Nauda runā ⟩ Cīņa pret Covid-19: Neviens medikaments neaizstās vakcīnas

Medikamenti pret Covid-19 varētu būt jau tuvāko mēnešu laikā, taču tie ne tuvu nebūs tik efektīvi, kādas ir vakcīnas. Turklāt medikamenti būs arī daudz dārgāki nekā vakcīnas, tāpēc vienīgais efektīvais veids, kā sevi pasargāt, ir vakcinēties. 

Portāla TVNET un ReTV raidījumā "Nauda runā" par Covid-19 izcelsmi, vakcīnām, medikamentiem un nākotnes perspektīvām runāja Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta direktora vietnieks inovāciju jautājumos Andris Anspoks, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs, infektologs Uga Dumpis un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētnieks, Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Jānis Kloviņš.

Covid-19 izcelsme un vakcinēšanās drošība

Ir vajadzīgs laiks, lai iegūtu pilnīgu skaidrību par to, kāda ir Covid-19 izcelsme. Ir jāpierāda, ka tas tik tiešām ir nācis no dzīvniekiem, taču pašlaik tas vēl nav noticis. SARS-1 gadījumā pētījumi notika vairākus gadus, pēc kuriem arī izdevās identificēt dzīvniekus, no kuriem vīruss arī izcēlās.

“Pirmkārt, tā ir ticamākā vīrusa izcelsme, jo liela daļa cilvēku vīrusu arī ir ar izcelsmi no dzīvniekiem. Par to īpaši brīnīties nevajadzētu. Par alternatīvajām teorijām – tām vajadzētu pierādījumus. Runājot par vīrusa “izmukšanu no laboratorijas” – to simtprocentīgi izslēgt nevar, taču tādā gadījumā vīrusam laboratorijā būtu jābūt savairotam tādā apjomā, jo tad arī cilvēkam būtu risks inficēties. Normālos laboratoriskos pētījumos cilvēki nemaz tik viegli nevar inficēties, tāpēc šāda versija ir maz ticama,” norāda Kloviņš.

Zinām, ka sikspārņiem ir līdzīgs vīruss kā Covid-19, taču iespējams, ka ir vēl kāds dzīvnieks, par kuru mēs nezinām, kas teorētiski varētu būt esošā koronavīrusa avots. Tas gan nav tik būtiski, ja mēs zinām, ka Covid-19 ir nācis no dzīvnieku pasaules.

“Koronavīruss nav nekas jauns – bija SARS, pret ko jau bija vakcīnu iestrādnes. Vīruss teorētiski ir tas pats, taču ar citām īpašībām. Adenovīrusa tehnoloģija tika izstrādāta vēl šī gadsimta sākumā un tika izmantota gan vakcīnās pret HIV, gan pret malāriju. mRNS tehnoloģija arī ir veca, taču līdz šim tā praktiski tik ļoti nav tikusi izmantota tieši vakcinoloģijā,” skaidro Dumpis.

Bērni netiek vakcinēti tādēļ, ka nav pētījumu par to, kā vakcīnas iedarbojas uz bērniem. Vakcīnu izstrādes procesā prioritāte bija pieaugušie, jo bērni šo slimību pārcieta daudz vieglāk. Tagad ir veikti pētījumi ar bērniem, un to rezultāti tiek analizēti.

“Vakcīna nepasargā no saslimšanas. Tas arī izskaidro, kāpēc daudzās valstīs, kurās ir augsta vakcinācijas aptvere, ir arī augsta saslimstība, jo viņiem ir bijis pozitīvs Covid tests.

Taču, ja mēs ņemtu vērā, cik daudzi smagi saslimušie ir vakcinēti, tad kļūtu skaidrs, ka vakcīna tiešām pasargā, līdz ar to notiek tas, kas ir vakcinācijas mērķis, – vakcinācija neizveidos pūļa imunitāti, par to varam aizmirst.

26

Ar vakcināciju varam panākt, ka vīruss kļūs vājāks un tas kļūs līdzīgāks iesnām,” norāda Kloviņš.

