Jāpārvar viensētnieciskā domāšana institūciju formātā
Uz robežas - psihiskā veselība šodienas acīm

Uz robežas - psihiskā veselība šodienas acīm: ministru sadarbība un pakalpojumu pieejamība FOTO: Ekrānšāviņš no video

Portāls TVNET turpina psihiskajai veselībai veltīto projektu "Uz robežas: psihiskā veselība šodienas acīm". Šoreiz TVNET studijā viesojas gan ministri, gan nozares eksperts, lai pārrunātu, kā politiskā līmenī iespējams uzlabot bērnu un pusaudžu garīgās veselības aprūpi.

Raidījumā piedalās:

  • Ints Dālderis, ministra padomnieks budžeta jautājumos;
  • Gatis Eglītis, labklājības ministrs;
  • Daniels Pavļuts, veselības ministrs;
  • Ņikita Bezborodovs, bērnu psihiatrs.

Raidījumu vada TVNET moderators Mārtiņš Daugulis.

Diskusijā tiek apskatītas divas lielas tēmas: ministriju sadarbība un pakalpojumu pieejamība.

Kā norāda bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs, psihiskā veselība ir kompleksa biopsihosociālā lieta. "Liela ietekme uz cilvēku psihisko veselību ir virknei sociālu faktoru. Runājot par bērnu garīgās veselības attīstību, neapšaubāmi izglītības vide ir tā, kur bērni pavada visvairāk laika un kas visvairāk viņus ietekmē," skaidro eksperts, norādot, ka veselības un labklājības jomu sniegtajiem pakalpojumiem ir jāiet roku rokā, citādi pašreizējā sistēma ir pārāk sadrumstalota, un nereti pakalpojumu pieejamība ir atkarīga no vecāku spējām tajā orientēties. "Mēs redzam, ka veidojas situācija, ka kaut kur pakalpojumi nevajadzīgi dublējas, bet citviet veidojas sistēmas caurumi, caur kuriem izkrīt ļoti daudz bērnu. Efektīvu sistēmu iespējams izveidot vien tad, ja ir cieša un integrēta pakalpojumu sadarbība, starp izglītības, veselības un labklājības jomām," tā Bezborodovs.  

Veselības ministrs Daniels Pavļuts norādīja, ka ledus psihiskās veselības veicināšanas jautājumos, tostarp arī pārresoriskajā virzienā ir sakustējies, kā piemērus minot psihiskās veselības plānu, kam ir piešķirts valsts finansējums, kā arī dažādus pilotprojektus un praktiskus pakalpojumus, u.c. Ministra ieskatā par veiksmīgu projektu uzskatāms Pusaudžu resursu centrs.

"Šādi praktiski projekti iezīmē virzienu, ka šāda sadarbība un pārnozariskā robežu šķērsošana var notikt realitātē. Tas bruģē ceļu plašākiem procesiem.

Ir jāpārvar latviskajai dzīvesziņai atbilstošā viensētnieciskā domāšana institucionalizētā formātā.

17

Jāpiebilst, ka šie ministriju vertikālie silosi nav unikāla parādība Latvijā, tā ir vairāk vai mazāk normāla kompetenču dalīšanas pieeja valsts pārvaldē," skaidro Pavļuts, piebilstot, ka mums ir jāmācās no citām valstīm, kā to pārvarēt. Viens no veidiem būtu skandināvu modelis, kur Labklājības un Veselības ministrija ir apvienotas vienā institūcijā. Ministrs arī norāda, ka garīgā veselība ir tikai viena no jomām, kur valstij jāmācās cilvēku izvest un atbalstīt ceļā cauri sistēmai, sniedzot atbalstu gan ar finanšu avotiem, gan caur dažādām institūcijām un aprūpes līmeņiem.  Ministra ieskatā ir divi pamata ceļi, kuru attīstību vajadzētu turpināt, - sadarbība ar institūcijām, stiprinot, piemēram, Pārresoru koordinācijas centru, kā arī ar nevalstiskā sektora iesaisti jāattīsta pakalpojumu piegāde. 

