaharija Sitčins sarakstīja grāmatu "12. planēta", kurā bija 14 plāksnīšu tulkojumi, kuros figurēja Enki – debesu diena Ana pēctecis. Grāmatā autors apgalvo, ka šumeri ticēja, ka anunnaki cēlušies uz tālas planētas Nibiru.

Sitčins raksta, ka Nibiru kādā punktā Zemes vēsturē savā orbītā pietuvojās Zemei, tāpēc Nibiru ļaudi anunnaki nolēma paviesoties uz mūsu planētas. Tas esot noticis pirms 500 tūkstošiem gadu. Tiesa, anunnaki mērķis nebija tikai draudzīga viesošanās. Viņi gribēja zeltu, kas vajadzīgs, lai salabotu savas planētas atmosfēru. Ņemot vērā, ka anunnaki paši nespēja zeltu iegūt, viņi nolēma radīt ģenētiski modificētus primitīvos cilvēkus, kas zeltu varētu iegūt viņu vietā.

Kad šumeri jau bija kļuvuši par civilizāciju, anunnaki cilvēkiem jau bija devuši spēju rakstīt, risināt matemātiskas problēmas un plānot pilsētas. Tas viss cilvēci noveda līdz tam attīstības punktam, kādu mēs redzam šodien.

Lai arī tā izklausās visai dīvaina un maz ticama teorija, Sitčins, kurš desmitiem gadu līdz pat savai nāvei 2010. gadā bija pētījis senebreju, akadiešu un šumeru tekstus, apgalvoja, ka skeptiķi var viņam neticēt, tomēr tas viss atrodams tekstos.

“Tas viss ir tekstos; es to neizgudroju. [Citplanētieši] no “homo erectus” vēlējās izveidot primitīvus strādniekus un ielikt viņos gēnus, kas ļautu tiem domāt un izmantot rīkus,” Sitčins stāstīja izdevumam “The New York Times”.

Pārsteidzoši, bet Sitčina grāmata “12. planēta” un citas viņa grāmatas ieguva lielu popularitāti, kļūstot par dižpārdokļiem visā pasaulē. Kādā savas dzīves un karjeras punktā Sitčins pat meta kauliņus kopā ar zviedru autoru Ēriku fon Dannikenu un krievu autoru Imanuelu Veļikovski, izveidojot pseidovēsturnieku triumvirātu, kas uzskatīja, ka šumeru teksti ir kaut kas vairāk par mitoloģiju.

Viņi uzskatīja, ka šumeru teksti ir tādi kā sava laika zinātniskie žurnāli. Ja tā ir patiesība, tad sanāk, ka anunnaki nav dievi, kurus šumeri izgudrojuši, lai skaidrotu dabas parādības un dzīvi, bet gan citplanētieši, kuri nolaidās uz Zemes un radīja dzīvību.

Vai “seno citplanētiešu” teorija varētu būt patiesa?

Lielākā daļa akadēmiķu un vēsturnieku Sitčina un viņa biedru idejas noraida, sakot, ka viņi ir pārpratuši vai nepareizi interpretējuši šumeru tekstus.

Kāds vēstures un zinātnes izdevuma “Smithsonian” autors reiz rakstīja: “Senie citplanētieši ir viens no kaitīgākajiem mēsliem televīzijas bezdibenīgajā spainī.”

Lai arī daži skeptiķi atzīst, ka šumeru tekstos eksistē viena otra dīvainība, viņi uzskata, ka tas ir tāpēc, ka šumeri dzīvoja laikā, kad cilvēkiem bija pilnīgi citādāka uztvere par tādām lietām kā plūdi, astronomija, dzīvnieki un citas dabas parādības un dzīves aspekti. Sitčins un viņam līdzīgie vienkārši šumeru tekstus uztvēruši pārāk burtiski.

Tiesa, vienu lietu noliegt nevar – šumeru civilizācija bija savam laikam pārsteidzoši attīstīta. Piemēram, 2015. gadā iztulkota māla plāksnīte vēsta, ka senie astronomi spēja precīzi aprēķināt Jupitera orbītu. 1400 gadu, pirms to izdarīja eiropieši.

Savukārt babilonieši, kas dzīvoja pēc šumeriem, 1000 gadu pirms senajiem grieķiem radīja trigonometriju.

Šumeru civilizācija sabruka pirms tūkstošiem gadu, tomēr ir skaidrs, ka tā iesēja sēklu cilvēces attīstības dārzā. Vai tas notika ar citplanētiešu palīdzību? Kā redzams, daži uzskata, ka jā. Pašlaik gan nav apstiprinātu pierādījumu, kas atbalstītu Sitčina teorijas. Pētniekiem vēl priekšā ir pamatīgi daudz darba, lai mēs varētu nonākt pie patiesības. Joprojām daudzas māla plāksnītes nav iztulkotas; joprojām daudzi teksti pat nav atrasti. Gaidīsim un neaizmirsīsim izmantot un izkopt kritisko domāšanu.