Astronomi kosmosā atklājuši gigantisku tukšumu

FOTO: Bialy et al., ApJL, 2021

Lai arī mums tā varētu nešķist, telpa starp zvaigznēm nav pilnīgi tukša. Tumsā peld blīvāki un ne tik blīvi gāzu un putekļu mākoņi.

Tomēr reģions kādu 700 gaismas gadu attālumā ir īpašs izņēmums. Tur starp Perseja un Vērša zvaigznāju astronomi atraduši milzīgu, sfērisku tukšumu aptuveni 500 gaismas gadu diametrā. Tā perimetru sedz Perseja un Vērša zvaigznāja molekulārie mākoņi – auksti un blīvi gāzu un putekļu mākoņi, kuros veidojas jaunas zvaigznes.

Šis gigantiskais tukšums varētu būt vismaz vienas milzīgas, miljoniem gadu senas supernovas produkts. Visticamāk, šis fenomens izraisīja zvaigžņu veidošanos abos molekulārajos mākoņos.

“Simtiem zvaigžņu veidojas vai jau eksistē uz šī gigantiskā burbuļa virsmas. Mums ir divas teorijas – vai nu šī burbuļa centrā norisinājās supernova, aizvirzot gāzes projām un veidojot to, ko mēs redzam tagad; vai arī virkne supernovu to izveidoja ilgākā laika posmā,” skaidroja astrofiziķis Šmuels Bieilijs.

FOTO: Bialy et al., ApJL, 2021

Kartēt lietas kosmosā ir visai sarežģīti. Divās dimensijās tas nav grūti, tomēr, pievienojoties trešajai dimensijai – dziļumam –, lietas sāk kļūt nopietnākas. Lai arī pastāv vairāki veidi, ka to izdarīt, tomēr zināšanās netrūkst robu.

“Mākoņus mēs spējam redzēt jau desmitiem gadu, tomēr nekad nebija iespējas noskaidrot to patieso formu, dziļumu vai biezumu. Mums arī nebija īsti skaidrs, cik tālu atrodas šie mākoņi. Tagad mēs zinām, kur tie atrodas, kā arī varam izšķirt tukšumu starp tiem,” teica astronome Katrīna Cukera.

Sīkāk šo fenomenālo tukšumu kosmosā var izpētīt astronomu izveidotajā interaktīvajā kartē ŠEIT. Savukārt pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā “The Astrophysical Journal Letters”.

Uz augšu
Back