“Šajā gadījumā, protams, imūnā atbilde arī noteiks, vai slimība izpaudīsies vai ne. Tas ir atšķirīgi katram vīrusam, pret ko ir vakcīna. Pirmās vakcīnas ir ļoti efektīvas un izpilda savu mērķi – aizsargā pret smagu saslimšanu.

Uz nevakcinētu cilvēku skatoties, var visai droši teikt, ka viņš šī gada laikā varētu saslimt, un mēs nezinām, kāds būs iznākums, vai arī viņam ir jāvakcinējas, kļūstot aizsargātam,” saka Kloviņš.

26

Covid-19 tendences un tendences zinātnē

Aktuālākais ir tas, ka, pateicoties šim gadījumam, esam iemācījušies lietas darīt ātri un sadarboties. Sākums bija traks – visi bija nobijušies un visi gaidīja, ko teiks zinātnieki. Tas bija ļoti satraucošs mirklis.

“Mēs kā fiziķi, tehnologi, kas taisa fiziskas lietas, sastapāmies ar biologiem, sapratām, ka varam veidot kopīgas lietas, paātrinot procesu. Jebkuri medikamenti – zāles vai vakcīnas - ir jātestē. Parasti tas tiek darīts uz dzīvniekiem vai cilvēkiem. Tomēr ir vēl trešā iespēja – audzēt slimo un veselo cilvēku šūnas, kas izskatās tā kā viss orgāns. Un tādā veidā mēs varam testēt medikamentus un vakcīnas uz slimajām šūnām un skatīties, kā tās ietekmēs veselās šūnas. Tas ir veids, kā tehnoloģijai satikties ar bioloģiju, ķīmiju un medicīnu. Tas ir ļoti labs piemērs, ko darām,” saka Anspoks.

Viņš skaidro, ka notiek arī tradicionālāki pētījumi, kā jau zināmas zāļu vielas reaģē uz šo vīrusu. Ir arī potenciāli labi atklājumi, taču tiek meklēti arī materiāli, kas “nokauj” šo vīrusu.

“Mēs joprojām dezinficējam virsmas, lai gan būtu nepieciešams vēdināt telpas,” norāda Anspoks.

26

Visi šie drošības līdzekļi, ko redzam šodien, tāpat kā vakcīnas, neradās pēdējo mēnešu laikā. Tās ir iestrādnes, kas radušās pirms vairākiem gadiem, taču tās tika pielāgotas šai situācijai.

Valsts pētījumiem finansējums beidzās jau pērn, taču programmas rezultātā tika validēts siekalu polimerāzes ķēdes reakcijas tests, kas sākumā tika izmantots Kuldīgā, taču tagad līdzīga metode tiek lietota skolu testēšanā.

“Veicām pētījumus, pārbaudot, cik cilvēki ir slimojuši Latvijā, un secinājām, ka Latgalē saslimstība ir bijusi augstāka nekā Kurzemē. Pētījām dzīvniekus, notekūdeņus. Latvija ir pirmā valsts Eiropā, kur notiek notekūdeņu uzraudzības sistēma. Pētniecība ir uz praksi vērsta, un biologi, fiziķi un citi speciālisti piedalījās mūsu pētījumos, un šī multidisciplinārā iesaiste arī deva ātrus rezultātus,” skaidro Dumpis.

Pētniekiem ir bijusi arī negatīva pieredze, jo nācies uzklausīt kritiku par naudas izšķērdēšanu. Dumpis pauž, ka līdzīga pieredze vairs nebūs jāpieredz.

“2020. un 2021. gads ir pagājis Covid-19 pētījumu zīmē, jo mūsu galvenais uzdevums bija izveidot materiālu bāzi, lai vispār varētu pētīt šo slimību. Protams, biobanka neapstājas savā izveidē, jo pētījumi turpinās. Viens no galvenajiem mērķiem ir atrast, kāpēc ir tāda dažādība – kāpēc viens saslimst, bet citam nekā nav. Lai to noskaidrotu, jāsadarbojas ar citām valstīm, jo ir nepieciešams pētīt ļoti daudz paraugu,” saka Kloviņš.

