Video ⟩ Izmaiņas Covid-19 sertifikātu darbībā un nākamā gada valsts budžets: Visi lēmumi vienuviet (3)

Pēc valdības sēdes notikušās preses konferences ieraksts:

NBS piedalīsies apmācībās "Rapid Trident 21" Ukrainā

Militārās mācības norisināsies no 6.septembra līdz 1.oktobrim. Daudznacionālajās militārajās mācībās plāno piedalīties militārās vienības no Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un programmas "Partnerattiecības - mieram" dalībvalstīm, kopumā ap 6000 karavīru, lai veicinātu reģionālo stabilitāti un drošību, nostiprinātu partneru rīcībspēju un veicinātu uzticību, uzlabojot sadarbību starp dalībvalstu bruņotajiem spēkiem.

NBS plāno piedalīties mācībās, nodrošinot padomdevēju, konsultantu un mācību norises un sasniegto rezultātu novērtētāju funkciju. Šo mācību laikā NBS Militārās policijas pārstāvji apmācībās sniegs padomu un konsultēs rotas līmeņa vienības, kā strādās kā mācību vērtētāju komanda.

Ukraina nav Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstis, bet piedalās programmā "Partnerattiecības - mieram".

Samazina SIA reģistrācijas nodevu

Jaunais SIA reģistrācijas valsts nodevas apjoms būs 75 eiro. Iepriekš tā izmaksāja 150 eiro.

Komersanta ierakstīšana komercreģistrā individuālajam komersantam izmaksās 30 eiro, savukārt personālsabiedrībai, sabiedrībai ar ierobežotu atbildību - 75 eiro. Akciju sabiedrībai un Eiropas komercsabiedrībai - 85 eiro.

Paredzēts, ka attiecīgie noteikumi stāsies spēkā 1.septembrī.

IZM sola rūpēties par latviešu valodas ilgtspējību

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nākamo septiņu gadu periodā kā virsmērķi noteikusi latviešu valodas ilgtspējas nodrošinājumu, kā arī stiprināt tās lietojumu visā sabiedrībā un dažādās jomās, liecina IZM izstrādātās Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam, ko otrdien atbalstīja Ministru kabinetā.

IZM norādīja, ka valsts valodas politikas mērķi valsts attīstības kontekstā saistāmi ar indivīda attīstību un konkurētspēju, labklājības un dzīves kvalitātes nodrošināšanu un valodas un kultūras ilgtspēju. Latviešu valoda un kultūra ir gan latviešu nācijas identitātes pamats, gan arī Latvijas valsts nacionāli kulturālās identitātes pamats. Tāpēc tā ir kopēja vērtība visiem Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no tautības, izcelsmes, dzimtās valodas, reliģijas un citiem apstākļiem.

"Valoda nav tikai saziņas vai informācijas līdzeklis, tā ir kultūrmantojuma sastāvdaļa, nacionālās literatūras izteiksmes līdzeklis, tilts starp paaudzēm, nacionālās identitātes un specifikas nesēja. Latviešu valoda ir mūsu nacionālās identitātes pamatiezīme," pausts IZM pamatnostādnēs.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) pauda, ka šodien apstiprinātās Valsts valodas pamatnostādnes ir pirmais dokuments, kurā konkrēti un skaidri pateikts, kāda ir valsts valodas loma. "Mums joprojām ir jārēķinās ar padomju okupācijas sekām visu Latvijas iedzīvotāju dzīvēs, tāpēc latviešu valoda ir kopēja vērtība visiem Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no tautības, izcelsmes, dzimtās valodas, reliģijas un citiem apstākļiem," sacīja ministre.

Ieslodzījuma vietu darbinieku speciālā apģērba iegādei tērēs 307 tūkstošus

Šodien valdība lēma atbalstīt Tieslietu ministrijas sagatavoto projektu, kas paredz no Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieku formas tērpa kopuma izslēgt atsevišķas tā sastāvdaļas, kuru praktiskais pielietojums ir apgrūtinošs un nepraktisks amatpersonu darba specifikas dēļ, to vietā iekļaujot darba pienākumu pildīšanai atbilstošākas. Projekts noteic savstarpēji komplektējamas formas tērpa sastāvdaļas, kas tiks optimāli sakomplektētas, ievērojot konkrētu ieslodzījuma vietu struktūrvienību dienesta pienākumu specifiku, nevis katras amatpersonas nodrošināšanu ar visām projektā iekļautajām sastāvdaļām, kas vienā vai otrā gadījumā dienesta pienākumu izpildei nav nepieciešamas un faktiski netiek izmantotas.

