Vācijā sākas balsošana pa pastu Bundestāga vēlēšanās

FOTO: Reuters/ScanPix

Vācijā pirmdien sākusies balsošana pa pastu Bundestāga vēlēšanās, kas paredzētas 26.septembrī, pavēstījusi Federālā vēlēšanu komisija.

Beidzoties kancleres Angelas Merkeles ērai, pieaugusi Vācijas politiskās ainavas sadrumstalotība, un vairojas draudi, ka konservatīvie varētu palikt ārpus jaunās koalīcijas.

Krītoties kristīgo demokrātu (CDU) un viņu Bavārijas māsaspartijas Kristīgi sociālās savienības (CSU) popularitātei, pieaug iespējas, ka nākamo valdību varētu veidot sociāldemokrātu (SPD), zaļo un liberālās Brīvo demokrātu partijas (FDP) koalīcija, lai gan FDP līderis Kristiāns Linders noraidījis šādu scenāriju.

"Liela daļa no biļeteniem, kas nosūtīti pa pastu, pienāksies tādām partijām kā zaļie, kas pārstāv turīgos, labi izglītotos vēlētājus," uzskata politisko risku novērtēšanas un konsultāciju uzņēmuma "Teneo" pārstāvis Kārstens Nikels. "Balsošana pa pastu prasa zināmu birokrātiskās procedūras pārzināšanu un sociālo kapitālu. Tā rada milzu šķēršļus nabadzīgākām un mazāk zinošām grupām."

Sociologi un partiju stratēģi prognozē, ka šajās vēlēšanās trešdaļa vai pat vairāk vēlētāju balsos pa pastu, jo pieaug bažas par ceturto pandēmijas vilni.

Iepriekšējās Bundestāga vēlēšanās, uzstādot jaunu rekordu, pa pastu balsoja 28,6% vēlētāju.

Vēlēšanu pētniecības un analīzes institūta (Forschungsgruppe Wahlen) eksperts Matiass Jungs norādījis, ka šajās vēlēšanās faktiski ir divas kampaņas. Pirmajā partijas centīsies mobilizēt savus atbalstītājus balsošanai pa pastu, bet otrajā - pašu vēlēšanu priekšvakarā uzrunāt šaubīgos vēlētājus.

Balsošanai pa pastu priekšroku dod arī gados vecākie ļaudis, un viņu starpā konservatīvajiem ir lielākas izredzes, norāda Jungs.

Tajā pašā laikā konservatīvo kandidāts uz kanclera amatu Armīns Lašets turpina zaudēt savu popularitāti, kamēr SPD kandidāts Olafs Šolcs ir izvirzījies pārliecinošā vadībā starp citiem pretendentiem uz valdības vadītāja krēslu.

Uz augšu
Back