Latvijas-Baltkrievijas robežas izbūvi plāno uzticēt VNĪ

Ilustratīvs attēls. FOTO: Evija Trifanova/LETA

Iekšlietu ministrija (IeM) sagatavojusi ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumprojektu, kas paredz būvniecību organizēšanu uzticēt VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).

Likumprojekts izstrādāts, lai mazinātu administratīvos šķēršļus Latvijas-Baltkrievijas robežas izbūvē, tostarp pastāvīgā žoga būvniecībai. Likums attieksies tikai uz Eiropas Savienības (ES) ārējo robežu jeb Latvijas robežu ar Baltkrieviju un Krieviju, bet nav piemērojams attiecībā uz ES iekšējo robežu jeb Latvijas robežu ar Lietuvu un Igauniju.

Paredzēts, ka robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamās teritorijas noteikšanu nodrošinās Valsts robežsardze sadarbībā ar Nodrošinājuma valsts aģentūru (NVA), bet zemes kadastrālo uzmērīšanu organizēs NVA.

Ar šo likumu uz valsts vārda IeM personā tiks nodibināts servitūts uz citām personām piederošo zemi, kas nepieciešama robežas infrastruktūras objektu izbūvei. Servitūts tiks nodibināts līdz brīdim, kad zemi īpašniekam atsavinās un tā nonāks valsts īpašumā atbilstoši normatīvajiem aktiem. Servitūts bez nepamatotas vilcināšanās būs ierakstāms zemesgrāmatā.

NVA mēneša laikā pēc robežas infrastruktūras izbūves sākšanas uzsāk zemes atsavināšanas vai valsts zemes tiesiskā valdītāja maiņas procesu. Nosakot atlīdzību par atsavināmajiem nekustamajiem īpašumiem, būs jāņem vērā īpašuma tiesību aprobežojums, kas bija noteikts ar minēto servitūtu.

Likumprojekts paredz, ka uz robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamās teritorijas attīrīšanu no apauguma un infrastruktūras izbūvi neattiecas meža apsaimniekošanas, koku ciršanas un vides aizsardzības prasības, no īpašuma tiesībām izrietošas prasības, kā arī citas normatīvajos aktos noteiktās prasības, kas var kavēt robežas infrastruktūras izbūvi.

Koku un krūmu ciršanas tiesības un īpašuma tiesības uz koksni, kas sagatavota robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamajā teritorijā, būs AS "Latvijas valsts meži", paredz likumprojekts.

Pēc robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamo darbu veikšanas, trešo personu īpašumā esošās zemes platības tiks sakārtotas, lai tās būtu derīgas izmantošanai paredzētajām vajadzībām. Nekustamā īpašuma īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam tiks atlīdzināti robežas infrastruktūras izbūves darbu veikšanas laikā nodarītie zaudējumi, paredz likumprojekts.

Robežas infrastruktūras izbūvi un ar to saistītos darbus, kā arī nekustamo īpašumu atsavināšanu plānots finansēt no valsts budžeta vai no citiem šim mērķim pieejamajiem finanšu avotiem.

Likumprojekts paredz, ka visas institūcijas visus iesniegumus un jautājumus, kas saistīti ar robežas infrastruktūras izbūvi, darbu nodrošināšanu un veikšanu, izskata un lēmumus pieņem prioritārā kārtībā. tas pats attieksies arī uz izbūvētās infrastruktūras nodošanu ekspluatācijā.

Robežas infrastruktūras būvniecību organizēs VNĪ. Šī iestāde vadīs, īstenos un uzraudzīs visus robežas infrastruktūras būvniecībai nepieciešamos darbus, veiks būvniecībai nepieciešamos iepirkumus, slēgs iepirkuma līgumus.

Likumprojekts paredz, ka iepirkumiem robežas infrastruktūras izbūvei un ar to saistītajiem darbiem, tostarp arī visu sagatavošanas darbu būvniecības uzsākšanai, tiek piemērota sarunu procedūra.

Būvniecības jomas normatīvajos aktos noteiktās būvvaldes funkcijas attiecībā uz robežas infrastruktūrai nepieciešamo būvju būvniecību pildīs Būvniecības valsts kontroles birojs. Robežas infrastruktūras izbūvei izdotas būvatļaujas apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neapturēs būvniecību.

Likumprojekts arī paredz, ka robežas infrastruktūras izbūves laikā gatavās būves var izmantot robežas apsardzībai pirms to pieņemšanas ekspluatācijā, ja institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniegtajā būvprojektā būs iekļauts izvērtējums par būves izmantošanas pieļaujamību būvdarbu laikā un izmantošanas nosacījumi.

Robežas infrastruktūras izbūves īstenošanas gaitas pārraudzību un koordināciju veiks Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras darbu vada un organizē IeM.

Likumprojektā teikts, ka ārējās robežas infrastruktūra ir izbūvējama ne vēlāk kā līdz 2023.gada 30.decembrim.

Patlaban likumprojekts ir nodots iesaistīto iestāžu saskaņošanā, un saskaņošanas termiņš noslēdzas nākamnedēļ.

Jau ziņots, ka Latvijas-Baltkrievijas robežas aizsardzībai pagaidu dzeloņstiepļu žogu plānots izbūvēt līdz novembra vidum, liecina Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā prezentētie materiāli.

Kopējais piegādājamais dzeloņstiepļu apjoms ir 111 kilometri. Pirmie 17 kilometri piegādāti 7.oktobrī. Līdz 14.oktobrim jānotiek 37 kilometru dzeloņstiepļu piegādei, bet līdz 22.oktobrim - 36 kilometru dzeloņstiepļu piegādei. Novembrī jānotiek atlikušā 21 kilometra dzeloņstiepļu piegādei, tādējādi pagaidu dzeloņstiepļu žoga izbūvi plānojot pabeigt līdz 17.novembrim. Kopējā žoga ierīkošanas un dzeloņstiepļu piegādes summa veido 3 757 531 eiro.

Valsts ārējās robežas infrastruktūras izbūvi gar Baltkrievijas valsts robežu iecerēts pabeigt līdz 2023.gada beigām. Kopumā jāizbūvē valsts robežas josla 172,9 kilometru garumā, tostarp, pastāvīgais žogs 134 kilometru garumā.

Valdība, ņemot vērā konstatēto Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un tā straujo pieaugumu, iepriekš nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju no 11.augusta līdz 10.novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī. Nesen nolemts ārkārtējo situāciju pagarināt līdz 10.februārim.

Amatpersonas iepriekš norādījušas, ka Baltkrievijā pie varas esošā Aleksandra Lukašenko režīma centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā iespiest trešo valstu iedzīvotājus vērtējami kā hibrīdkara jeb hibrīdapdraudējuma izpausmes.

Uz augšu
Back