Tāpat tad pret viņiem varēs vērsties pasūtītāji. Ja pieņem, ka aizliegta vienošanās projektus sadārdzina par aptuveni desmit procentiem, tad uz lēmumā minēto iepirkumu kopsummu tas veidotu gandrīz 69 miljonus eiro. Lai naudu piedzītu, pasūtītājiem būs jāvēršas tiesā un šobrīd valsts institūcijas apspriež vienotu taktiku, kā to darīt un arī, kā aplēst zaudējumus. Visticamāk, līdz gala rezultātam vēl paies vairāki gadi. Taču jau tagad ir diezgan skaidrs, ka ar negaidītiem papildu izdevumiem būs jārēķinās daļai iestāžu, kuru būvprojektiem bijis Eiropas fondu līdzfinansējums. Tās kopumā var pazaudēt vismaz 18 miljonus eiro.

Sākoties jaunam Eiropas fondu plānošanas periodam, Valsts izglītības attīstības aģentūrai (VIAA) bija jāorganizē būvdarbu iepirkumi tehnikumos visā Latvijā. Tam bija rezervēti 80 miljoni eiro. Karteļa sarunās par iepirkumiem figurē vismaz četrpadsmit tehnikumi. 2015.gada 27.augustā ierakstīta saruna, kurā “Skonto būves” pārstāvis Guntis Rāvis saka: “(..) mums vajadzētu tomēr mazliet apsēsties un parunāt, varbūt, mēs varētu atrast kaut kādu kopsaucēju un neizģērbt viens otru. Tas ir viens. Un otrs, es domāju, ka kaut kādas, kaut kādu kopēju lietu sākt par to, par tām, par šitām te visām skoliņām Tas tāds reāli taustāms, ko var sešpadsmitā gadā.”

Tiesa, būvnieki tomēr secinājuši, ka skolu iepirkumi, kas ir zem trim miljoniem, ir pārlieku mazi, un vienojušies tajos nepiedalīties. Konkurences padomes ieskatā – pat kopējs lēmums nepiedalīties iepirkumos samazina konkurenci. Un arī šādā gadījumā var pieņemt, ka karteļa dēļ cenas ir ietekmētas. Tādēļ VIAA būs viena no iestādēm, kam jādomā, vai un kā vērsties pret būvniekiem.

“Ņemot vērā to darbu, kas bija jāiegulda aģentūrai visu šo iepirkumu novešanai līdz rezultātam, kas bija daudzpakāpju un pietiekami sarežģīts process ar to, ka bija sadārdzinājumi, ar to, ka bija pat, ka nepiesakās neviens. Un par to, ka mums bija jāpārprojektē, faktiski jāpārskata darba apjomi, lai mēs vispār budžetā iekļautos ar summām, kādas bija mūsu rīcībā. Viss šis ļoti grumbuļainais ceļš un beigās saņemt šo lēmumu, un saprast, ka faktiski, ne tieši, bet es teiktu, ka būvniecības tirgus ir bijis stipri sabojāts, ja tā var izteikties,” atzīst VIAA direktore Dita Traidās.

No tiem par Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma būvobjektu atņems desmit procentus fondu līdzfinansējuma - te konkursā piedalījušās dažādas būvfirmas, bet uzvarēja karteļa lietā minētais, bet Rēzeknes tehnikumam – 25 procentus, jo ne vien uzvarētājs, bet arī pretendenti bija tikai karteļa lietā minētā firma.

Ja bijis iesaistīts arī pasūtītājs, var zaudēt visu naudu

Dažādās iestādēs karteļa dēļ 25 iesāktiem projektiem pavisam var iet secen vismaz 18 miljoni eiro. Precīzi ietekmes aprēķini varētu būt tuvāko divu mēnešu laikā. Visskarbākā situācija var izrādīties tajos gadījumos, kur ir aizdomas par to, ka pasūtītājs bijis uz vienu roku ar karteļa dalībniekiem – tad var draudēt arī simtprocentīga fondu naudas atņemšana.

“Mēs jau esam pieprasījuši papildus informāciju Konkurences padomei, jo šobrīd mēs no šiem publiski pieejamajiem lēmumiem varam nolasīt, ka ir bijusi iespējama iesaiste, ir bijusi varbūt kaut kāda informācija, kas ir bijis vai nav bijis plānots, bet mums ir vajadzīga papildu informācija, lai mēs saprastu, kādā veidā tad nu tiešām tā iesaiste, cik tā ir bijusi nozīmīga un vai attiecīgi uz to ir piemērojamas kādas finanšu sekas, vai ne,” raidījumam “De Facto” saka Centrālās finanšu un līgumu aģentūras direktore Anita Krūmiņa.

Konkurences padomes lēmumā pasūtītāja iesaiste pieļauta aptuveni desmit gadījumos, četri no tiem ir līdzfinansēti no fondiem. Piemēram, vērtējot sarunu epizodi par Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) iepirkumiem, padome pieļauj, ka pasūtītājs visticamāk zinājis par karteļa vienošanos un, manipulējot ar šo faktu, būtībā piedraudējis, lai lietas dalībnieki vai nu samazina cenas, vai arī pasūtītājs samazinās kritērijus, līdz ar to ļaujot piedalīties plašākam pretendentu lokam.

