Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā (BMC), sekvencējot SARS-CoV-2 vīrusa genomu, šonedēļ konstatēts koronavīrusa delta varianta apakšpaveids"AY.4.2", kas iepriekš atrasts Lielbritānijā, ASV, Izraēlā un Krievijā. Tomēr par bīstamām uzskatītās mutācijas pīķa proteīnā "Y145H" nav atrastas, skaidro BMC direktors Jānis Kloviņš.
Kopš vasaras vidus Latvijā tāpat kā citur pasaulē pārliecinoši dominē vīrusa delta variants - neviens cits to nav spējis izkonkurēt. Tomēr delta štamms uz vietas nestāv - tas turpina evolucionēt aizvien jaunās vīrusa versijās. Proti, tas, ka vīruss atbilst noteiktam paveidam, nenozīmē, ka visi šā paveida vīrusi ir identiski. Paveida ietvaros vīruss turpina attīstīties. Būtiskākais, kam zinātnieki pievērš uzmanību, - vai jaunās mutācijas nepadara vīrusu cilvēkiem bīstamāku.
Katrā no vīrusa genoma 30 000 pozīcijām potenciāli var notikt izmaiņas jeb mutācijas. Vidēji katrā BMC sekvencētajā paraugā ir līdz pat 47 atšķirībām no sākotnējā - Uhaņas vīrusa varianta.
Jānis Kloviņš skaidro, ka tas, kurš vīrusa paveids tiek atrasts biežāk, kurš retāk, saistīts ar epidemioloģisko situāciju valstī.
Piemēram, vasarā divos izolātos vīrusa genoma pīķa proteīnā tika konstatētas "Y145H" mutācijas, bet, kā redzams, tālāk tās neizplatījās.
Šobrīd Apvienotajā Karalistē, kur dominē delta variants, 6% sekvencēto gadījumu ir "A.Y.4.2", kas nodēvēts par delta plus. Tomēr maz ticams, ka jaunā vīrusa atvase varētu saturēt mutācijas, kas varētu radīt vīrusam izdzīvošanas priekšrocības, vēsta bbc.com.
Apvienotajā Karalistē "A.Y.4.2" tika identificēts jūlijā - divus mēnešus pēc tam, kad kļuva par dominējošo Covid-19 apritē, apsteidzot alfa variantu.
Krievijā septembra beigās un oktobrī identificēti pieci inficēšanās gadījumi ar delta atvasi "A.Y.4.2".
/nginx/o/2021/12/14/14260526t1hd869.jpg)