Zilais siers un alus – izpētīti dzelzs laikmeta eiropiešu izkārnījumi (2)

Detalizēti izpētot izkārnījumus, kas atrasti Austrijas sāls raktuvēs, pētnieki atklāja divu veidu sēnītes: “penicillium roqueforti” un “saccharomyces cerevisiae”, kas zināma arī kā alus raugs.

Šīs divas sēnītes joprojām tiek plaši lietotas, lai izgatavotu zilo sieru un alu. Izkārnījumu analīze vēsturniekiem sniedza labu ieskatu mūsu senču ēdienkartē un dzērienu gatavošanas prasmēs.

“Analīzes liecina, ka abas sēnītes bija iesaistītas ēdiena fermentācijā. Mēs arī ieguvām pirmos molekulāros pierādījumus tam, ka dzelzs laikmetā pārtikā tika lietots zilais siers un alus,” komentēja mikrobiologs Frenks Maiksners.

Pētnieki uzskata, ka šo dzelzs laikmeta eiropiešu uzturā bija daudz šķiedrvielu un ogļhidrātu. Šie cilvēki, visticamāk, ēda arī pupas, riekstus un gaļu.

Ja tu uzskati, ka 2700 gadi izkārnījumu pastāvēšanai ir ļoti ilgs laiks, tad tev ir taisnība. Pazemes sāls raktuves, kurās šie mēsli tika atrasti, ir viena no nedaudzajām vietām pasaulē, kur var atrast labi saglabājušos, senus izkārnījumus.

Lai mēsli varētu tik ilgi saglabāties, ir nepieciešama sausa vai sasalusi vieta, piemēram šāda veida sāls ala, tuksnesis vai ledāji.

Alus brūvēšana un siera izgatavošana modernā cilvēka vēsturē ir vienas no senākajām prasmēm, kas sniedzas tūkstošiem gadu senā pagātnē. To pierāda arī šis pētījums, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Current Biology”.