Raidījums: Latvijas bankās pašlaik arestēti ir 600 miljoni eiro

Nauda. Ilustratīvs attēls. FOTO: Edijs Pālens/LETA

“Latvijas Krājbanka” tika dibināta pirms gandrīz 100 gadiem. Tā pārdzīvoja padomju laikus un 90. gadu banku krīzi. Ar valsti kā īpašnieku par tās stabilitāti nešaubījās un tai uzticējās. Taču “Krājbanka” kļuva par krievu miljonāra Vladimira Antonova kabatas banku.

1995. gadā iekšlietu ministrs bija Jānis Ādamsons. Viņš amatā nonāca, solot iznīdēt noziedzību. Ministrs ar bruņotiem vīriem ielauzās nelielajā “Lainbankā” un arestēja tās vadību. Ādamsons baņķierus vainoja naudas izkrāpšanā. Kamēr bankas valde bija aiz restēm, vadības grožus pārņēma “Lainbankas” padomes priekšsēdētājs.

Iekšlietu ministra apgalvojumi neapstiprinājās, viņš taisnojās, ka iebrukums bijis preventīvs, lai disciplinētu bankas. Laksam “Lainbankā” bija pirmā baņķiera pieredze, kas atnesa piedāvājumu vadīt "Rīgas apvienoto Baltijas banku". To bija dibinājusi tolaik ietekmīgā "SWH grupa", un bankas īpašniekos bija arī Aivara Lemberga kontrolētie Ventspils uzņēmumi.

“Rīgas apvienotā Baltijas banka” bija ļoti maza, bet tās īpašnieki – turīgākie valstī. Uz to krita izvēle, kad 97. gadā Privatizācijas aģentūra meklēja, kam pārdot ceturto daļu valstij piederošajā “Latvijas Krājbankā”.

"Krājbankas" padomi tolaik vadīja bijušais "SWH Grupas" viceprezidents Ivars Godmanis. Viņš nolēma atgriezties politikā un amats tika Laksam.

55

Pat tad, kad mēs sākām ar datorizāciju, kad ieviesām kā obligātu prasību, lai strādā cilvēki ar datoru, bija kuriozas situācijas, kad mēs aizbraucam uz kaut kādām mazajām filiālēm un redzam, ka tikko darbiniece piesēdusies pie datora, bet īsti neko nedara un nemāk darīt.

"Krājbankai" tolaik bija ap 450 filiāļu, kurās strādāja vairāk nekā 4000 darbinieku. Izmantotākais darba rīks bija skaitāmie kauliņi. Jaunā vadība samazināja nodaļu skaitu, ieviesa modernu grāmatvedības datorprogrammu.

Ap 1999. gadu "Krājbanka" gatavojās jaunai akciju emisijai. Valde sarēķināja cenu, bet Lembergs gribējis, lai tā ir trīsreiz zemāka. Jāņa Nagļa vadītājs Privatizācijas aģentūra nepiekāpās.

Laksa nolēma akcijas nopirkt pats. Naudu aizdeva "Rimi" īpašnieks Šteins Ēriks Hāgens. Pēc akciju pārdošanas ne Laksam, ne Lemberga kontrolētajiem uzņēmumiem bankā nebija izšķirošās ietekmes. Turpmākos divus gadus Ventspils nometne Laksu mēģināja padzīt no prezidenta amata. Tas izdevās 2001. gadā, kad Lembergs un Privatizācijas aģentūrā ietekmīgais Andris Šķēle noslēdza vienošanos par uzņēmējdarbības sakārtošanu.

Laksa gribēja tika vaļā no saviem 17% “Krājbankas” akciju, tāpēc meklēja pircēju rietumvalstīs.

55

Akciju pircējs bija Nīderlandes uzņēmums “Macasyng Holding”. Laksa apgalvo, ka tolaik nav zinājis, kas stāv aiz šīs firmas. Vēlāk noskaidrojis, ka tas ir Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātais politiķis Aleksandrs Babakovs. Tagad viņš ir iekļauts ASV sankciju sarakstā. 2005. gadā banku no Babakova un Ventspils uzņēmumiem nopirka krievu miljonārs Vladimirs Antonovs.

"Krājbanka" sāka strādāt Antonova labā. Tā deva Bertoltam Flikam naudu "airBaltic" iegādei, rēķinoties, ka naudu neatgūs, bet Antonovs tā kļūs par aviosabiedrības īpašnieku. Aizdeva naudu arī Rīgas vagonbūves rūpnīcai, kas piederēja ar Antonovu saistītai firmai.

Tam beigas pienāca 2011. gadā, kad Antonova Lietuvas bankā un “Krājbankas” mātesuzņēmumā "Snoras" atklājās gandrīz 300 miljonu eiro iztrūkums. Lietuvieši kolēģiem Latvijā neuzticējās un par to neinformēja. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) par pazudušo naudu uzzināja tikai tad, kad uzraugi apturēja "Snoras" darbību.

Latvijas uzraugi konstatēja, ka "Krājbankā" trūkst ap 100 miljoniem eiro. Anglijas tiesa vēlāk nosprieda, ka Antonovs bankai nodarījis 90 miljonu eiro zaudējumus.

Bankā naudu zaudēja 200 tūkstoši cilvēku. Lielākā daļa iekļāvās 100 tūkstošu limitā, ko saņēma no noguldījumu garantiju fonda. Vienam procentam visu naudu neizdevās atgūt. Pašvaldības un valsts uzņēmumi tā zaudēja 120 miljonus eiro.

“Krājbankas” slēgšanas brīdī ekonomika tikai nesen bija sākusi atgūties no pasaules finanšu krīzes un “Parex” bankas kraha. Sabiedrība bija nikna, ka FKTK bija ļāvusi “Krājbankai” kļūt par Antonova kabatas banku. No amata atkāpās komisijas vadītāja Irēna Krūmane.

Desmit gadus vēlāk FKTK apgalvo, ka šobrīd pie Latvijas banku akcijām tikt aizdomīgām personām vairs nebūtu iespējams.

Aizdomīgas naudas šķirošana Latvijas bankās vēl turpināsies ilgu laiku. Tās ir tik daudz, ka izmeklētāji netiek galā. Tikai šogad vien tiesa lēmusi konfiscēt bankās arestētus vairāk nekā 50 miljonus eiro.

Kopējie apmēri šobrīd ir vairāk nekā 600 miljoni eiro, kas ir arestēti un saistīti ar kredītiestādēm.

55

Prokurors uzskata, ka likumsargu nākamajai prioritātei jābūt to noziegumu apkarošana, kas Latvijas teritorijā rada netīru naudu: izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, peļņas nobēdzināšana, arī narkotikas un korupcija.

Uz augšu
Back