Proti, amatpersonu, kuras veic administratīvo vai ieslodzīto resocializācijas darbu ieslodzījuma vietās, formas tērps būs piemērotāks veicamajam darbam, piemēram, vīriešiem - žakete, bikses, krekls, kurpes, sievietēm - žakete, bikses, blūze, kurpes, un tiks izsniegts uz ilgāku lietošanas laiku.

Savukārt amatpersonu, kuras ir tieši iesaistītas ieslodzīto uzraudzībā un apsardzē, formas tērps būs vairāk piemērots šādu ikdienas pienākumu veikšanai - ērts un praktisks, piemēram, virsjaka, flīsa virsjaka, ziemas bikses, vasaras bikses, virskrekls, komfortablas kurpes un visu sezonu zābaki, kā arī to lietošanas laiks tiks noteikts īsāks, ievērojot nolietojuma intensitāti.

Pārvaldes amatpersonām ar ģenerāļa speciālo dienesta pakāpi ziemas mētelim un ziemas virsjakai noteiktās karakula apkakles paredzēts aizstāt ar mākslīgās kažokādas apkaklēm.

Formas tērpa, atšķirības zīmju un speciālā apģērba iegāde 2021.gadā un turpmākos gados tiks nodrošināta piešķirto finanšu līdzekļu ietvaros.

Autoceļu pārbūvei valsts pirks nekustamos īpašumus

Tostarp valsts iegādāsies nekustamā īpašuma "Būmaņi" sastāvā esošās zemes vienības daļu 0,02 hektāru platībā Smārdes pagastā, Tukuma novadā, kas nepieciešama valsts galvenā autoceļa Rīga-Ventspils (A10) posma no 41,3. līdz 52,74. kilometram pārbūves projekta īstenošanai. Īpašumam noteikta atsavināšanas vērtība 300 eiro jeb 1,5 eiro par kvadrātmetru.

Tāpat valsts reģionālā autoceļa Tukums-Auce-Lietuvas robeža (P104) posma no 13,19. līdz 31,1. kilometram pārbūves īstenošanai tiks atsavināta nekustamā īpašuma "Ruki" sastāvā esošā zemes vienības daļa 0,08 hektāru kopplatībā Bikstu pagastā, Dobeles novadā, kā arī nekustamā īpašuma "Tīrumi" sastāvā esošās zemes vienības daļa 0,13 hektāru platībā un zemes vienības daļa 0,03 hektāru kopplatībā Bikstu pagastā, Dobeles novadā. Nekustamo īpašumu daļas kopumā izmaksās 1536 eiro.

Satiksmes ministrijai uzdots iegādāties arī nekustamā īpašuma "Priedāji-2" daļu - zemes vienību 0,0269 hektāru platībā Ķekavas pagastā, Ķekavas novadā, nosakot zemes vienības vērtību 144 eiro apmērā.

Pilnveidos mazākuma akcionāru tiesību aizsardzību

Mazākuma akcionāru tiesības pilnveidotas ar grozījumiem Finanšu instrumentu tirgus likumā un Akciju atpirkšanas likumā, par kuriem gala lēmums jāpieņem Saeimai.

Finanšu ministrijā (FM) skaidroja, ka Akciju atpirkšanas likumprojekta mērķis ir nodrošināt ieguldītāju interešu aizsardzību, ja akciju sabiedrībā, kuras akcijas iekļautas regulētajā tirgū, persona iegūst kontroli, akcijas izslēdz no regulētā tirgus vai kontrolējošā persona iegūst vismaz 90% no sabiedrības balsstiesībām.

Likumprojektā ir atrunātas prasības par obligāto piedāvājumu kontroles iegūšanas gadījumā, kā arī gadījumā, ja akcijas tiek izslēgtas no regulētā tirgus.

Ar likumprojektu arī noteikta piedāvājuma izteikšanas kārtība, kā arī atrunāta kārtība, kādā notiek galīgā akciju atpirkšana un mazākuma akcionāra pieprasījums atpirkt akcijas.

No likumprojekta izriet, ka gadījumā, ja persona, kurai ir pienākums izteikt piedāvājumu, to noteiktajā kārtībā neizdara, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) varēs uzlikt personai soda naudu līdz 700 000 eiro. Bet par citiem šā likuma pārkāpumiem FKTK atbildīgajai personai varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt soda naudu līdz 100 000 eiro.

Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā 2022.gada 1.janvārī.

Precizē nosacījumus politisko partiju un to apvienību gada pārskatiem

Ministru kabinets otrdien atbalstīja noteikumus par politisko partiju un to apvienību gada pārskatiem.

