Kūstošos Tibetas ledājos atklāti 15 tūkstošus gadu seni vīrusi

Vīruss. Ilustratīvs attēls. FOTO: Unsplash

Kā šausmu filmas ievadā – atdzīvojas seni radījumi, kas mūžīgajā sasalumā pavadījuši tūkstošiem gadu: sākot ar pārsteidzoši labi saglabājušos, sen izmirušu megafaunu un beidzot ar 40 tūkstošus gadu senām milzu vilka atliekām vai 750 tūkstošus gadu senām baktērijām.

Ne viss no tā ir miris. Zināms, ka laboratorijas siltumā atdzīvoties var gadsimtiem ilgi sasalušas sūnas. Tāpat arī 42 tūkstošus gadu senas nematodes.

Tāda veida ieskats organismos, kas dzīvojuši tik senā pagātnē, ļauj uzzināt daudz jauna par seno ekosistēmu vēsturi. Tomēr kūstošie ledāji arī rada bažas par seniem vīrusiem, kas var atkal mūs apdraudēt, vēstīts vietnē "Science Alert".

“Kušana var novest mūs ne vien pie šo seno mikrobu un vīrusu zaudēšanas, bet arī pie tā, ka tie nākotnē varētu nonākt mūsu vidē,” rakstīts jaunajā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Microbiome”.

Tagad, izmantojot jaunas tehnoloģijas un paņēmienus, kas ļauj ledus paraugus saglabāt sterilus, zinātnieki cenšas labāk saprast, kas tieši atrodams mūžīgajā sasalumā. Jaunajā pētījumā zinātnieku komanda spēja Tibetas plato ledājos identificēt vairākus dučus unikālu 15 tūkstošus gadu senu vīrusu.

“Šie ledāji veidojušies pakāpeniski, tāpēc kopā ar putekļiem un gāzēm tajos iesaluši arī daudzi vīrusi. Šie mikrobi potenciāli parāda tā laika atmosfēras sastāvu,” rakstīts pētījumā.

8

Iepriekšējos pētījumos parādīts, ka mikrobiālās kopienas ir saistītas ar izmaiņām atmosfēras putekļu un jonu sastāvā, kā arī tās var atklāt informāciju par tā laika klimatu un laikapstākļiem.

Jaunajā pētījumā aplūkotajos ledus paraugos, kas iegūti 6,7 kilometrus lielā dziļumā, pētnieki identificēja 33 vīrusus, no kuriem 28 bija iepriekš nekad neredzēti.

“Tie ir vīrusi, kas eksistējuši skarbā vidē. Tiem ir gēni, kas palīdzēja tiem aukstā vidē inficēt šūnas,” komentēja mikrobiologs Metjū Salivans.

Ziņa par mums vēl nezināmiem vīrusiem pandēmijas laikā varētu būt visai satraucoša, tomēr pētnieki saka, ka lielākas bažas viņos raisa metāns un ogleklis, kas, ledājiem kūstot, izdalās atmosfērā.

Uz augšu
Back