Konkurences padomes lēmumā saistībā ar RTU iepirkumu apspriešanu, atreferēta šāda 2017.gada 30.jūnijā notikusi saruna, kurā piedalās piecu būvkompāniju pārstāvji. No sarunas secināms, ka RTU pārstāvim ir zināms par iespējamo būvnieku vienošanos:

Ivars Millers :- Viņš jau nav no muļķu mājas.

(runā vienlaicīgi)

Māris Martinsons:- Muļķis viņš nav.

Ivars Millers:- Nē.

Māris Martinsons:- Viņš saka: “Jūs esat vienojušies. Veči, (**), vienkārši, kas, ko, kā, man tādas naudas budžetā nav”.

RTU par infrastruktūras attīstības projektiem ir atbildīgs Ivars Geidāns, kurš savulaik vadīja uzņēmumu “Merks”. Geidāns noliedz, ka būtu bijušas šādas sarunas ar būvuzņēmējiem. Telefonsarunā ar “De Facto” viņš saka: “Cik es zinu, neviens no RTU nekad nekādās sarunās nav piedalījies. Tas, ko mēs darām – jā, mums ir sapulces, mēs organizējam tenderi, ir sanāksmes, kurās piedalās būvnieki, un ar viņiem tiek runāts, jā.”

Ja pasūtītāja iesaiste pierādītos, RTU kā fondu līdzfinansējumu var zaudēt pat vairāk nekā desmit miljonus eiro. RTU e-pastā “De Facto” uzsver, ka tā Konkurences padomei pieprasījusi papildu informāciju, bet zaudējumu gadījumā noteikti vērsīsies pret būvniekiem, lai ietekme uz iestādes budžetu nerastos.

Taču kā tieši notiks zaudējumu aprēķināšana – tas aizvien nav skaidrs. Tas jāpierāda pasūtītājam, apstiprina Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis: “Viņiem ir jāpierāda šie zaudējumi, pašiem jāaprēķina, ja tur ir bijuši, un civiltiesiskā kārtā jāpierāda konkrēto zaudējumu apmērs tad, kad būs tiesa apstiprinājusi šo pārkāpumu. Līdz ar to viņam nebūs jāpierāda pats konkurences tiesību pārkāpums vairs, bet tīri zaudējumu apmērs, kāds nu kurā gadījumā tas ir bijis. Mēs neesam vērtējuši iespējamos zaudējumus kā tādus.”

Būvnieku pārrunāto iepirkumu kopsumma pārsniedz 686 miljonus eiro, kas nozīmētu, ka projekti aizliegtās vienošanās dēļ kļuvuši dārgāki par 68,6 miljoniem eiro.

“Mēs nevaram šos projektus dalīt tajos, kur mums ir fondu nauda un it kā ir Eiropas uzraudzība, un pārējā nauda, kur it kā nav šīs uzraudzības vai uzrēķinu. Es domāju, ka šeit ir svarīgi izvērtēt visus nosauktos objektus un vērsties piedziņā pret pret vainīgajiem gan politiski, gan ierēdnieciski, gan arī būvnieciski,” saka finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Pus gadu pēc karteļa atklāšanas, 2020.gada februārī, valdība pieņēma rīcības plānu, kur cita starpā ir paredzēta pamācību sagatavošana zaudējumu aprēķināšanai un piedziņai, turklāt ielikta arī ideja par centralizētu zaudējumu piedziņu. Tagad būs jāiesniedz ziņojums par plāna izpildi.

“Mums ir izstrādāts rīcības plāns par šiem pasākumiem, kas būtu veicami, tad nu šī uzdevuma ietvaros mēs ne tikai noskaidrosim šo finansiālo ietekmi, kādā veidā šis lēmums ietekmē esošos un nākotnes publiskos iepirkumus, bet arī par to progresu, cik tālu katra no institūcijām dotajiem uzdevumiem tikusi,” norāda Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis.

Iespējams, karteļa lietas skarto pasūtītāju vēlmi tiesas ceļā no būvniekiem piedzīt zaudējumus veicinās informatīvs atgādinājums, ko viņi drīzumā saņems no KNAB. Birojs vēstulē atgādinās par pasūtītāju pienākumu civiltiesiskā kārtā vērsties pret pārkāpējiem un piedzīt radīto zaudējumu atlīdzību. Ja pasūtītājs nelems to darīt, to var interpretēt kā bezdarbību un tur būs darbs Valsts policijai. Bet, ja karteļa lietā būs stājies spēkā gala lēmums, bet valsts un pašvaldību iestādes nebūs lēmušas par zaudējumu atlīdzības piedziņu, tad KNAB būs tiesīgs vērtēt, vai amatpersonu rīcībā nav saskatāmas pazīmes bezdarbībai mantkārīgā nolūkā.