Kāpēc daži cilvēki “dzird” spoku balsis? (6)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Spoks
Spoks Foto: Unsplash

Daži cilvēki apgalvo, ka reizēm mēdz dzirdēt spoku balsis. Nesen zinātnieki noskaidrojuši iezīmes, kas varētu būt saistītas ar šo fenomenu.

Kā vēstīts šā gada sākumā publicētā pētījumā, mediji jeb cilvēku un garu starpnieki spiritistu seansos dzirdes halucinācijas bērnībā un vēlāk dzīvē piedzīvo biežāk nekā citi cilvēki. Šis pētījums varētu palīdzēt mums labāk saprast nepatīkamās halucinācijas, kuras piedzīvo, piemēram, šizofrēnijas pacienti, rakstīts zinātnes izdevumā "Science Alert".

Mediju dzirdes halucinācijas, kuras viņi paši dēvē par mirušo balsīm, ir visai interesants izpētes priekšmets zinātnieku vidū.

Zinātnieki vēlas labāk saprast, kāpēc cilvēki, kuri piedzīvo dzirdes halucinācijas, uztver to kā pozitīvu garīgu pieredzi, kamēr citiem tās traucē.

“Spiritisti mēdz stāstīt par neparastām, pozitīva rakstura dzirdes halucinācijām, kas parādījušās bērnībā un kuras viņi vēlāk iemācījušies kontrolēt. Ir svarīgi saprast, kā tās veidojas, lai uzzinātu, kā kontrolēt dzirdes halucinācijas cilvēkiem, kuriem tā nav pārāk pozitīva pieredze,” skaidroja psihologs Pīters Mozlijs.

Viņš ar kolēģiem aptaujāja 65 medijus no Lielbritānijas Spiritistu nacionālās savienības un 145 vienkāršus cilvēkus internetā, lai noskaidrotu, kā spiritisti atšķiras no cilvēkiem, kas nedzird balsis savā galvā.

Kopumā 44,6% no spiritistiem atzina, ka balsis dzird katru dienu, bet 79% ziņoja, ka balsis viņiem ir sadzīviska, ikdienišķa lieta. Lielākā daļa spiritistu balsis dzird savā galvā, kamēr 31,7% atzina, ka balsis ir arī ārpus tās.

Salīdzinot ar vienkāršajiem cilvēkiem, spiritisti daudz biežāk ticēja paranormāliem spēkiem, kā arī bija vienaldzīgāki par to, ko par viņiem domā citi.

Kopumā pētījuma rezultāti liecina, ka “mirušo balsu dzirdēšana” nav saistīta ar apkārtējo spiedienu vai ticību paranormālām parādībām. Cilvēki par spiritistiem kļūs tā dēļ, ka spirituālisms sakrīt ar viņu pašu pieredzi un ir nozīmīgs viņiem.

Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā “Mental Health, Religion and Culture”.

Komentāri (6)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu