Igaunijas jaunais valsts prezidents Alars Kariss savā pirmajā runā pēc stāšanas amatā solījis pievērsties jautājumam par turpmāko prezidenta ievēlēšanas kārtību, vienlaikus uzsverot, ka atbilde uz to būs jāsniedz parlamentam.
Kariss sola pievērsties jautājumam par Igaunijas prezidenta ievēlēšanas kārtību
"Notikumu virpulī pirms prezidenta vēlēšanām tika runāts, ka ir jāmeklē visas tautas prezidents. Uz šādu mērķi jātiecas, pat ja tas šķiet nesasniedzams. Taču paturēsim prātā, ka prezidentam Igaunijā ir līdzsvarojoša loma," viņš paziņojis.
"Tātad nepavisam nav lieki runāt par to, kāds būtu saprātīgākais veids, kā mūsdienu Igaunijā vēlēt prezidentu. Divas pēdējās vēlēšanas neatkarīgi no kandidātiem nesušas krietni daudz vilšanās un neizpratnes," atzinis Kariss. "Tomēr mums nav tiesību izveidot tādu vēlēšanu sistēmu, kura saistītu prezidentu ar tik lielām [sabiedrības] gaidām, ka to piepildīšanai nāktos atkāpties no konstitūcijas vai pat pārkāpt to."
"Vai vēlēšanām jābūt tiešām, vai varbūt tām jānotiek tikai elektoru kolēģijā, palielinot tajā vietējo pašvaldību pārstāvību, vai arī visam jāpaliek tā kā ir, tikai kandidātu izvirzīšana jāsāk agrāk, - tas būs atkarīgs no jums, cienījamie Rīgikogu deputāti," viņš norādījis. "Mans uzdevums ir noskaidrot parlamenta politisko gribu un vajadzības gadījumā izteikt jums ierosinājumu par konstitūcijas grozījumiem."
Saskaņā ar pašreizējo kārtību Igaunijas prezidentu vēlē Rīgikogu, bet, ja trijās balsošanas kārtās neviens no kandidātiem parlamentā neiegūst vajadzīgās divas trešdaļas balsu jeb 68 deputātu atbalstu, Rīgikogu spīkeram jāsasauc elektoru kolēģija, kurā 101 parlamenta deputātam pievienojas 107 pašvaldību pārstāvji un kandidātam ievēlēšanai jāiegūst vairāk nekā puse kolēģijas locekļu balsu.
Iepriekšējās vēlēšanās pirms pieciem gadiem, kad prezidenta amatu pēc diviem pilnvaru termiņiem atstāja Tomass Hendriks Ilvess, ievēlēt viņa pēcteci neizdevās nedz parlamentam augusta beigās, nedz elektoru kolēģijai septembrī, līdz visbeidzot Rīgikogu frakciju vadītāji vienojās sadarboties un parlaments ievēlēja par jauno valsts prezidenti Kersti Kaljulaidu.
Savukārt šovasar valdošajām partijām ilgi neizdevās vienoties par oficiālu kandidātu, kurš varētu cerēt uz nepieciešamā deputātu skaita atbalstu. Tikai astoņas dienas pirms vēlēšanām valdošo koalīciju veidojošās Reformu partija un Centra partija vienojās valsts prezidenta amatam izvirzīt Nacionālā muzeja direktora un bijušā Igaunijas valsts kontroliera Karisa kandidatūru, bet pirmajā balsošanas kārtā 30.augustā viņam ievēlēšanai pietrūka piecu balsu un tikai nākamajā dienā, otrajā kārtā, par viņu nobalsoja 72 Rīgikogu deputāti.