ZZS: Valdībai nekavējoties jārisina iespējamā "enerģētiskā krīze valstī" (2)

ZZS uzsver, ka, ievērojot energoresursu cenu kāpumu, pieauguši elektroenerģijas, gāzes un centralizēto siltumapgādes sniedzēju tarifi, kas var rezultēties ar enerģētisko krīzi un būtiski ietekmēs Latvijas iedzīvotāju un arī uzņēmēju izdevumus.

ZZS līdzpriekšsēdētājs Edgars Tavars uzskata, ka valdībai jārīkojas proaktīvi, jo paralēli Covid-19 pandēmijas krīzei

enerģētiskās krīze "var nest milzu postījumu ne tikai mazāk aizsargātajai sabiedrības daļai, bet arī vairumam uzņēmēju".

"Nav jāgaida kosmisks cenu pieaugums un liels skaits parādnieku. Ir jāatceļ visi liekie komandējumi, nevajadzīgie lēmumi, neauglīgās diskusijas un nelietderīgie tēriņi, lai visus spēkus un resursus veltītu enerģētiskās krīzes novēršanai," uzskata Tavars.

Arī ZZS līdzpriekšsēdētājs Armands Krauze akcentē nepieciešamību valdībai nekavējoties lemt par atbalstu iedzīvotājiem. "Ja premjera Kariņa teiktais, ka naudas ir tik daudz, kā nekad nav bijis, ir patiesība, tad mazās pensijas var divkāršot, tad skolotāju un mediķu algas var celt būtiski un palīdzēt visiem trūcīgākiem, kuri dramatiski izjutīs elektrības, gāzes, siltuma un citu cenu kāpumu un nevarēs nomaksāt rēķinus. Savukārt, ja šis izteikums ir meli, tad Latvijas mazāk turīgiem iedzīvotājiem būs grūta ziema, kurā daudzi rēķini paliks nenomaksāti, lai varētu nopirkt maizi," izteicies Krauze, atsaucoties uz Kariņa vairāk nekā pirms gada, vēl salīdzinoši Covid-19 krīzes sākumā izteiktu frāzi.

ZZS deputāti pieprasa premjeram sniegt informāciju par valdības rīcību, reaģējot uz energoresursu cenu kāpumu. Partija apvienība prasa informāciju, vai Ministru kabinets ir izstrādājis rīcības plānu, lai novērtu energoresursu sadārdzinājuma iespējamo apdraudējumu valsts un pašvaldību sniegto pakalpojumu kvalitātei.

Tāpat ZZS deputāti aicina skaidrot, vai valdība ir izstrādājusi rīcības plānu, kā novērst apstākļus, ka mājsaimniecībām iestājas nenovēršamas grūtības veikt norēķinus par energoresursiem. Pēc ekonomikas ministra iepriekš sniegtās informācijas, tas varētu skart 150 000 mājsaimniecību. ZZS skatījumā, valdības vadītājam ir jāatbild, vai valdībai ir konkrēts plāns, lai palīdzētu mazāk aizsargātajai sabiedrības daļai pārvarēt energoresursu (elektrība, gāze, centralizētā siltumapgāde) cenu kāpumu.

ZZS deputāti arī vēlas noskaidrot Ministru kabineta novērtējumu, kā energoresursu cenu izmaiņas sadārdzinās uzņēmumu sniegto pakalpojumu un saražoto preču izmaksas, tai skaitā pirmās nepieciešamības precēm, kā arī energoresursu cenu izmaiņu iespējamo ietekmi uz inflācijas rādītājiem.

Kā ziņots, lai kompensētu straujo elektroenerģijas cenu kāpumu, Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi piedāvājumu par 10 eiro palielināt atbalsta apjomu visām aizsargātā lietotāja grupām, tostarp daudzbērnu ģimenēm un mazturīgām mājsaimniecībām, aģentūru LETA informēja ministrijā. Atbalsta palielinājumam no budžeta līdzekļiem papildu nepieciešami 17,5 miljoni eiro gadā. Par to vēl būs jālemj valdībai.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) bija sasaucis Valsts enerģētiskās krīzes centra sēdi, kurā nozares atbildīgo iestāžu pārstāvji informēja, ka gan elektroenerģijas, gan dabasgāzes, gan siltumenerģijas ražošanā izmantotie izejmateriāli Latvijā ir pietiekamā daudzumā, taču vērojamas cenu izmaiņas - straujākas izmaiņas ir elektroenerģijai un dabasgāzei, mazāk straujas - šķeldai un citiem resursiem, kas tiek izmantoti siltumenerģijas ražošanā.