Stingrais “lokdauns” nebūs tik stingrs: ekonomikas izaugsmi neapstādinās

Finanšu ministra budžeta portfelis, kas ar valdības sagatavoto 2022.gada valsts budžeta likumprojektu iesniegts izskatīšanai Saeimā. FOTO: Paula Čurkste/LETA

Pēc ceturtdien ieviestā “lokdauna” jeb mājsēdes Rīga nav tik tukša kā pirmajos Covid-19 viļņos. Cilvēki dodas ikdienas gaitās, iepērkas, kur tas ir atļauts, ārvalstu tūristi apskata arhitektūru. Lielākoties slēgtas ir skolas, veikali, kultūras un izklaides vietas, un ir ierobežota pārvietošanās nakts laikā. Šie ierobežojumi ekonomikas izaugsmi palēninās, bet pavisam neapturēs, atsaucoties uz Latvijas Bankas aplēsēm, vēsta LTV raidījums “de facto”.

Lai gan pēc sākotnējiem paziņojumiem varēja rasties iespaids, ka valdība gatavojas stingrai mājsēdei, gala dokuments šoreiz vairāk skar atsevišķas nozares, nevis visu ekonomiku.

“Rīkojums ir būvēts pēc principa – viss ir atļauts, kas rīkojumā nav aizliegts. Un es redzu tur saimnieciskās darbības turpināšanos virknē nozaru, kas nav minētas šajā rīkojumā,” saka krīzes vadības speciālists Kaspars Druvaskalns. Viņš gan atbalsta šāda, lai arī novēlota, lēmuma pieņemšanu, jo tas “kaut kādu efektu dos”.

Šis Covid-19 vilnis nav apslāpējis visu ekonomisko aktivitāti, jo pasaule apkārt nav apstājusies. Piegādes uzņēmumiem notiek, pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem ir. Tādēļ Baltija un vēl atsevišķas valstis ir unikālā situācijā šī koronavīrusa uzliesmojuma priekšā.

Latvijas Bankas pirmās aplēses rāda, ka mājsēdes ierobežojumi ekonomiku ietekmēs pavisam mēreni – 4.ceturkšņa izaugsmi tie varētu pavilkt uz leju par 0,4 procentpunktiem. Salīdzinot ar 3.ceturksni, pēdējos gada mēnešos tiek prognozēta izaugsme nepilna procenta apmērā.

“Laika gaitā ekonomika ir pielāgojusies un iemācījusies dzīvot ar ierobežojumiem. Mēs redzam, ka interneta attālinātā tirdzniecība ir kļuvusi daudz populārāka, arī ēdināšanas pakalpojumi tiek nodrošināti ar piegādi un tā tālāk,” saka Latvijas Bankas monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Tomēr viņš atzīmē, ka ierobežojumiem ir arī otra puse - nozares, kas šobrīd tiek ierobežotas, ir daba spēka intensīvas.

“Tur strādā pietiekoši liels cilvēku skaits, tādēļ cilvēki noteikti jutīs ierobežojumus,” prognozē Rutkaste.

12

Līdz ar ārkārtējo situāciju tiks atjaunoti vairāki atbalsta maksājumi uzņēmumiem un strādājošajiem. Ar Covid-19 saslimušajiem vakcinētajiem darbiniekiem slimības lapas no 1.dienas apmaksās valsts. Vakcinācijas kursu uzsākušajiem tiks piešķirta algu subsīdija, savukārt uzņēmumiem, kas atbildīs kritērijiem, būs granti apgrozījumam.

Šogad valsts Covid-19 krīzes ietekmes mazināšanai izlietojusi 1,88 miljardus eiro. Jaunie pasākumi mēnesī izmaksās līdz 182 miljoniem, rēķina ministrijās.

Finanšu ministrijā apliecina, ka atbalstam nepieciešamo naudu valsts aizņemsies. Tas vēl vairāk audzēs valsts parādu, kas Covid-19 krīzes laikā uzlēcis no 37% pret IKP līdz 52% nākamgad.

“Šobrīd mēs esam pie 51 procenta, bet Valsts kasē ir ļoti labi strādāts, lai to portfeli pārfinansētu ar salīdzinoši lētāku naudu. Nākamgad mēs apmēram 50 miljonus ietaupīsim no šī gada izdevumiem par portfeļa uzturēšanu,” stāsta ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs.

Valsts parāda portfeļa uzturēšana nākamajā gadā izmaksās ap 160 miljoniem eiro.

12

Latvijas bankā uzskata, ka, sniedzot samērīgu valsts atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem, par valsts parādu pašlaik nebūtu jāsatraucas. Taču ir jāskatās, lai valsts neaudzētu parādu ar izdevumiem, kas gadu no gada atkārtojas.

Uz augšu
Back