Kloviņš skaidro, ka visplašāk lietojamā metode ir vīrusa genoma izpēte, variantu identifikācija kopā ar ārstiem un SPKC speciālistiem. Tas palīdz arī atklāt inficēšanās ceļus. Šie pētījumi turpinās, un joprojām tiek meklētas vīrusa mutācijas, lai palīdzētu izskaust vīrusa uzliesmojumus.

Zinātne un politika Covid-19 kontekstā

“No valsts pētījumu programmas apbrīnojami daudz tika izmantots praksē. Process nav vienkāršs – daudzas lietas tika ieviestas lēnām, ar politisku stīvēšanos, ar birokrātiskiem šķēršļiem. Tas, kas mums bija gatavs, praksē tika ieviests pusgadu vēlāk,” norāda Dumpis.

Viņš pauž, ka birokrātiskā neuzticība un tonalitāte ir tā, kas izbrīna zinātniekus, taču līdzīga situācija ir arī citās valstīs. Tāpat arī fakts, ka ik pēc nedēļas jāraksta atskaites, jo pastāv zināma neticība. Tomēr kopumā panākumi ir acīmredzami.

Mums ir siekalu testi, ko varam nodot automātos. Ņemot vērā lielo interesi, tas ātri parādījās mūsu ikdienā, un tas ir ļoti pozitīvi. Negatīvi ir tas, ka šī informācija, kas ir pētījumu kopā, tiek apšaubīta, lai pieņemtu politiskus lēmumus.

“Tiek uzdoti jautājumi: “Klau, tas jūsu pētījums kaut kam der?” “Vai ir pareizie cilvēki veikuši šo pētījumu?” Tas tāpēc, ka pētījumu secinājumi ne vienmēr ir glaimojoši un ne vienmēr saskan ar vēlmēm. Protams, var ironizē: kas ir Latvijas tautsaimniecības stūrakmens – meži, pārtikas industrija vai skaistumkopšana? Jautājums, uz ko mēs fokusējam savu enerģiju un pūles? Politisku lēmumu pieņemšanā Latvijā nav tradīcijas, ka lēmumi tiktu balstīti zinātnē un viedoklī,” norāda Anspoks.

Pat tad, kad scenāriji ir izstrādāti, beigās izrādās, ka tie nav tik simpātiski kā gribētos. Somijā, piemēram, profesionāļi izlemj, kāda būs kārtība, bet politiķi nodrošina tikai to, lai šī kārtība tiktu ieviesta.

Citās valstīs ir iedibināts kontaktpunkts starp zinātniekiem un politiķiem. Lielbritānijā ir prakse, kur tiek ņemti ārkārtīgi pārspīlēti scenāriji, un, balstoties uz tiem, notiek sadarbība starp politiķiem un zinātniekiem.

“Politiķis, protams, ir brīvs cilvēks brīvā valstī, organizē savu biroju pēc savas izpratnes. Cik viņi ir izglītoti, cik liela viņiem ir izpratne, tik liela tā arī ir. Pēc tam tiek pieņemti valstiski lēmumi,” saka Anspoks.

26

Covid-19 nākotne

“Izšķirošā fronte ir vakcinācijas fronte. Zāles būs, iespējams, kapsulas, kuras agri lietojot var uzlabot ārstēšanās rezultātus, taču tās nebūs ātri – tikai trīs četrus mēnešus no šī brīža. Tās maksās dārgi, nezinām, vai strādās. Pētījumi turpinās, izskatās cerīgi. Vakcīnas strādā, un redzam, ka Dānija atgriežas dzīvē bez ierobežojumiem, un

mūsu rokās ir iet vakcinēties un dzīvot kā Dānijā. Visiem izslimot nebūtu vēlams, jo tas beigsies ar to, ka viss būs jāapstādina,” saka Dumpis.

