"Nord Stream 2" gāzes vada pabeigšana un turpmāka izmantošana apdraud vienota, liberalizēta un atvērta Eiropas tirgus attīstību un, visticamāk, kavēs investīcijas alternatīvos enerģijas veidos, uzskata Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA).
Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, Kols atzīmējis, ka Latvija sagaida skaidru Vācijas apņemšanos samazināt atkarību no gāzes, kas importēta no Krievijas. Tāpat esot skaidrs, ka NATO ir jāpaplašina savs atbalsts Ukrainas drošības un aizsardzības spēju stiprināšanai, lai tā mēģinātu novērst drošības risku saasināšanos.
Šodien vairāku Eiropas valstu un ASV Ārlietu komisiju priekšsēdētāji kopīgā paziņojumā norādījuši, ka turpina iestāties pret "Nord Stream 2" gāzesvada projektu, un pauduši nožēlu par ASV un Vācijas nesen pieņemto lēmumu attiecībā uz "Nord Stream 2", kas paredz gāzesvada pabeigšanu, informēja Kols.
Paziņojumā komisiju priekšsēdētāji atzīmējuši, ka "Nord Stream 2" ir ģeopolitisks projekts, kas paplašinās Krievijas ietekmi Eiropā, ļaujot dominēt enerģijas tirgū.
Gāzesvada pabeigšana stiprinās Krievijas gāzes ietekmi Eiropas enerģijas tirgū, apdraudēs Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un ASV nacionālo drošību un turpinās vājināt Ukrainas drošību un suverenitāti, uzsvērts paziņojumā.
Paziņojumā norādīts, ka "Nord Stream 2" kļūs par vēl vienu ieroci Krievijas arsenālā, lai izdarītu spiedienu un šantažētu Ukrainu.
Savas proeiropeiskās izvēles dēļ Ukraina joprojām saskaras ar brutālu Krievijas agresiju un teritoriju militāru okupāciju. ES un ASV ir kopīgi jāstrādā, lai palielinātu sankciju spiedienu uz Kremli un pretotos agresijai Ukrainā.
Paziņojumā arī uzsvērts, ka attiecībā uz jebkādiem turpmākiem līgumiem par "Nord Stream 2" vispirms nepieciešamas konsultācijas transatlantisko valstu grupā, turklāt šāda diplomātija būtu jārealizē, paturot prātā pamatprincipu - cīņa pret ļaunprātīgu Krievijas agresiju ir visu NATO un ES dalībvalstu, kā arī mūsu Centrāleiropas un Austrumeiropas partnervalstu vitāli svarīgas nacionālās drošības intereses, pauda parlamenta Preses dienestā.
Paziņojumu parakstījuši Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu, kā arī Čehijas parlamenta un Senāta, Polijas parlamenta un Senāta, Īrijas parlamenta, Ukrainas parlamenta, Apvienotās Karalistes parlamenta Pārstāvju palātas un ASV Senāta Ārlietu komisiju priekšsēdētāji.
