2020.gada 9.augustā klaja Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu viltošana noveda pie nepieredzēti plašiem protestiem pret diktatoru Aleksandru Lukašenko, kurš valsti vadījis kopš 1994.gada. Demonstrācijām neizdevās gāzt Lukašenko režīmu, kas gada laikā ievērojami pastiprinājis iekšpolitiskās represijas, bet pret kaimiņvalsti Lietuvu, kur mīt galvenā opozicionāre Svetlana Tihanovska, kā ieroci izmanto migrantus no Tuvajiem Austrumiem un Āfrikas.
Baltkrievu mierīgajām demonstrācijām Lukašenko režīms pretī lika represijas. Raidorganizācija RFE/RL ziņo, ka policija aizturējusi vairāk nekā 33 000 cilvēku, tūkstošiem cietuši no policistu nežēlībām aizturēšanas laikā, bet vairāki simti tikuši vai tiek tiesāti par piedalīšanos protestos. Opozīcijas līderi atrodas vai nu cietumā (Sergejs Tihanovskis, Viktors Babariko un Marija Koļesņikova), vai arī patvērušies ārvalstīs - Svetlana Tihanovska un Valērijs Cepkalo.
Tihanovska regulāri tiekas ar ārvalstu politiķiem un starptautisko organizāciju pārstāvjiem, lai apspriestu ar Baltkrieviju saistītos jautājumus. Pagājušajā mēnesī viņa viesojās Baltajā namā pie ASV prezidenta Džo Baidena.
Baltkrievijā aizvadītā gada laikā - īpaši pēdējos mēnešos - pret pilsonisko sabiedrību un medijiem vērstas vērienīgas represijas. Tā kā valsts medijos netiek pieļauta nekāda kritika pret Lukašenko režīmu, daudzi baltkrievi sekoja neatkarīgajiem ziņu portāliem un "Telegram" kanāliem, piemēram, "Nexta". Baltkrievijas parlaments pieņēma grozījumus krimināllikumā, kas aizliedz vēstīt par nesankcionētām protesta akcijām un ļauj sodīt žurnālistus ar naudassodiem vai ieslodzījumu.
Jūlijā Baltkrievijā notika vairāk nekā 20 kratīšanas atlikušo neatkarīgo mediju redakcijās un žurnālistu dzīvesvietās. Bloķēta trīs ziņu portālu darbība, kā arī aizturēti vismaz 11 žurnālisti. Lukašenko arī licis slēgt Baltkrievijas Žurnālistu asociāciju.
2021.gada Preses brīvības indeksā Baltkrievija atzīta par žurnālistiem bīstamāko vietu Eiropā. Tā reitingā ieņem 158.vietu no 180 valstīm.
Viltotās vēlēšanas un vardarbīgā protestu apspiešana pērn izsauca sašutumu Rietumu valstīs, kas šī gada maijā pastiprinājās pēc tam, kad Lukašenko režīms piespiedu kārtā Minskā nosēdināja aviokompānijas "Ryanair" reisu Atēnas-Viļņa, lai aizturētu "Nexta" žurnālistu Romānu Protaseviču un viņa draudzeni, Krievijas pilsoni Sofiju Sapegu.
Vairākas valstis atteicās savā gaisa telpā ielaist Baltkrievijas nacionālās lidsabiedrības "Belavia" lidmašīnas, kā arī daudzas lidsabiedrības izvairās ielidot Baltkrievijas gaisa telpā. Eiropas Savienība (ES) ieviesusi jaunas sankcijas.
Reaģējot uz šiem soļiem, Lukašenko solīja iepludināt Eiropā narkotikas un migrantus. Drīz vien Lietuvas robežu šķērsoja netipiski liels skaits nelegālo migrantu. Lietuvas apkopotie dati liecina, ka līdz šim Lietuvas-Baltkrievijas robežu nelikumīgi šķērsojuši apmēram 4000 cilvēki.
Arī Polijas amatpersonas apsūdzējušas Lukašenko režīmu, ka tas pāri robežai sūtot aizvien lielāku skaitu migrantu, tādējādi "veicot hibrīdkaru ar Eiropas Savienību".
/nginx/o/2021/09/30/14104888t1hf139.jpg)
/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png){kind=small}