Autotransporta direkcija atklājusi, ka trīs no pārvadātājiem, kuri šā gada augustā uzsāka pārvadājumus jauno līgumu ietvaros, noslēguši darba līgumus, kuros kā garantētā minimālā stundas likme par autobusa vadīšanu nav konkursā prasītie pieci eiro, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Vienlaikus direkcija gan uzsver, ka pārvadātāji autobusu šoferiem prasīto minimālo algas apmēru ir samaksājuši, taču šādi noformēti darba līgumi būs jāmaina atbilstoši konkursā prasītajam.
Kad Kuldīgas un Saldus reģionā pēc Autotransporta direkcijas rīkotā konkursa mainījās pasažieru pārvadātājs, līdz šim šajā apkaimē strādājušie autobusu vadītāji saņēma piedāvājumu pārslēgt darba līgumus ar konkursa uzvarētāju – SIA “Latvijas Sabiedriskais autobuss”.
“Piedāvājumu uzzinājām tikai tad, kad dabūjām darba līgumu. Atbraucu mājās, lasīju vienreiz, otrreiz, trešo reizi, beigās – nē, bišku par traku tādi nosacījumi,” raidījumam “de facto”
stāsta viens no autobusu vadītājiem, kurš vēlējās saglabāt savu anonimitāti. (Raidījumam ir zināms viņa vārds un šo informāciju ir apliecinājuši arī citi, ar viņu nesaistīti avoti). Astoņi autobusu vadītāji no jaunā pārvadātāja piedāvātā darba līguma atteicās.
Līgumā kā darba alga bija noteikta trīs ar pus eiro stundā uz papīra pirms nodokļu nomaksas. Plus prēmija – tikpat liela, taču ar atrunu, ka tā netiek maksāta par darba laiku, bet gan rezultātu.
Līdz ar to garantētā atlīdzība par stundu bijuši tikai tie pirmie trīsarpus eiro, bažījušies šoferi. Lielu izbrīnu radījusi prasība autobusu vadītājiem uzņemties pusotru tūkstoti eiro lielu pašrisku, ja kaut kas ar autobusu notiek.
“Dzīvē nemēdz būt, ka apdrošinātājs nosedz pilnīgi visus 100 procentus no visiem riskiem, attiecīgi ir kaut kāda daļa, kad tieši šoferu prettiesiskas darbības rezultātā, ja rodas zaudējumi pārvadātājiem, tad mums ir iespēja 1500 eiro robežās prasīt no autobusa vadītāju šo kompensāciju, norāda SIA “Latvijas Sabiedriskais autobuss” valdes loceklis Juris Misters.
Kad Autotransporta direkcija rīkoja konkursu, meklējot pārvadātājus jaunajam periodam, tā iestrādāja virkni līdz tam nebijušas nosacījumus un prasības pretendentiem. Tostarp - Autotransporta direkcija kā pasūtītājs noteica minimālo stundas likmi par autobusa vadīšanu – piecus eiro. Iepriekš pārvadātāji vadījās tikai pēc darba likuma prasībām.
“Šinī konkursā tika noteikta, un tika noteikta pa trim periodiem, minimālā stundas likme - pieci eiro pirmais periods, nākamais - 5.50, un trešais, pēdējais periods – 6.05. Zem šīs likmes pārvadātāji nedrīkstēja piedāvāt piedāvājumus, kur par vadīšanas laiku būtu mazāk par šo minimālo stundas likmi, un mums bijušas situācijas, kad mēs esam arī izslēguši pretendentu, redzot to atalgojuma summu, ko viņi plānojuši, ka tā bija zem šīs likmes,” saka ATD valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.
Konkurence starp pārvadātājiem bija sīva. Pie lielākajiem pasūtījumiem pirmajā piegājienā tika ar ietekmīgiem uzņēmējiem un bijušiem politiķiem saistīti pārvadātāji: “Nordeka”, īpašnieks Juris Savickis, “Liepājas autobusu parks”, pieder Andra Šķēles un Aināra Šlesera ģimenes locekļiem, arī Liepājas pašvaldībai, un “Sabiedriskais autobuss”. Ar to iepriekš bija saistīts politiķis Aleksandrs Brandavs, bet kopš aizvadītā gada marta kā patiesais labuma guvējs, pastarpināti caur Īrijā reģistrētu kompāniju, uzrādīts ilggadējs Brandava uzņēmumu vadošs darbinieks Vitālijs Komars. Īrijas firmas daļas par 40 miljoniem eiro ir ieķīlātas par labu Markam D'eigenam.
“Mēs uzskatām tomēr to, ka tās likmes neatbilst pat tām minimālajām prasībām, ko noteikusi iepirkumos Autotransporta direkcija. Faktiski, kāds laikam ir mērķis, lai mazāk autobusu vadītājiem maksā, jo prēmiju nav nekur teikts, ka obligāti jāmaksā. To bieži vien pārvadātāju darba devēji izmanto, lai sodītu darbinieku bieži vien, un arī mazāk samaksātu par virsstundām, par svētku dienām un tā tālāk un joprojām,”
uzskata arodbiedrības LAKRS valdes priekšsēdētājs Juris Kalniņš.
