/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
:format(webp)/nginx/o/2021/07/23/13937477t1h9b4b.jpg)
Mūsdienās to būtu visai grūti iztēloties, tomēr tā ir – virves vilkšana laika posmā no 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm Parīzē līdz 1920. gada vasaras olimpiskajām spēlēm Antverpenē bija olimpiskais sporta veids.
Kopumā virves vilkšana norisinājās sešās olimpiskajās spēlēs un bija daļa no vieglatlētikas programmas.
Pirmajās divās olimpiskajās spēlēs virves vilcēju komanda sastāvēja no pieciem vai sešiem sportistiem, tomēr ar 1908. gadu komanda tika palielināta līdz astoņiem sportistiem.
Virves vilkšanas sacensības norisinājās gandrīz tāpat, kā tu to, iespējams, darīji bērnībā ar draugiem vai skolā. Kā vēstīts izdevumā “Time”, noteikumi bija tādi, ka astoņu sportistu komandai, lai uzvarētu, pretinieku komanda ar virvi bija jāpavelk 1,82 metrus. Ja nevienam tas neizdevās, tad tiesneši piešķīra vēl piecas minūtes laika un uzvarējusi bija tā komanda, kurai bija izdevies lielāks progress.
/nginx/o/2021/07/23/13937479t1h3457.jpg)
1912. gadā vairākas valstis atteicās no virves vilkšanas sporta veida olimpiskajās spēlēs, tāpēc beigu beigās palika tikai Lielbritānija un Zviedrija, kuras tad arī cīnījās savā starpā. Zviedrija plūca laurus pēc tam, kad Lielbritānijas komanda otrajā virves vilkšanas raundā apsēdās un tika diskvalificēta.
Pēc 1920. gada virves vilkšana tika izņemta no olimpisko spēļu programmas.