Pk, 7.10.2022.

Atteikšanās no gaļas, piena un maizes varētu izglābt planētu no globālās sasilšanas

TVNET
Atteikšanās no gaļas, piena un maizes varētu izglābt planētu no globālās sasilšanas
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 11
Foto: unsplash.com

Kā liecina Dienvidaustrālijas Universitātes (UniSA) dietologu jaunākie pētījumi, izslēdzot no ikdienas ēdienkartes saldinātus dzērienus, saldumus, konditoreju, fritētus ēdienus un gaļas pusfabrikātus, mēs sniedzam ieguldījumu ne vien savā veselībā, bet arī globālās sasilšanas mazināšanā.

Austrālijas un Jaunzēlandes iedzīvotāji patērē vairāk ātrās ēdināšanas produktus, nekā pieļauj dietologi, netieši veicinot arī siltumnīcefektu gāzu emisijas, kas rodas lopkopībā un lauksaimniecībā.

Dienvidaustrālijas Universitātes dietoloģe Sāra Forbsa apkopoja 20 dažādu vides pētījumu rezultātus abās valstīs un secināja, ka

pārtikas industrija visvairāk veicina globālo sasilšanu.

Austrālijas valdības publicētajā 2020. gada ziņojumā teikts, ka viena iedzīvotāja patērēto produktu ražošanā tiek izdalīti 19,7 kilogrami ogļskābās gāzes dienā.

Pētnieki atzīmē, ka, atšķirībā no Jaunzēlandes, Austrālijas dietologu vadlīnijās netiek uzsvērta pārtikas produktu ražošanas ietekme uz klimatu.

Austrālijas vadlīnijās veselīgā ēdienkartē iekļauti dārzeņi un augļi, graudaugi, zivis, olas, rieksti, sēklas, piens, siers un piena alternatīvas.

Gaļas, graudaugu un piena produktu ražošanas procesā izdalās visvairāk siltumnīcefekta gāzu.

Savukārt saldināto dzērienu, saldumu, alkohola un gaļas pusfabrikātu ražošana tās emitē mazākos daudzumos.

Jaunzēlandē produkti, kas ražoti ar lielāko emisiju daudzumu, ir gaļa, jūras produkti un olas, tiem seko pusfabrikāti, arī saldējums un mīklas izstrādājumi.

Zīmīgi, ka arī graudaugu audzēšanā izmantotais ūdens daudzums ietekmē klimatu, kaut gan tādi miltu izstrādājumi kā maize ir veģetāras maltītes sastāvdaļa.

Viena ceturtā daļa no gāzu emisijām veidojas no pārtikas ražošanas un tās patērēšanas, puse no apdzīvojamām teritorijām pasaulē tiek izmantotas lauksaimniecībai, bet divas trešdaļas dzeramā ūdens – šo teritoriju apūdeņošanai.

Tēmas
Redaktors iesaka
Jaunākie raksti
Nepalaid garām!
Uz augšu