"Rail Baltica" staciju nosaukumu izvēlē iesaistījušies 7000 Latvijas iedzīvotāju

FOTO: publicitātes

Kopumā savu balsojumu vai priekšlikumus topošo starptautiskā dzelzceļa projekta "Rail Baltica" reģionālo staciju nosaukumu aptaujā ir iesnieguši jau 7000 Latvijas iedzīvotāju, informē "Rail Baltica" nacionālā ieviesēja Latvijā "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārstāvji.

Oktobrī vietnē "www.edzl.lv" norit aptauja, kurā iedzīvotāji var nobalsot par ekspertu piedāvātu vai ieteikt savu stacijas nosaukumu.

Vērojot līdzšinējo aktivitāti, redzams, ka visu 17 topošo staciju nosaukumi izpelnās iedzīvotāju uzmanību. Lai gan par visām pieturvietām balsošanas aktivitāte ir bijusi samērā līdzīga, tomēr visaktīvākā sabiedrības iesaiste ir Āgenskalna, Torņakalna un Bauskas pieturvietu balsojumos.

"Eiropas dzelzceļa līnijas" pārstāvji skaidro, ka Bauskas pieturvieta šobrīd izceļas ar to, ka te vienlīdz aktīvi tiek atbalstīti gan ekspertu izstrādātie nosaukumi - Bauska un Mūsa - gan arī

tiek piedāvāti radošāki ierosinājumi, piemēram, stacijas nosaukums "Zaķīšu pirtiņa", atsaucoties uz ievērojamā novadnieka dzejnieka Viļa Plūdoņa dzimto pusi.

2

Savukārt viens no balsojumā populārākajiem priekšlikumiem Salaspils pieturvietas nosaukuma izvēlē ir saistīts ar vēsturisko objektu - Ako pieminekli, ierosinot staciju pārdēvēt par "Ako". Arī Torņakalna stacijā atzinību ir guvuši tādi ierosinājumi kā "Latvijas Universitāte", "Gaismas pils" un "LU Akadēmiskais centrs".

Balsošana norisināsies vēl līdz 31.oktobrim, un iedzīvotāji, apkaimju biedrības un pašvaldības arī turpmāk var izmantot šo laiku, lai staciju nosaukumiem būtu kopīgi rasts risinājums.

Jau ziņots, ka vietām, kur pieturēs "Rail Baltica" reģionālie vilcieni, izstrādāti staciju nosaukumu pamata varianti. Gadsimta vērienīgākais - "Rail Baltica" - projekts nevar tikt īstenots bez visas sabiedrības līdzdalības. Tāpēc no 13.oktobra līdz mēneša beigām norisinās sabiedrības iesaistes kampaņa "Kā sauksi, tā brauksi": aicinot iedzīvotājus, apkaimju biedrības un pašvaldības piedalīties balsojumā, lai palīdzētu rast labākos topošo "Rail Baltica" staciju nosaukumus.

Staciju nosaukumus izstrādājuši pieredzējuši eksperti, ņemot vērā vēstures, ģeogrāfijas un lingvistikas aspektus. Stacijām, kas atradīsies Rīgas robežās, sabiedrības vērtējumam tiek piedāvāti nosaukumu varianti, kuros iekļauts tuvējās apkaimes vēsturiskais nosaukumus vai tuvumā esošais populārākais objekts. Pēc līdzīga principa veidoti arī staciju nosaukumi ārpus galvaspilsētas.

"Rail Baltica" pamatlīnijas Latvijā projektēšanas darbu ietvaros plānoti 16 reģionālie mobilitātes punkti - Salacgrīvā, Tūjā, Skultē, Vangažos, Sauriešos, Rīgā pie Slāvu tilta, Torņakalnā, Zasulaukā, Imantā, kā arī Jaunmārupē, Olainē, Ķekavā, Salaspilī, Baldonē, Iecavā un Bauskā - un viena jauna pieturvieta Rīgā, Āgenskalnā pie Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas uz esošā sliežu ceļa.

Paredzēts, ka reģionālajos mobilitātes punktos jeb multimodālās vietās satiksies dažādi transporta veidi - valsts un pašvaldību autobusi, privātās automašīnas un elektrotransports, skrejriteņi, velosipēdi un visi citi mikromobilitātes rīki, kā arī tiks attīstīti dažādi pakalpojumi.

Kā ziņots, "Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija būtu gatava satiksmei 2026.gadā.

Uz augšu
Back