Konkurences padomes lēmumā saistībā ar RTU iepirkumu apspriešanu, atreferēta šāda 2017.gada 30.jūnijā notikusi saruna, kurā piedalās piecu būvkompāniju pārstāvji. No sarunas secināms, ka RTU pārstāvim ir zināms par iespējamo būvnieku vienošanos:
Ivars Millers :- Viņš jau nav no muļķu mājas.
Māris Martinsons:- Muļķis viņš nav.
Māris Martinsons:- Viņš saka: “Jūs esat vienojušies. Veči, (**), vienkārši, kas, ko, kā, man tādas naudas budžetā nav”.
RTU par infrastruktūras attīstības projektiem ir atbildīgs Ivars Geidāns, kurš savulaik vadīja uzņēmumu “Merks”. Geidāns noliedz, ka būtu bijušas šādas sarunas ar būvuzņēmējiem. Telefonsarunā ar “De Facto” viņš saka: “Cik es zinu, neviens no RTU nekad nekādās sarunās nav piedalījies. Tas, ko mēs darām – jā, mums ir sapulces, mēs organizējam tenderi, ir sanāksmes, kurās piedalās būvnieki, un ar viņiem tiek runāts, jā.”
Ja pasūtītāja iesaiste pierādītos, RTU kā fondu līdzfinansējumu var zaudēt pat vairāk nekā desmit miljonus eiro. RTU e-pastā “De Facto” uzsver, ka tā Konkurences padomei pieprasījusi papildu informāciju, bet zaudējumu gadījumā noteikti vērsīsies pret būvniekiem, lai ietekme uz iestādes budžetu nerastos.
Taču kā tieši notiks zaudējumu aprēķināšana – tas aizvien nav skaidrs. Tas jāpierāda pasūtītājam, apstiprina Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis: “Viņiem ir jāpierāda šie zaudējumi, pašiem jāaprēķina, ja tur ir bijuši, un civiltiesiskā kārtā jāpierāda konkrēto zaudējumu apmērs tad, kad būs tiesa apstiprinājusi šo pārkāpumu. Līdz ar to viņam nebūs jāpierāda pats konkurences tiesību pārkāpums vairs, bet tīri zaudējumu apmērs, kāds nu kurā gadījumā tas ir bijis. Mēs neesam vērtējuši iespējamos zaudējumus kā tādus.”
Ja nav pierādīts kas cits, tiek pieņemts, ka karteļa esamība objekta cenu ietekmē par aptuveni desmit procentiem.
Būvnieku pārrunāto iepirkumu kopsumma pārsniedz 686 miljonus eiro, kas nozīmētu, ka projekti aizliegtās vienošanās dēļ kļuvuši dārgāki par 68,6 miljoniem eiro.
“Mēs nevaram šos projektus dalīt tajos, kur mums ir fondu nauda un it kā ir Eiropas uzraudzība, un pārējā nauda, kur it kā nav šīs uzraudzības vai uzrēķinu. Es domāju, ka šeit ir svarīgi izvērtēt visus nosauktos objektus un vērsties piedziņā pret pret vainīgajiem gan politiski, gan ierēdnieciski, gan arī būvnieciski,” saka finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).
Reirs noraida bažas, ka notikušais varētu samazināt Latvijai nākotnē pieejamos fondu līdzekļus, jo šajā gadījumā svarīgs ir fakts, ka Latvija pati atklājusi karteli.
Pus gadu pēc karteļa atklāšanas, 2020.gada februārī, valdība pieņēma rīcības plānu, kur cita starpā ir paredzēta pamācību sagatavošana zaudējumu aprēķināšanai un piedziņai, turklāt ielikta arī ideja par centralizētu zaudējumu piedziņu. Tagad būs jāiesniedz ziņojums par plāna izpildi.
“Mums ir izstrādāts rīcības plāns par šiem pasākumiem, kas būtu veicami, tad nu šī uzdevuma ietvaros mēs ne tikai noskaidrosim šo finansiālo ietekmi, kādā veidā šis lēmums ietekmē esošos un nākotnes publiskos iepirkumus, bet arī par to progresu, cik tālu katra no institūcijām dotajiem uzdevumiem tikusi,” norāda Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis.
Ja karteļa lietas lēmums tiks apstrīdēts, tiesāšanās var ilgt vairākus gadus, bet piedziņu var sākt tikai pēc gala lēmuma.
Iespējams, karteļa lietas skarto pasūtītāju vēlmi tiesas ceļā no būvniekiem piedzīt zaudējumus veicinās informatīvs atgādinājums, ko viņi drīzumā saņems no KNAB. Birojs vēstulē atgādinās par pasūtītāju pienākumu civiltiesiskā kārtā vērsties pret pārkāpējiem un piedzīt radīto zaudējumu atlīdzību. Ja pasūtītājs nelems to darīt, to var interpretēt kā bezdarbību un tur būs darbs Valsts policijai. Bet, ja karteļa lietā būs stājies spēkā gala lēmums, bet valsts un pašvaldību iestādes nebūs lēmušas par zaudējumu atlīdzības piedziņu, tad KNAB būs tiesīgs vērtēt, vai amatpersonu rīcībā nav saskatāmas pazīmes bezdarbībai mantkārīgā nolūkā.
