Francijas prezidents Emanuels Makrons ieradies Franču Polinēzijā, lai akcentētu šīs Francijas aizjūras teritorijas stratēģisko nozīmību, runātu par savulaik tur veikto Francijas kodolizmēģinājumu sekām, kā arī par globālo klimata pārmaiņu radītajiem apdraudējumiem Klusā okeāna salās.
Franču Polinēzijas iedzīvotāji cer, ka Makrons apliecinās gatavību izmaksāt kompensācijas par sekām, ko atstājuši kodolizmēģinājumi, kurus Francija pagājušā gadsimta otrajā pusē veica salās, ko no Parīzes šķir divpadsmit laika joslas.
Šā gada martā pētnieciskās žurnālistikas vietne "Disclose" vēstīja, ka radiācijas ietekme bijusi daudz plašāka, nekā Francija atzinusi. Tā atsaucās uz Francijas militārajiem dokumentiem par kopskaitā gandrīz diviem simtiem izmēģinājumu.
Kopš kodolizmēģinājumi 1996.gadā tika izbeigti, kompensācijas saņēmuši tikai 63 Polinēzijas civiliedzīvotāji, rakstīja "Disclose".
Šomēnes, tiekoties ar Franču Polinēzijas prezidenta Eduāra Friča vadītu delegāciju, Francijas amatpersonas noliedza, ka patiesība par radiācijas ietekmi būtu slēpta.
Kā tagad izteikusies kāda prezidenta biroja amatpersona, kas vēlējusies palikt anonīma, savā pirmajā oficiālajā braucienā uz Franču Polinēziju Makrons noskaņots "veidot spēcīgu un atklātu dialogu, rosinot vairākus konkrētus soļus attiecībā uz valsts arhīvu atvēršanu un individuālām kompensācijām".
Makrons gatavojas izklāstīt arī savu stratēģisko redzējumu attiecībā uz Franču Polinēziju, ņemot vērā Ķīnas neslēptos centienus palielināt savu militāro un ekonomisko ietekmi šai reģionā.
Francijas prezidents plāno runāt arī par riskiem, ko Klusā okeāna salām var radīt globālo klimata pārmaiņu radītā ūdens līmeņa celšanās un cikloni, kas saskaņā ar zinātnieku prognozēm var kļūt bīstamāki.