Pārmetumus par samaksu noraida “Latvijas Sabiedriskā autobusa” valdes loceklis Juris Misters, uzsverot, ka uzņēmums autobusu vadītājiem samaksā pat vairāk nekā konkursā prasījusi Autotransporta direkcija. Viņš skaidro, ka minimālā stundas likme noteikta atbilstoši valstī noteiktajai minimālajai algai: “Šī likme atbilst minimālajai likmei valstī un attiecīgi ar šo mēs nodrošinām, ja valstī tiek pacelta minimālā darba alga, arī minimālā stundas tarifa likme pieaugs, tad automātiski pieaug arī mums šī pamatlikme visiem autobusu vadītājiem, tādējādi nodrošinot sava veida indeksāciju šoferu atalgojumam.”
Darbinieku atlīdzība veido aptuveni trešdaļu no pārvadātāja izdevumiem, norāda Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Ivo Ošenieks: “Būtībā jāsaka tā, ka šoferu algas jau ir viena no šīm te izejas pozīcijām, kas ietekmē gala cenu. Tā ir būtiska, jo vismaz vienu trešdaļu sastāda kopējie izdevumi, kas ir, darba algas (..) Jāatzīmē tas, ka jau pašā konkursa sākumā tika norādīts uz to, ka šī nosauktā Autotransporta direkcijas summa jau neatbilda faktiskajai situācijai, kāda tā bija, jo daudzas kompānijas jau 2019.gadā maksāja krietni vairāk par stundu autobusa vadītājiem nekā bija uzlikti tie pieci eiro stundā.”
Konkursa vērtējumā 60 procentus veidoja tehniskais piedāvājums, bet 40 procentus – pretendenta finanšu piedāvājums. Autotransporta direkcija neuzskata, ka šāda atlīdzības sistēma būtu veids, kā uzvarētāji samazina izmaksas uz vadītāju rēķina. Nupat veiktā pārbaude par pirmo līguma mēnesi liecinājusi, ka “Latvijas Sabiedriskais autobuss” kopumā algās izmaksājis pat vairāk nekā apņēmies konkursa laikā, un samaksa pirms nodokļiem svārstījusies starp sešiem un septiņiem eiro stundā. Taču tas nenozīmē, ka darba līgumi nebūs jāmaina. “Šādi formēts darba līgums ir nekorekts, un mēs arī attiecīgi pārvadātājiem uzdosim veikt korekcijas līgumos ne tikai šim, bet arī pārējiem, kas jau ir piemērojuši nekorektus līgumus, slēdzot vienošanās starp darba devēju un darba ņēmēju,” saka Godiņš.
“Latvijas Sabiedriskais autobuss” valdes loceklis Juris Misters apliecina, ka vēlas runāt ar pasūtītāju un nepieciešamības gadījumā darba līgumi var tikt mainīti. “Uzreiz minēšu to, ka darba samaksa autobusu vadītājiem tiek nodrošināta virs noteiktās prasības, kas bija iekļauta iepirkumā. Savukārt, runājot par līgumu, tad mēs runājam par juridisko formu. Un arī konkursa prasībās netika minēta prasība juridiskās formas aizpildīšanas sakarā. Bet attiecīgi, ja ar to ir kaut kādas nesaskaņas vai nepilnības, iespējams, tad noteikti sazināsimies ar pasūtītāju un ņemsim vērā viņu ieteikumus un arī novērsīsim nepilnības,” saka Misters.
Pēc “de facto” intereses, vai noslēgtie darba līgumi ir atbilstoši iepriekš pretendentiem izvirzītajām prasībām, Autotransporta direkcija veica pārbaudi visos uzņēmumos, kuri uzsākuši jauno līgumu izpildi. Tāda pati aina atklājusies vēl divos uzņēmumos - “Daugavpils autobusu parkā” un “Liepājas autobusu parkā”.
“Tās summas var atšķirties, bet princips līdzīgs, un tas, kas ir nepareizi izdarīts, ka tā nemainīgā daļa ir norādīta mazāka nekā fiksētā noteiktā minimālā stundas likme. Arī šinī gadījumā tas pats pārkāpums,” saka Godiņš.
“Liepājas autobusu parka” vadītājs Leonīds Krongorns iespējamu pārkāpumu neredz un sarunā ar “de facto” viņš vairākkārt uzsvēra - “pildām līgumu pilnā apmērā un pildām visas nolikuma prasības.”
Taču direkcija aicinās darba līgumus mainīt, lai tajos kā minimālā stundas likme būtu iekļauti vismaz pieci eiro. Pretējā gadījumā iespējami sodi – piecsimt eiro par katru nekorektu darba līgumu, vai atkārtotā gadījumā – pat līguma laušana ar pārvadātāju. Taču direkcija neprecizē, vai par jau atklāto kādu sodīs.
“No vienas puses, ļoti vienkārši, jā, piemērosim naudas sodu un viss. Bet paskatīsimies to ainu kopumā, kādi bijuši tie apstākļi. Mēs gribam arī ar pārvadātājiem sarunas par šo, kādā veidā un kāpēc šāda situācija veidojusies, vai tā nav bijusi pareiza izpratne par metodiku (..) Acīmredzot, vai nu nav sapratuši to pieeju, vai, ja tur ir bijusi apzināta rīcība, tad attiecīgi no mūsu puses būs arī būs sankcijas,” saka Godiņš.
Līgumi ar pārvadātājiem tiek slēgti uz desmit gadiem. Piecās maršrutu tīkla daļās jaunie pārvadātāji darbu sāka augustā, vēl četrās sāks nākamgad, bet septiņās vēl tiek meklēti pārvadātāji. Valsts dotē starpību starp biļešu ieņēmumiem un faktiskajiem izdevumiem. Un desmit gados visā Latvijā tā varētu veidot gandrīz pusmiljardu eiro.