Noteikumi paredz politisko partiju un to apvienību gada pārskata struktūru, apjomu, saturu, sagatavošanas, pārbaudīšanas un iesniegšanas kārtību.

No noteikumiem izriet, ka politiskā partija sagatavo gada pārskatu, kas sastāv no bilances, ieņēmumu un izdevumu pārskata, naudas plūsmas pārskata un ziņojuma.

Uz izolācijas laiku apturēs sertifikātu darbību ar Covid-19 saslimušām vakcinētām personām

Pret Covid-19 vakcinētajām personām saslimstot ar šo slimību, uz obligātās izolācijas laiku tiks apturēta šo personu Covid-19 sertifikāta darbība, paredz otrdien valdībā apstiprinātie noteikumu grozījumi.

Kā skaidro Veselības ministrijā, kaut gan personām, kas vakcinētas pret Covid-19, inficēšanās ar SARS-CoV-2 norit ļoti vieglā formā, bieži bez slimības pazīmēm, cilvēki ir infekciozi daudz īsāku brīdi un arī izdala mazāku vīrusa koncentrāciju nekā nevakcinētas personas, tomēr arī vakcinētām personām inficēšanās gadījumā ir jāievēro obligātā izolācija, kuras laikā nedrīkst apmeklēt sabiedriskas vietas un veidot ciešus kontaktus ar citiem cilvēkiem.

Pret Covid-19 vakcinēta persona var izmantot vakcinācijas sertifikātu un, to uzrādot, var brīvi, bez ierobežojumiem un neveicot Covid-19 testu apmeklēt sabiedriskas vietas vai izmantot pakalpojumus. Tādējādi šobrīd noteikumi neparedz sertifikāta darbības apturēšanu uz laiku, ja vakcinēts cilvēks tomēr ir inficējies ar SARS-CoV-2.

Līdz ar to tiek veiktas izmaiņas, kas paredz šādā gadījumā apturēt vakcinācijas sertifikāta darbību uz obligātās izolācijas laiku - 11 dienām pēc inficēšanās apstiprināšanas. Proti, tiek noteikts, ka līdz 11.dienai kopš parauga ņemšanas datuma pirmā pozitīvā testa gadījumā, ar kuru laboratoriski tika apstiprināta Covid-19 infekcija, nosakot SARS-CoV-2 vīrusa RNS, tiek apturēts vakcinācijas sertifikāts.

Valdība atbalsta Latvijas dalību Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu sākotnējā publiskā piedāvājuma fondā

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu Latvijai piedalīties Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu sākotnējā publiskā piedāvājuma fondā.

FM norādīja, ka vietējā kapitāla tirgus attīstība un mazo un vidējo uzņēmumu piekļuves finansējumam atvieglošana ir kopīga Baltijas valstu prioritāte, kas jau iepriekš tika ietverta 2017.gada 6.novembrī parakstītajā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas finanšu ministru saprašanās memorandā par reģionālā kapitāla tirgus attīstību Baltijā.

Lai to veicinātu, Baltijas valstis plāno izveidot mazo un vidējo uzņēmumu sākotnējā publiskā piedāvājuma fondu 80 miljonu eiro apmērā, vienlaikus atzīstot, ka minimālais fonda apmērs var būt 40 miljoni eiro. Fonda mērķauditorija būtu pelnoši uzņēmumi ar uzņēmuma vērtību no pieciem miljoniem eiro līdz 100 miljoniem eiro.

Plānots, ka vienā uzņēmumā fonds ieguldītu no 500 000 eiro līdz pieciem miljoniem eiro, kas ļautu veikt nedaudz vairāk kā 20 ieguldījumu.

FM piebilda, ka sākotnēji fonda darbībā iesaistītos tikai Latvija un Lietuva, savukārt Igaunija potenciāli pievienosies vēlāk.

Valdība deleģēja "Attīstības finanšu institūciju "Altum"" sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un FM pārstāvēt Latviju sarunās ar deleģētajiem Igaunijas un Lietuvas pārstāvjiem par fonda darbības nosacījumiem, tostarp pārvaldības struktūru un noteikumiem.

Latvijas ieguldījums fondā - 20 miljoni eiro - tiks piesaistīts no Eiropas Savienības fondiem.

Papildināts saraksts ar valstīm, kuru izdotie Covid-19 sertifikāti ir derīgi Latvijā

Valdība šodien lēma papildināt valstu sarakstu, kuru izsniegtie Covid-19 vakcinācijas, pārslimošanas vai veikta Covid-19 testa sertifikāti ir uzskatāmi par apliecinājumu atbilstībai ieceļošanas prasībām Latvijā, iekļaujot tādas valstis kā Lielbritānija, ASV, Austrālija, Izraēla, Jaunzēlande un Kanāda.