Ints Dālderis, ministra padomnieks budžeta jautājumos, norāda, ka Finanšu ministrija strādā pie tā, lai Labklājības un Veselības ministrijas pieprasījumi pēc finansējuma nedublētos. Dālderis uzsver, ka pozitīvi vērtējams fakts, ka budžetā tuvākajiem gadiem ir atvēlēts finansējums jau minētajam psihiskās veselības plānam. Arī padomnieka ieskatā būtu jāstiprina Pārresoru koordinācijas centra kapacitāte, kas ļautu stiprināt nozaru sadarbību. 

Labklājības ministrs atzīst, ka ne vienmēr sadarbība starp ministriju ierēdņiem vērtējama kā veiksmīga, taču ir arī labi piemēri, kur ierēdņi no abām atbildīgajām ministrijām kopā pie dažādiem jautājumiem strādā 10-20 gadus. Tam piekrīt arī veselības ministrs, norādot, ka ierēdniecībā daudz kas atkarīgs no cilvēkfaktora. Eglītis pauž Pārresoru koordinācijas centra izveide nebūs panaceja, un arī turpmāk būs jāmeklē risinājumi prasībām atbilstošā nevalstiskā sektora organizāciju pakalpojumu klāstā.

Veselības ministrs norāde, ka sadarbība ar nevalstisko sektoru pārnozarisko pakalpojumu sniegšanā tiks paplašināta. Tāpat ministrija ir gatava apsvērt finansiāla atbalsta sniegšanu, piemēram, psihologa pakalpojumiem, kas nav ārstniecības pakalpojums. "Mēs esam gatavi šos līdzekļus piešķirt administrēšanai Labklājības ministrijai.

Labāk lai nauda, nevis pusaudzis staigā pa dažādām iestādēm,"

17

rezumē Pavļuts, piebilstot, ka Veselības ministrija arī turpmāk ir gatava kopā ar citām ministrijām strādāt pie tādiem pārnozariskajiem jautājumiem kā, piemēram, antimobinga plāns.

Komentējot politiķu teikto, Bezborodovs norāda, ka nākotnē tiešām vēlētos redzēt pārnozarisku, strukturētu sadarbību starp ministrijām un to pakļautībā esošām iestādēm. Sasāpējis jautājums ir t.s. gadījuma vadītāja ieviešana bērnu psihiskās veselības problēmu risināšanā.

"Runājot par bērniem ar autismu, šī diskusija jau ir sākusies. Labklājības ministrija pašlaik ir uzņēmusies vadīt darba grupu, un viens no centrālajiem jautājumiem, kas pagaidām nav atrisināts, ir: kas tad ir tas resurss, kas var uzņemties koordinēt palīdzību ģimenei? Bērnam pieaugot, sociālās vajadzības krietni pieaug. Ir vajadzīga palīdzība no sistēmas puses, kas izvadītu ģimeni cauri visam sarežģītajam procesam.

Nav godīgi atstāt to tikai vecāku pārziņā,

17

jo resursi ir dažādi, tāpat atšķiras vecāku spējas un izpratnes "izsist" pakalpojumu," skaidro eksperts. Kā norāda Eglītis, Labklājības ministrija ir atjaunojusi Bērnu lietu sadarbības padomi, un sagaidāms, ka pavasarī padome nāks ar konkrētiem priekšlikumiem, lai veicinātu palīdzības sniegšanu ģimenēm, kurās aug bērni ar autiskā spektra traucējumiem. "Mēs šo Bērnu lietu sadarbības padomi vēlētos veidot kā centrālo organizāciju, kurā tad visas iesaistītās puses varētu vērsties ar konkrētiem projektiem," skaidro Eglītis. 

Savukārt Dālderis norāda, ka Finanšu ministrijas pārstāvjus būtu vērts jau laikus iesaistīt citu ministriju plānu izstrādē, jo ekspertu klātesamība noteikti palīdzētu vieglāk un ātrāk izprast tālāko saskaņošanas līmeni.

Pārejot uz otro jautājumu sadaļu, pakalpojumiem reģionos, Eglītis kā pozitīvu piemēru min faktu, ka Pusaudžu resursu centrs ir pieejams ne vien galvaspilsētā, bet arī daudzās citās Latvijas pilsētās: Daugavpilī, Ventspilī, Liepājā. Tāpat uzteicams ir deinstitucionalizācijas projekts, kura ietvaros visā Latvijā top grupu dzīvokļi un dienas centri. Šim projektam Eiropas Savienība kopumā piešķīrusi 60 miljonus eiro

"Infrastruktūra ir, tagad jāliek iekšā saturs, lai šādos centros būtu arī speciālisti, sociālie darbinieki, psihologi," tā Eglītis.

17

Tiesa, jaunu ekspertu piesaiste ir izaicinājums, norāda Bezborodovs, piemetinot, ka jauno speciālistu izglītošana aizņem ilgu laiku. "Tie ir seši gadi pamatizglītībā, un tad vēl četri gadi [specialitātē]," skaidro eksperts, "topošajiem speciālistiem jau izglītības procesā ir jābūt eksponētiem ar mentālo veselību. Tāpat jābūt skaidrībai, kur tad viņi nākotnē strādās un cik viņi saņems par savu darbu." Taču šajā aspektā ir vērojamas pozitīvas izmaiņas, jo likuma izmaiņu rezultātā, sākot ar 2023. gadu, darba tirgū nonāks aizvien vairāk jauno mentālās veselības speciālistu. Tomēr pašlaik psihiatrijā akūti trūkst medicīnas personāla.

Eglītis norāda, ka trūkst arī sociālo darbinieku, taču panākta vienošanās palielināt budžeta vietas sociālās labklājības programmu studiju programmā. Tiesa, jaunie speciālisti darba tirgū nonāks vien 2024. gadā. Savukārt Bezborodovs uzsver, ka būtu jāveido tāda izglītības sistēma, kur bērnu psihiatriju vienuviet apgūst gan topošais sociālais darbinieks, gan bērnu psihiatrs, gan medicīnas māsa.

Ekspertu ieskatā administratīvi teritoriālā iespēja ir laba restarta iespēja vairāku jomu sakārtošanai, tostarp efektīvākai pakalpojumu sniegšanai. Turklāt pašas pašvaldības labāk nekā jebkurš cits spēj precīzi definēt akūtākās problēmas un tām nepieciešamos risinājumus. 

Vaicāts par konkrētiem piemēriem bērnu psihiskajā aprūpē, kuros praktiski trūkst pieejamības, Bezborodovs minēja, ka pašlaik bērns ar autiskā spektra traucējumiem rindā uz valsts apmaksātu rehabilitāciju var gaidīt pat divus gadus. Šādi piemēri spilgti iezīmē nepieciešamību pēc straujas rīcības no atbildīgo ministriju puses, jo autismā agra intervence ir īpaši nozīmīga, skaidro bērnu psihiatrs.

Eglītis norāda, ka no Labklājības ministrijas puses sākti trīs jauni pakalpojumi, lai labotu sistēmā pamanītos iztrūkumus. Piltofāzē palaists t.s. hospiss pakalpojums, otra pakalpojuma mērķgrupa ir bezpajumtnieki, un trešajam pakalpojumam - jaunieši.

Papildinot kolēģa teikto, Pavļuts norāda, ka no budžeta paredzēts finansējums viena miljona eiro apmērā darbam ar bērniem, kuriem diagnosticēti autiskā spektra traucējumi, lai būtu nodrošināta agrīnā intervence. Tāpat veselības ministrs izsaka pateicību Finanšu ministrijai, ka papildus rasts finansējums rezidentu vietām.

Secināms, ka kopumā sistēmā vērojamas pozitīvas izmaiņas, un ministrijām jāturpina ciešs, koordinēts darbs, lai tās attīstītu.

MAF logo FOTO: MAF

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Uz robežas" saturu atbild TVNET GRUPA.

Uz augšu
Back