Kaseles Universitātes zinātnieki Vācijā apgalvo, ka ir atklājuši veidu, kā, izmantojot pavisam vāju elektrisko strāvu, padarīt nekaitīgu koronavīrusu. Šo jauno metodi varētu izmantot gaisa filtros un pat sejas maskās, vēsta n-tv.de
Zinātnieki: Koronavīrusu var neitralizēt ar elektrību (13)
Koronavīrusu vājais punkts šajā gadījumā ir tieši tā sauktais pīķa proteīns – olbaltumviela, kas ir ļoti jutīga pret elektrisko spriegumu, skaidro Martins Garsija no Kaseles Universitātes.
Kopš 2020. gada sākuma fizikas profesors un viņa komanda pēta koronavīrusa uzvedību elektriskajos laukos un vairāku nedēļu ilgā darbā ir izveidojuši sarežģītas datorsimulācijas.
Simulācijā vīrusi tiek novadīti caur elektrisko lauku, kas izveidots starp divām metāla plāksnēm. Šī tehnoloģija nav jauna. To izmanto, piemēram, dezinfekcijai pārtikas rūpniecībā. Tomēr baktērijām ir nepieciešams augstspriegums, savukārt Kaseles Universitātē izstrādātā metode darbojas ar zemu strāvu, piemēram, no baterijām.
Mazs spriegums, liels efekts
Garsija skaidro, ka koronavīrusi ir "ārkārtīgi nestabili" un ka zemspriegums maina to struktūru un tādējādi padara neaktīvus. Tas nozīmē, ka vīrusi turpina pastāvēt, bet vairs nevar pieķerties citām šūnām un tāpēc ir nekaitīgi. "Tā nav problēma, ja jūs ieelpojat [šādu neitralizētu] vīrusu," skaidro Garsija.
Arī terapijas un vakcinācija ir vērstas pret smaiļu proteīniem. Šie proteīni vēl jutīgāk reaģē uz elektrisko spriegumu mutāciju dēļ, tāpēc, tiklīdz tie nonāk saskarē ar elektriskā sprieguma lauku, tie kļūst neaktīvi.
Ar šādu elektrisko lauku var viegli uzlabot arī gaisa filtrus, saka Garsija. Jauna iekārta nav vajadzīga, to var lietot jau esošajiem filtriem, turklāt sprieguma metode ilgtermiņā ir lētāka, jo prasa maz enerģijas.
Filtrs, kas filtrē vīrusus no gaisa, ir regulāri jāmaina, taču tas nav nepieciešams, izmantojot Kaseles metodi. Kaseles Universitātes inženieri pašlaik pēta, kā tieši šādu filtru būvēt un kā šāda ierīce varētu izskatīties.
Metode lietojama arī sejas maskās
Atsevišķos gadījumos šādus filtrus ar elektrisko lauku varētu integrēt arī sejas maskās, izmantojot tās slēgtās telpās, piemēram, diskotēkās. Tomēr ikdienā, pēc profesora Martina Garsija domām, tas nebūtu praktiski.
Tehnoloģijas patenta pieteikums jau ir iesniegts, bet tagad atliek vien sameklēt kādu uzņēmumu, kurš būtu gatavs to izmēģināt savos gaisa filtros. Līdz šim sistēmas izveide balstījusies uz fizikāliem modeļiem, kas beidzot ir jāpārbauda praksē. Taču Garsija un viņa pētnieku komanda ir optimistiski noskaņoti, ka viss notiks kā plānots.