/nginx/o/2021/10/11/14131923t1hbdcb.jpg)
Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošajā iestādē “Naukšēni” pusaudžiem par dažādiem pārkāpumiem ir jāsēž karcerī, ko pēc Eiropas standartiem var uzskatīt par cilvēku spīdzināšanu. Arī tā dēvētā ģedovščina tur ir ierasta lieta, un jaunieši ir spiesti klausīt savām “autoritātēm”, kamēr iestādes darbinieki uz to noraugās no malas un faktiski neiejaucas, vēsta LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens”.
Kad “Aizliegtais paņēmiens”, savlaicīgi brīdinot, ierodas “Naukšēnos” ar lielo televīzijas kameru, tad viss tur ir kā vislabākajā reklāmā – jaunieši nāk no florbola nodarbības ar nūjām rokās, uzspēlē bumbu, citi čakli grābj nodzeltējušās lapas, daži arī padauzās, un visapkārt valda rudenīgs dzīvesprieks, vēsta LSM.LV
Cita aina paveras, kad, iestādes vadībai nezinot, kādā septembra dienā “Aizliegtais paņēmiens” iekļuva neredzētajā zonā. Pēc vairākiem signāliem šo iestādi bez brīdinājuma nolēma apmeklēt Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI). “Aizliegtais paņēmiens” devās līdzi.
Sarunās ar pašiem pusaudžiem raidījums noskaidroja, ka patiesībā nevis direktors te diktē noteikumus un spriež sodus, bet gan četri "baķkas" – līderi iemītnieku vidū, un vadība visu ļoti labi zina.
Daži fragmenti no pusaudžu teiktā raidījumam "Aizliegtais paņēmiens" un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai:
Četri iestādes jaunieši pret vājākiem un mazākiem bērniem izturas vardarbīgi. Tie ir "baķkas". Ja viņi pateiks, ka šodien neviens neēdīs brokastis, tad tā arī darīs, jo visi baidās. Viņi mūs pakļauj, pazemo, izrīko un, ja iebilstam, ar mums fiziski izrēķinās. Darbinieki un direktors izliekas to neredzam.”
"Nedrīkst mazgāt drēbes vienā veļas mašīnā kopā ar "baķku" drēbēm. Darbinieki to pieļauj."
""Baķkas" ir lielījušies, ka viņi tiek klāt videonovērošanas ierakstiem un skatās uz meitenēm izolatoros un karceros. Skatās, kā pārģērbjas un izmanto labierīcības. Esam šeit kā zvēri sprostos."
VBTAI pārstāve Evija Rācene stāsta, ka brīžos, kad bērnus ievieto karcerī, viņiem nedod līdzi pilnīgi neko, izņemot ūdens pudeli. To ir atļauts papildināt četras reizes dienā, kad atnes ēdamo. Ja viņi to izdzer ātrāk, tad viņiem nav iespējas to papildināt, jo karcera telpā atrodas arī tualetes pods un izlietne, bet šī izlietne nefunkcionē, strādā tikai pods. Bērnam tur nav nekādas iespējas pasaukt palīgā.
Bērnu psihiatre un Pusaudžu resursu centra vadītāja Anete Masaļska norāda, ka jaunieši, kuri nonāk šajā iestādē, protams, ir ilgstoši ir traumēti, viņiem ir psiholoģiskas vajadzības, bet, ieslogot viņus šādā iestādē, tās netiek apmierinātas. Loģiski, ka arī pašreizējā sistēma, kas izveidota, nav atbalstoša.
Pusaudžu resursu centra projektu vadītāja, mentore Romija Krēziņa atzīst, ka šī sistēma nav efektīva, jo tur visu laiku notiek varas cīņa. Šos jauniešus soda, un viņi mēģina kaut kā rīkoties pretī, viņi ir agresīvi, lieto apreibinošas vielas un tā tālāk, bet pieaugušie viņus visu laiku tikai soda un soda. Līdz ar to tur vairs nav pat uzticēšanās, un tāpēc viņi, lai kaut kā izdzīvotu šajās sistēmās, audzē tādu kā aizsargbarjeru, un tas ir vienīgais veids, kā var izdzīvot šajos apstākļos.
Pēc Krēziņas teiktā, visur pasaulē karceri ir aizliegti un tā ir bērnu spīdzināšana, ļoti reti kurās valstīs vispār šo metodi izmanto bērniem. Un tāpēc izolēšana tad, kad tā notiek, tā ir līdz vienai vai divām stundām normālos apstākļos un ik pa 15 minūtēm nāk audzinātājs, kurš apjautājas, vai viss kārtībā un tā tālāk.
Pusaudžu resursu centra projektu vadītāja, mentore Romija Krēziņa uzskata, ka “Naukšēnus” nav iespējams uzlabot, tie ir jāreorganizē pilnībā. “Viņiem ir pilnībā jāmaina vide, pilnībā jāmaina skolēnu uzraudzība, jāmaina tas, kādā veidā viņi adresē disciplinēšanas jautājumus, viņiem ir pilnībā jāmaina tas, kā viņi nodrošina rehabilitācijas pasākumus,” norāda Krēziņa.
Video: LTV "Panorāma" par situāciju "Naukšēnos"