Saasinoties krīzei uz Polijas robežas ar Baltkrieviju, kur tūkstošiem nelegālo imigrantu cenšas ar varu ielauzties Eiropas Savienības (ES) teritorijā, blokā atsākušās debates par žogu būvniecības finansēšanu uz ES ārējām robežām.
Krīze uz Polijas robežas atdzīvina debates par finansējumu žoga izbūvei uz ES ārējām robežām (2)
Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, trešdien apmeklējot Varšavu, izteicies, ka šāds finansējums ir "juridiski iespējams" un ka par to notiekot aktīvas debates.
Taču tas ir pretrunā ar Eiropas Komisijas (EK) prezidentes Urzulas fon der Leienas izteikumiem dalībvalstu līderu sanāksmē pirms trim nedēļām, kad viņa paziņoja, ka "finansējuma dzeloņstieplēm un mūriem nebūs".
Mišels gan izteicās par "fizisko infrastruktūru", neprecizējot tieši kādas būves viņš domā. Tomēr viņa vārdi liecina par dalībvalstu ieinteresētību šajā jautājumā.
"Mēs runāsim par fizisko infrastruktūru un iespējām to finansēt," kopīgajā preses konferencē ar Polijas premjerministru Mateušu Moravecki paziņoja Mišels.
"Es runāju par fizisko infrastruktūru, kas labāk aizsargās ES, un šajā ziņā es, pirmkārt, domāju par valstīm pirmajās līnijās, jo nacionālās robežas ir arī ES robežas."
Tikmēr EK pārstāvis Adalberts Jāncs žurnālistiem Briselē atkārtoti norādījis, ka fon der Leiena šajā jautājumā esot izteikusies "ļoti nepārprotami".
Viņš piebildis, ka ES jau tagad finansējot cita veida robežu infrastruktūru, tostarp novērošanas torņus un kontrolposteņus, kā arī dažāda veida aprīkojumu, piemēram, infrasarkanā starojuma kameras, bezpilota lidaparātus un perimetra apsardzes sistēmas.
Oktobrī 12 ES dalībvalstis - Austrija, Bulgārija, Kipra, Čehija, Dānija, Grieķija, Ungārija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija un Slovākija - nosūtīja EK vēstuli, pieprasot ES finansējumu žogu būvniecībai uz bloka ārējās robežas, taču ES samita laikā fon der Leiena to noraidīja