Latvijas morālais pienākums ir atbalstīt tās personas, kuras ir palīdzējušas Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kontingentam Afganistānā, norādīja Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA).
Kols: Latvijai ir jāatbalsta personas, kas palīdzējušas NBS karavīriem Afganistānā (5)
Pēc līdz šim saņemtās informācijas runa ir par patvēruma piešķiršanas lūguma izskatīšanu attiecībā uz 15 personām un viņu ģimenes locekļiem no Afganistānas, kuri ir palīdzējuši mūsu karavīriem, pavēstīja Kols. Ārlietu komisijas vadītājs atzīmēja, ka šo afgāņu lūgumi pēc patvēruma piešķiršanas tiks izskatīti likumā noteiktajā kārtībā.
Šodien Ārlietu komisijas slēgtā sēdē paredzēts uzklausīt Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas pārstāvjus par jaunāko informāciju. Politiķis uzsvēra, ka šo cilvēku nogādāšana Latvijā ir sarežģīts uzdevums, ņemot vērā praktiskos izaicinājumus uz vietas.
Vaicāts par citiem iespējamiem bēgļiem no Afganistānas, Kols uzsvēra, ka runa ir tikai par patvēruma piešķiršanas izskatīšanu tām personām, kuras sniedza atbalstu Latvijas NBS pārstāvjiem.
Politiķis atzīmēja, ka situācijā, kad no Afganistānas tiek prognozēta miljonu bēgļu plūsma, no Eiropas valstu līderiem dzirdams, ka nevar tikt piemērota 2014. un 2015.gada pieeja, kad Eiropā nonāca daudzi bēgļi un migranti. Kols atzīmēja, ka žoga posmus gar Irānas robežu ceļ Turcija un Grieķija - uz robežas ar Turciju, lai mazinātu cilvēku nelegālās plūsmas.
Latvijā darbs pie žoga izveidošanas austrumu pierobežā aktualizējies pēc Aleksandra Lukašenko režīma veiktās ārvalstu cilvēku plūsmas izmantošanas kā hibrīdkara instrumenta, atzīmēja Kols.
Vaicāts par to, kāda būs Latvijas nostāja attiecībā uz islāmistu grupējumu "Taliban", kurš pārņēmis varu lielā daļā Afganistānas teritorijas, Kols skaidroja, ka situācija vēl ir "absolūti svaiga", un akcentēja, ka arī šajā jautājumā Eiropas Savienībai būs jāvienojas par kopīgu ārpolitiku. Politiķis atgādināja, ka ES "Taliban" ir noteikusi kā teroristisku organizāciju.