26

Ir divas kandidātzāles, kas ir trešās fāzes pētījumos. Tās nebūs brīnumzāles, tām būs mazāks iespaids nekā vakcīnām. Varbūt no šīs infekcijas cilvēki vairs tik daudz nemirs. Pētījumi nav pabeigti, un mēs nezinām, vai šīs zāles būs.

“Infekcijas slimībās ir tā: ja ir vakcīna – ir jāvakcinējas, jo nevienas zāles nav labākas par vakcīnu,” skaidro Dumpis. Viņš bilst, ka mRNS vakcīnu ražotāji (“Pfizer”, “Moderna”) savas vakcīnas jaunajiem paveidiem var pielāgot sešu nedēļu laikā. Tomēr nav jādomā par to, ka būs jauni varianti un vai tie būs tik lipīgi kā Delta variants.

“Šis vīruss nekur nepazudīs un paliks mūsu vidū. Vakcinēšanās ir vienīgā saprātīgā metode, kā pasargāt sevi, jo būsim godīgi – masveidā izslimot Covid-19 nozīmēs līķu kaudzes, lai nokļūtu līdz tādai imunitātei, kad mums vairs nebūtu jāuztraucas par šo vīrusu. Smagākos gadījumos varētu būt tie medikamenti, bet pirms 20 gadiem mums tādas iespējas nebija tik ātri izstrādāt vakcīnas. Ir jāizmanto iespēja izvairīties no nāvēm un smagiem saslimšanas gadījumiem. Arī vakcinētie saskarsies ar šo vīrusu – vai nu šogad, vai nākamgad – tas notiks,” uzsver Kloviņš.

“Galvenais ir uzticēties zinātnei. Zinātnieki ir profesionāļi. Zinātnes akadēmiskā brīvība ir centrālā lieta. Zinātnieki ir brīvi savā formā, un viņi viens otru pārbauda, argumentē, un tā ir atstrādāta sistēma. Būtu jocīgi, ka cilvēki gadsimtiem kaut ko pēta, un tad pēkšņi kāds desmit minūšu laikā “googlē” atrod apgāzošus argumentus. Jautājums – kas tie ir par argumentiem un kāpēc tie tur atrodas? Vajag ticēt zinātnei, jo tā ir radījusi tehnoloģijas, ar ko izplatām dažādas ziņas,” norāda Anspoks.

Zāles, vakcīnas un bizness

Vakcīnu ir daudz, un šajā jomā nav izteiktu monopola. Pašlaik noslēdzošās fāzes pētījumos ir vēl 30 dažādas vakcīnas pret Covid-19, un nevar izslēgt, ka kāda no tām būs ļoti efektīva pret kādu no jaunajiem variantiem.

“Tās valstis, kuras nevar atļauties ne testus, ne vakcīnas, – ir bijusi modelēšana, kas ir labāk – bagātajās valstīs dot trešo devu vai ziedot devas nabadzīgākajām valstīm. Mēs redzam, ka vienalga, kur tas vīruss radies, tas noteikti atnāks arī pie bagātajiem. Vakcīnu būs pietiekoši daudz, un tās izmaksas, ko sagādā Covid, noteikti ir niecīgas,” saka Kloviņš.

Tas nav naudas jautājums, bet pašlaik tas ir ražošanas kapacitātes jautājums. “Vispirms vakcīnas tiek piegādātas valstīm, kas maksā par šīm vakcīnām, paralēli atliekot kādas devas arī jaunattīstības valstīm. Cena nav jautājums, arī bagātās valstis ziedo naudu nabadzīgākām valstīm. Salīdzinājumam – potenciālie medikamenti pret Covid-19 maksās simtiem eiro, un to nevar salīdzināt ar vakcīnu izmaksām,” saka Dumpis.

NEPLP FOTO: LETA

Projektu līdzfinansē NEPLP no sabiedriskā pasūtījuma līdzekļiem. #NEPLP2021

Uz augšu
Back