Zinātnieki brīdina: lielākā daļa pasaules ogļu ir “neaizskarama”

FOTO: Unsplash

Lielākā daļa pasaules fosilā kurināmā ir jāatstāj zemē, ja mēs vēlamies kaut uz pusi sasniegt ar klimata pārmaiņām saistītos mērķus.

Kā rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Nature”, tādām valstīm kā Indonēzija un Austrālija, kas ir lielākās ogļu eksporta valstis, līdz 2050. gadam būtu jāatsakās no 95% ogļu atradņu.

Tajā pašā laika nogrieznī arī Vidējo Austrumu valstīm būtu jāatstāj ogles zemē, savukārt ASV būtu jāpamet 97% savu ogļu atradņu. Ķīnai un Indijai tikmēr būtu jāatsakās no 76% savu ogļu rezervju.

Šie ir galvenie reģioni, kuriem būtu jābeidz ogļu ieguve, tomēr ir skaidrs, ka tas ir komandas darbs. Kopumā nākamo trīsdesmit gadu laikā zemē neskartiem būtu jāpaliek 90% ogļu rezervju. Ja tas netiks paveikts, tad globālā temperatūra ātri vien varētu pieaugt par 1,5 grādiem pēc Celsija.

Protams, ogles nav vienīgais, par ko mums būtu jāsatraucas. Tajā pašā laika nogrieznī pasaulei ir jāaptur 60% naftas un metāna gāzes ieguves process, tajā skaitā jāaptur arī projekti, kas jau ir sākti. Kanādai vien būtu zemē jāatstāj 83% savas naftas un 81% metāna gāzes.

Pat tad, ja brīnumainā kārtā pasaule spētu to visu izdarīt, pastāv tikai 50% liela iespēja, ka globālā temperatūra nepieaugs par 1,5 grādu pēc Celsija.

18

Šis pētījums ir drūms papildinājums 2015. gada pētījumam, kurā aplēsts, ka trešā daļa no kopējām naftas rezervēm, puse no gāzes rezervēm un vairāk nekā 80% ogļu rezervju līdz 2050. gadam būtu jāatstāj zemē, ja mēs nevēlamies, lai globālā temperatūra pārsniegtu 2 grādus pēc Celsija.

“Mūsu scenāriju radītā drūmā aina par globālo fosilā kurināmā industriju varētu pat būt pārāk zems novērtējums par to, kas būtu darāms. Ražošana būtu jāsamazina vēl ātrāk,” raksta pētījuma autori.

Protams, ir ļoti grūti paredzēt, kāda būs nākotne. Daži zinātnieki domā, ka atjaunojamo energoresursu ieviešana un oglekļa uztveršana varētu ļaut mums turpināt lietot fosilo kurināmo. Vismaz līdz noteiktam līmenim. Tiesa, šāds uzskats ir visai diskutabls.

Lai nu kā, laika ir maz. Pasaules nācijām jāsāk ieviest likumi, kas ierobežo fosilā kurināmā iegūšanu, kā arī jāmazina pieprasījums pēc tā.

Uz augšu
Back