Vilņā sākas solidaritātes kampaņa Baltkrievijas politieslodzīto atbalstam

Ilustratīvs foto FOTO: ATTILA KISBENEDEK / AFP

Piektdien Viļņā sākusies starptautiska kampaņa "#FreeViasna", kuras mērķis ir apliecināt solidaritāti ar ieslodzītajiem Baltkrievijas cilvēktiesību aizstāvjiem un pieprasīt viņu atbrīvošanu.

Baltkrievijas cilvēktiesību centrs "Vjasna", kas pieredzējis Minskas režīma represijas, aicinājis Rietumu sabiedrību mobilizēties, iestājoties par visu Baltkrievijas politieslodzīto atbrīvošanu.

Šobrīd ieslodzījumā atrodas septiņi "Vjasna" līderi un aktīvisti,

1

tai skaitā organizācijas brīvprātīgo tīkla vadītāja Marfa Rabkova, kas tika apcietināta tieši pirms gada, "Vjasna" viceprezidents Valentīns Stefanovičs, organizācijas Gomeļas nodaļas vadītājs Leonīds Sudaļenko un bijušais Starptautiskās cilvēktiesību federācijas viceprezidents, "Vjasna" dibinātājs Aļess Beļackis.

"Viņus apsūdz protestu finansēšanā, jo viņi palīdzējuši cilvēkiem pārsūdzēt Baltkrievijas tiesu lēmumus, snieguši juridiskas konsultācijas un dokumentējuši spīdzināšanu," preses konferencē Lietuvas Seimā pastāstījusi "Vjasna" pārstāve Natālija Satsunkeviča.

Pēc viņas teiktā, "Vjasna" vadītāji apsūdzēti arī organizācijas nereģistrēšanā un nodokļu nemaksāšanā par sniegtajiem pakalpojumiem.

"No juridiskā viedokļa šīs apsūdzības ir dīvains izdomājums, no loģikas viedokļa tā ir klasiska politiski motivēta vajāšana," norādījusi Satsunkeviča.

Kā pastāstījusi Stefanoviča sieva Alīna, Baltkrievijā jau kļuvis par ierastu praksi izvirzīt neskaidras, nesaprotamas apsūdzības un tās bieži mainīt.

1

Seima "Tēvzemes savienības - Lietuvas kristīgo demokrātu" frakcijas deputāte Laima Andriķiene, kura uzņēmusies iestāties par Sudaļenko, vērsusi mediju uzmanību uz apstākli, ka viņš un viņa kolēģi tiesāti slepenībā, slēgtās tiesas sēdēs, kurās netiek ielaisti ne žurnālisti, ne tuvākie ģimenes locekļi, ne pilsoniskās sabiedrības pārstāvji vai citi cilvēktiesību aizstāvji.

"Tas ļoti skaidri apliecina, ka apsūdzētājiem nav izdevies savākt pierādījumus par Sudaļenko vainu," viņa piebildusi.

Kā preses konferencē stāstījis "Vjasna" brīvprātīgais Pāvels Sapelko, situācija Baltkrievijā ir traģiska un briesmīga, un valsts "grimst atpakaļ drūmā padomju laiku realitātē".

“Mēs jūtamies tā, kā varēja justies mūsu vecvecāki, kad pie viņu mājām ieradās Valsts drošības komitejas mašīnas un aizveda cilvēkus, - atšķiras vienīgi mašīnu modeļi un arī cilvēki, kuri nonāk cietumā, vairs netiek nošauti, bet ieslodzīti necilvēcīgos apstākļos un viņiem tiek uzlikti milzīgi naudassodi,” viņš norādījis.

Pēc "Vjasna" aktīvista teiktā, pusotra gada laikā Baltkrievijā politisku motīvu dēļ aizturēti 35 000 cilvēku, vairāk nekā 1500 cilvēku figurē politiska rakstura krimināllietās un šogad augustā vien par politiskām apsūdzībām notiesāti 130 cilvēki.

Ar sūdzībām par spīdzināšanu un vardarbību tiesībsargājošajās iestādēs vērsušies vairāk nekā 4600 cilvēku, bet neviena šāda krimināllieta nav ierosināta.

Cilvēktiesību aizstāvji par politieslodzītajiem atzinuši ir vairāk nekā 660 cilvēkus. Pašlaik cietumos atrodas septiņi cilvēktiesību aktīvisti un 28 žurnālisti, slēgtas 250 pilsoniskās sabiedrības organizācijas un desmitiem plašsaziņas līdzekļu.

“Baltkrievijas režīms ļoti apzināti cenšas parastajam Baltkrievijas pilsonim radīt iespaidu, ka viņš ir viens. Advokāti zaudē licences, cilvēktiesību aizstāvji tiek ieslodzīti cietumos vai spiesti doties projām no valsts, un tas pats attiecas arī uz neatkarīgajiem žurnālistiem,” sacījis nevalstiskās organizācijas "Freedom House" pārstāvis Lietuvā Vītis Jurkonis.

Viņš aicinājis Lietuvas un citu valstu pilsoņus uzrakstīt pastkarti vai vēstuli kādam no Baltkrievijas politieslodzītajiem, "lai parādītu, ka viņi nav pamesti vieni, nav aizmirsti."

Jurkonis paudis bažas, ka Baltkrievijas varasiestādes drīzumā varētu sākt izmantot politieslodzītos kā ķīlniekus, proti, risināt sarunas ar Rietumiem par viņu atbrīvošanu apmaiņā pret Minskai izdevīgu piekāpšanos.

"Mēs nedrīkstam iekļūt tādās lamatās kā 2015.gadā, kad izdabājām režīmam," viņš piebildis.

Uz augšu
Back