Ekonomisko lietu tiesa neatzīst vairāk nekā 2,5 miljonus eiro par noziedzīgi iegūtiem

Topošās Ekonomisko lietu tiesas telpas, kas atradīsies Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas ēkā. FOTO: Paula Čurkste/LETA

Ekonomisko lietu tiesa (ELT) ir izbeigusi procesu par noziedzīgi iegūtu mantu, neatzīstot par noziedzīgi iegūtiem nepilnus 2,6 miljonus eiro.

Šī bijusi viena no līdz šim apjomīgākajām ELT izskatītajām lietām. Tiesa procesā lēmusi par labu ar mantu saistītajai personai, izbeidzot procesu un neatzīstot par noziedzīgi iegūtiem 2 547 279 eiro un 45 513 ASV dolārus (38 686 eiro).

ELT aģentūru LETA informēja, ka saskaņā ar likumu lietas par noziedzīgi iegūtu mantu tiek skatītas slēgtās sēdēs, līdz ar to iesaistītās puses atklātas netiek.

Procesa virzītājs bija uzsācis procesu, lai līdzekļus atzītu par noziedzīgi iegūtu mantu, un nodevis šo procesu izlemšanai tiesai. Procesa virzītājs uzskatīja, ka ar arestēto mantu saistītā persona ir čaulas uzņēmums, kas neveic reālu saimniecisko darbību.

Pārbaudot iesniegtos pierādījumus, tiesa piešķīrusi augstāku ticamību ar mantu saistītās personas paskaidrojumiem, ka tā nav čaulas kompānija, turklāt tiesa nekonstatēja noziedzīgu nodarījumu, ar kuru varētu būt saistīta arestētās mantas izcelsme.

Tiesa atzina, ka darījuma dokumentu noformēšana un samaksas pārskaitīšana vien vēl nepierāda darījuma veikšanu atbilstoši tā ekonomiskajai būtībai, jo tā aizsegā iespējami arī fiktīvi darījumi. No otras puses, atsevišķi trūkumi darījumu dokumentos paši par sevi nav iemesls, lai uzskatītu darījumu par fiktīvu, tādēļ tiesai visi pierādījumi un paskaidrojumi jāpārbauda un jāapsver kopsakarā, teikts tiesas paziņojumā.

Tiesa vērsa uzmanību, ka aizskartā mantas īpašnieka paskaidrojumi un pierādījumi par tā saimniecisko darbību Valsts policijā saņemti jau 2018.gada beigās, taču procesa virzītāja lēmumā, ar kuru process nodots tiesai, šiem argumentiem nav sniegts nekāds atspēkojums. Procesa virzītājs nav arī nosūtījis tiesiskās palīdzības lūgumus tām ārvalstīm, kurās atrodas aizskartā mantas īpašnieka piegādātāji. Tādējādi divarpus gadus nav tikusi izmantota saprātīga iespēja pārbaudīt aizskartā mantas īpašnieka sniegtās ziņas, kurām ir būtiska nozīme lietā. Papildu ziņas par iespējamiem trūkumiem vai neskaidrībām, ja tādas procesa virzītājam radās, nav prasītas arī pašai ar mantu saistītajai personai, uzsver tiesa.

Līdz ar to tiesa norādīja, ka tai savā nolēmumā būtībā ir iespējams balstīties tikai uz to ierobežoto materiālu apjomu, kas pamatā bija savākts jau pirms divarpus gadiem.

Ņemot vērā, ka divarpus gadu laikā neesot iegūts neviens būtisks pierādījums, kas pastiprinātu šaubas par arestētās mantas likumīgo izcelsmi, tiesa norādīja, ka nav skaidrs, kāpēc procesa virzītājs ir tik ilgi vilcinājies ar procesa nodošanu tiesai, nelietderīgi izmantojot likumā paredzēto personas tiesību ierobežošanas termiņu attiecībā uz mantu.

Tiesas lēmums vēl nav stājies spēkā.

Uz augšu
Back