Ārlietu ministrija (ĀM) norādīja, ka minētajās valstīs nav sadarbspējīga Covid-19 vakcinācijas, testa un pārslimošanas sertifikāta ar Eiropas Savienību (ES). Paredzēts, ka grozījumi Ministru kabineta noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai stāsies spēkā šī gada 1.septembrī.

Patlaban vakcinētām personām ir iespēja ieceļot Latvijā tikai no vienas trešās valsts - Lielbritānijas, uzrādot vakcinācijas apliecinājumu, kas nav sadarbspējīgs.

NVD būs jāanulē viltotie Covid-19 sertifikāti

Pamatojoties uz tiesībsargājošo iestāžu sniegto informāciju, Nacionālā veselības dienesta (NVD) pienākumos turpmāk ietilps viltotu Covid-19 sertifikātu anulēšana, paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.

Tādējādi tiek noteikts NVD pienākums anulēt vai atjaunot Vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā informāciju par vakcinācijas faktu pret Covid-19 infekciju un vakcinācijas sertifikātu pret Covid-19.

Dati par vakcinācijas faktu un sertifikātu informācijas sistēmās netiktu dzēsti, taču tiktu apturēta šo datu izmantošana. Līdz ar to nepieciešamības gadījumā, pēc kriminālprocesa virzītāja sniegtās informācijas, vakcinācijas fakts un sertifikāts varētu tikt atjaunots.

Budžeta izdevumi nākamgad būs €11,8 miljardu apmērā

Ministru kabinets otrdien izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi, paredzot 2022.gada konsolidētā budžeta izdevumus 11,886 miljardu eiro apmērā.

2022.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 8,741 miljarda eiro apmērā un 2023.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi - 8,568 miljarda eiro apmērā. Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru, izdevumi palielināti par 668,1 miljonu eiro 2022.gadam un par 732,3 miljoniem eiro - 2023.gadam.

2024.gadam izdevumi noteikti 8,543 miljardu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar ietvaru 2023.gadam palielināti par 706,5 miljoniem eiro.

Par €5 miljoniem uzlabos slimnīcu infrastruktūru

Ministru kabinets otrdien atvēlēja vairāk nekā piecus miljonus eiro, lai uzlabotu vairāku slimnīcu spēju efektīvi nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumus, veicot ievērojamus uzlabojumus vairāku slimnīcu infrastruktūrā.

Slimnīcās tiks īstenoti ar Covid-19 krīzes pārvarēšanu un ekonomikas atlabšanu saistīti augstas gatavības projekti.

Tādējādi līdz nākamā gada beigām 1,75 miljonus plānots ieguldīt Vidzemes slimnīcas trīs korpusu energoefektivitātes paaugstināšanā, savukārt 3,35 miljoni tiks ieguldīti Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas (PSKUS), Bērnu klīniskā universitātes slimnīcas (BKUS) un Nacionālais rehabilitācijas centra "Vaivari" (NRC Vaivari) infrastruktūras uzlabošanai.

Valsts parādu akceptē 50% apmērā no IKP

Ministru kabinets otrdien atbalstīja 2022.gada budžetā paredzēt valsts parādu 50% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Atbilstoši budžeta sagatavošanas grafikam Finanšu ministrija (FM) otrdien informēja valdību par aktualizētajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, kuras šā gada 15.jūnijā apstiprināja Fiskālās disciplīnas padome. Apstiprinātās makroekonomisko rādītāju prognozes būs par pamatu valsts budžetam 2022.gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaram 2022.-2024.gadam.

Prognozes paredz, ka pēc krituma pērn IKP salīdzināmās cenās šogad pieaugs par 3,7%.

Ziedos vai pārdos 644 000 vakcīnu devas

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Veselības ministrijas (VM) piedāvājumu pārdot vai ziedot 560 000 ražotāja "AstraZeneca" vakcīnu devu un līdz 84 000 "Pfizer"/"BioNTech" devu, kuras ir derīgas līdz oktobra beigām, žurnālistiem pavēstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Pēc politiķa sacītā, valdība nosliecās par labu pārdošanai, pieļaujot, ka gadījumā, ja partnerus neizdosies atrast, varētu apsvērtu vakcīnu ziedošanu. "Šo jautājumu VM risinās sadarbībā ar Ārlietu ministriju, kura nosaka ārpolitikas prioritātes šajā jautājumā," skaidroja Pavļuts.