Sv, 14.08.2022.

“Ar Krieviju ir kā ar bitēm”

Eksperti par provokāciju iespējamību militāro mācību kontekstā
TVNET
“Ar Krieviju ir kā ar bitēm”
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 22
Militārās mācības Krievijā. Ilustratīvs attēls
Militārās mācības Krievijā. Ilustratīvs attēls Foto: MLADEN ANTONOV / AFP

Šo ceturtdien, 2. septembrī, TVNET iknedēļas ārpolitikas raidījumā “Pasaule kabatā” TVNET žurnāliste Linda Anna Dāldere iztaujāja Nacionālo bruņoto spēku rezerves pulkvedi Igoru Rajevu un “Baltic Security Foundation” prezidentu Olevu Nikeru par aktuālākajiem Latvijas un Austrumeiropas reģiona drošības apdraudējumiem militāro mācību “Namejs 2021” un “Zapad 2021” kontekstā.

Sākot diskusiju, Rajeva kungs atgādināja, ka aktuālu militāru draudu Latvijai neesot - tas, kas rada bažas šobrīd, ir drīzāk saucams par apdraudējumu. Viņš uzsvēra, ka Krievijas lietotās informatīvā un hibrīdkara taktikas ir un būs pastāvīgs valsts drošības apdraudējums Latvijai un arī citām valstīm, kas atrodas Krievijai kaimiņos. Tam piekrita arī Olevs Nikers un kā galveno aizsardzības “ieroci” uzsvēra mūsu pašu sabiedrības un sabiedroto vienotību.

Savukārt Rajevs piebilda, ka tieša militāra konfrontācija varētu kļūt par draudu tad, ja no Krievijas puses būtu izsmelti visi pārējie, nemilitārie resursi valsts ietekmēšanai vai arī mainītos valsts nodomi.

“Ar Krieviju ir kā ar bitēm” – teica NBS rezerves pulkvedis. Viņaprāt, neskatoties uz to, ka pagaidām nav pamata bažīties par provokācijām pie mūsu valsts robežām, Krievijas nodomi jau iepriekš pierādījušies neparedzami. Abi pētnieki raidījumā atgādināja, ka arī 2008. gadā ar Gruziju un 2014. gadā ar Ukrainu provokācijas tika veiktas militāro mācību aizsegā.

Jautāts par Latvijas stratēģisko komunikāciju militāro mācību kontekstā, Nikers pauda, ka viens no galvenajiem “Namejs 2021” mērķiem ir demonstrēt Krievijai, ka militāras provokācijas gadījumā mūsu un mūsu sabiedroto kolektīvā atbilde būtu adekvāta.

Ir svarīgi, lai Krievija saprastu, ka Latvija un Baltijas jūras reģiona sabiedrotās valstis ir vienota operacionālā telpa, – norādīja Nikers.

Tiesa, pētnieks uzsvēra, ka Latvijai vēl ir daudz, kur augt un attīstīties šajā jomā, un būtu vēlams tuvākajos gados sākt arī plašākas militārās mācības kopā ar sabiedrotajām valstīm Baltijas jūras reģionā un NATO.

Rajevs piebilda, ka militāro mācību mērķis ir signalizēt ne vien saviem oponentiem, bet arī valsts iedzīvotājiem, ka valsts bruņotie spēki un zemessardze ir funkcionējoši, ka notiek sadarbība ar sabiedrotajiem, un tiek darīts viss, lai spētu aizsargāt savu valsti. Turklāt viņš uzsvēra, ka mācības ir galvenais veids, kā varam uzlabot savas aizsardzības spējas, jo labi apmācīta un motivēta armija ir krietni efektīvāka, pat nepalielinot karavīru vai tehniskā nodrošinājuma apjomu.

Vairāk par aktuālo militāro manevru nozīmi Baltijas un reģionālajai drošībai skatieties TVNET tiešsaistes žurnālā KLIK vai klausieties raidījuma “Pasaule kabatā” ierakstu sadaļā “Podkāsti”.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu