Jaunākais amerikāņu “Forbes” miljardieru saraksta jaunpienācējs ir 29 gadus vecais Sems Bankmans-Frīds, kurš vietu miljardieru pulciņā nodrošinājis ar 22,5 miljardu dolāru lielu kapitālu. Viņš ir kriptobiržas FTX dibinātājs, un pagaidām vēl neviens, izņemot Marku Zakerbergu, nav spējis nopelnīt tik daudz naudas tik agrā vecumā.
Bankmans-Frīds stāsta, ka viņa dzīves plānos bija kļūt par fizikas profesoru, vēlāk aizrāvies ar efektīvā altruisma idejām – tomēr labdarībai bija nepieciešami lieli līdzekļi. Šajā brīdī viņš pievērsis uzmanību kriptovalūtām. Kopumā, ņemot vērā bagātības, jaunais miljardieris vismaz pagaidām labdarībai ziedo maz no saviem līdzekļiem. Viņš priekšroku dod ieguldījumiem savā biznesā.
Sems Bankmans-Frīds ir dzimis 1992. gadā Kalifornijas pilsētā Stenfordā. Bērnībā viņš lasīja grāmatas par Hariju Poteru, sekoja līdzi beisbola komandas “San Francisco Giants” spēlēm un klausījās, kā vecāki – tiesību zinātnes profesori Stenfordas universitātē – runā par politiku ar citiem zinātniekiem. Viņš mācījās nelielā privātskolā, kas, pēc miljardiera vārdiem, būtu viņam vairāk piemērota, ja puiša zināšanas nebūtu bijušas labākas kā vienaudžiem. Pēc tam Bankmans-Frīds iestājās prestižajā Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā (MIT), kur bez īpašām grūtībām ieguva grādu fizikas zinātnē. Kā atzīst Bankmans-Frīds – studiju laikā viņš vairāk laika veltījis videospēlēm, nevis mācībām.
Miljardieris saka, ka viņa mērķis bija kļūt par fizikas profesoru, taču vairāk viņu aizrāva ētikas un morāles jautājumi.
“Dzīvnieku fermā piecas nedēļas tiek mocīta nabaga vista, kuru tu nieka pusstundas laikā apēd. Man ir grūti rast attaisnojumus kam tādam,” saka Bankmans-Frīds.
Viņš uzmanīgi mācījās utilitārisma filozofiju, un tādēļ viņa uzmanību piesaistīja efektīvā altruisma ideja. Šī ideja paredz, ka cilvēka ieguldījumi ir veicami, ņemot vērā datu analīzi un lietderīgumu, nevis to, kas aizrauj cilvēku.
Efektīvais altruists ir cilvēks, kurš seko “bezpersoniskiem mērķiem” – glābt citu cilvēku dzīvības vai darīt ko labu sabiedrībai. Tomēr, lai varētu ziedot, viņam bija nepieciešams daudz naudas. Tādēļ miljardieris atlika ideju kļūt par profesoru un nolēma audzēt savu kapitālu.
2014. gadā Bankmans-Frīds absolvēja MIT un sāka darbu finanšu jomā uzņēmumā “Jane Street Capital”. Daļu no savas gada algas, kas bija rakstāma ar sešiem cipariem, viņš ziedoja labdarībai. Sākumā jaunietis nepievērsa uzmanību kriptovalūtu tirgum, taču 2017. gadā, kad bitkoina cena pusgada laikā no 2500 pieauga līdz 20 000, viņš redzēja iespēju nopelnīt. Tāpat Bankmans-Frīds redzēja, ka šīs jomas tirgus ir neefektīvs – bitkoinu bija iespējams iegādāties ASV un Japānā pārdot par 30% lielāku cenu.
“Es ļoti aizrāvos ar kriptovalūtām, lai gan man nebija ne jausmas, kas tās tādas ir. Vienkārši ar tām lieliski varēja tirgoties,” skaidro Bankmans-Frīds.
2017. gadā jaunietis pameta darbu uzņēmumā “Jane Street Capital”, taču viņa kontā jau bija viens miljons dolāru. Šo naudu viņš izmantoja, lai dibinātu uzņēmumu “Alameda Research”. Tā specializējās digitālo aktīvu pārvaldībā. 2018. gada janvārī, kad kompānijas apgrozījums sasniedza savu “pīķi”, uzņēmums apgrozīja 25 miljonus dolāru.
Ar laiku finanšu speciālistu sāka kaitināt esošo kriptobiržu kvalitāte: tās atviegloja cilvēkiem atsevišķu bitkoinu iegādi, taču tās nebija paredzētas profesionāliem tirgotājiem, kas darbojās ar lielām summām. Bankmans-Frīds nolēma radīt savu kriptobiržu. Lai to dibinātu, viņš izmantoja daļu līdzekļu no “Alameda” peļņas, kā arī astoņus miljonus dolāru, ko viņam izdevās piesaistīt investīcijās. Jauno biržu viņš nosauca par FTX un ātri tika pie jauna investora – pasaulē lielākās kriptobiržas “Binance”, kas par FTX akciju paketi samaksāja vairāk nekā 70 miljonus dolāru.
Sākums nebija viegls, taču Bankmans-Frīds atrada savu nišu. Viņš sāka orientēties uz investoriem, kas tirgojas ar “Bitcoin” opcijām vai “Ethereum” nākotnes līgumiem. FTX kļuva par vienu no retajām biržām, kur tiek kotētas tradicionālo akciju “digitalizētās versijas”. Šeit var atrast arī “Apple” digitālās akcijas.
Tā kā Bankmanam-Frīdam nebija licences darbam stingri regulētajā ASV tirgū, viņš savu biznesu atvēra Honkongā – tas viņam ļāva ātri piesaistīt klientus no Āzijas, kur kriptovalūtu tirgus ir īpaši aktīvs. 2021. gada septembrī viņš paziņoja, ka plāno uzņēmuma galveno mītni, kurā strādā 150 cilvēki, formāli pārcelt uz Bahamu salām, jo tur ir draudzīgāks juridiskais regulējums, kā arī mazāki ierobežojumi saistībā ar Covid izplatību.
Vien divu gadu laikā kriptobirža FTX ir sasniegusi daudz. Vidējais tirdzniecības apjoms diennaktī šajā platformā ir 11,5 miljardi dolāru. Pirms gada šajā laikā biržā tika veikti miljards darījumi dienā, ko veica vairāk nekā 200 000 lietotāju. Šodien lietotāju bāze ir sasniegusi divus miljonus.
Bankmans-Frīds nav uzskatāms par kriptoevaņģēlistu, raksta “Forbes” un ironiski piebilst – miljardieris sev ir devis uzdevumu nopelnīt maksimāli daudz naudas (nav svarīgi, kā), lai to pēc tam varētu atdot (nav zināms, kam un kur).
Uz jautājumu, vai viņš atteiktos no kriptovalūtām, ja būtu iespēja nopelnīt vēl vairāk, piemēram, tirgojot apelsīnu sulas nākotnes līgumus, biznesmenis atbildējis, ka jā – būtu gatavs.
Interesanti, ka pašlaik Bankmana-Frīda “efektīvais altruisms” ir tīri teorētiskā līmenī. Pašlaik viņš labdarībai ir ziedojis 25 miljonus dolāru, kas ir 0,1% no viņa aktīvu kopējās stundas. Līdz ar to “Forbes” miljardieru sarakstā jaunais miljardieris ziedojumu apjomu jomā ieņem pēdējo vietu. Tomēr pats Bankmans-Frīds uzsver, ka agri vai vēlu viņš palielinās savus ziedojumus “vismaz 900 reižu", jo viņa mērķis ir radīt ietekmi, noslēdz “Forbes”.
