Pašlaik iespējamo apvienošanos ar kaimiņu novadiem 2025.gadā no piecām valstspilsētām atbalsta tikai Rēzekne un Daugavpils, secināms no domju pārstāvju piektdien Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdē paustā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) noslēgušās konsultācijas ar Jelgavas un Jelgavas novada, Rēzeknes un Rēzeknes novada, Daugavpils un Augšdaugavas novada, Liepājas un Dienvidkurzemes novada, Ventspils un Ventspils novada domju deputātiem par iespējamo pašvaldību apvienošanu, lai sagatavotu priekšlikumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam. Ministrija rosina piecas valstspilsētas apvienot ar tām blakus esošajiem novadiem.
Sarunu mērķis bija konsultēties ar pašvaldību domēm par iespējamajiem pašvaldību iedalījuma risinājumiem. VARAM atbalsta atgriešanos pie ministrijas sākotnējā reformas piedāvājuma un Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils valstspilsētas apvienot ar kaimiņu novadu no 2025.gada, sadarbību starp šīm teritorijām paplašinot vēl līdz tam.
Tikšanos laikā VARAM ar pašvaldībām pārrunāja ieguvumus no apvienošanās attiecīgajās teritorijās. VARAM uzskata, ka apvienošanās veicinātu teritoriju attīstību, veidojot vienotu racionālu tīklu izglītības, veselības un sociālās aprūpes pakalpojumiem, ceļu un sabiedriskā transporta infrastruktūrai un citiem valsts un pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem.
Sanāksmēs no VARAM puses tika uzsvērts, ka valstspilsētu un novadu apvienošana radītu priekšnoteikumus tam, lai reģionu attīstība tiktu veicināta, nevis kavēta. Teritoriālā iedalījuma modelis, kas paredz reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centru katra novada teritorijā, var nodrošināt ilgtspējīgu reģionu attīstību, kā tas norādīts, vērtējot pašvaldību reformu Satversmes tiesā.
Piektdien sēdē uzklausīti pašvaldību pārstāvji. Novadi, kurus VARAM vēlas pievienot valstspilsētām, sēdē pauda, ka vēlas turpināt strādāt patstāvīgi, jo arī to teritorijās esot potenciālie attīstības centri. Piemēram, Augšdaugavas novada pašvaldība kā šādu centru redz Ilūksti. Savukārt Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune (LZS) sacīja, ka par novada centru varētu kļūt Ozolnieki, Eleja vai Kalnciems. Dienvidkurzemes novadā kā potenciālo attīstības centru izskata Grobiņu, bet Ventspils novadā - Ugāli.
"Daugavpils atbalsta reformu un vēsturiskā Daugavpils rajona atjaunošanu," pilsētas un Augšdaugavas novada apvienošanu sēdē komentēja pilsētas mērs Andrejs Elksniņš (S).
Arī Rēzeknes domes priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Stecs (S) pauda atbalstu VARAM ierosinājumam, taču jaunievēlētais Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs (JV, "Par!"", Latgales partija) norādīja, novadā šo ieceri vērtē atturīgi. Rēzeknes novadā attīstības centra potenciālu saskata Viļānos.
Savukārt Jelgavas mērs Andris Rāviņš (ZZS) aicināja vērtēt un diskutēt iespējamo apvienošanu. "Mēs paliekam pie tā, ka mēs esam izvērtēšanas un analīzes stadijā līdz 2025.gadam un tad pieņemam lēmumu. Bet šobrīd mēs neatbalstām kopīgas sistēmas izveidi," sacīja politiķis.
Arī Liepājas pašvaldība aicināja nesasteigt lēmuma pieņemšanu.
Jau ziņots, ka VARAM ir piedāvājusi Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijai atgriezties pie ministrijas sākotnējā reformas piedāvājuma un apvienot Jelgavu ar Jelgavas novadu, Daugavpili ar Augšdaugavas novadu, Rēzekni ar Rēzeknes novadu, Liepāju ar Dienvidkurzemes novadu un Ventspili ar Ventspils novadu. Tādējādi tiktu nodrošināts, ka šajos novados atbilstoši reformas izvirzītajiem kritērijiem ir attīstības centrs.
Pašlaik iepriekš nosauktajām pašvaldībām ir jau noteikts pienākums savstarpēji sadarboties tādās jomās kā teritorijas attīstības plānošana, civilā aizsardzība, izglītība un atkritumu apsaimniekošana.