Katru gadu zemestrīcēs, vulkāna izvirdumos, viesuļvētrās un cunami viļņos, kā arī plūdos un meža ugunsgrēkos iet bojā gandrīz 100 tūkstoši pasaules iedzīvotāju, liecina Pasaules veselības organizācijas dati. Vēl vismaz 150 miljoni cilvēku ir spieti evakuēties no mājokļiem vai kā citādi cieš no dabas “dusmām”. Postošās katastrofas ir bijušas visos laikos, dažas no tām no zemes virsmas izdzēsušas veselas civilizācijas.
2020. gadā veiktajā “Proceedings of the National Academies of Sciences” pētījumā atklāts, ka tagadējās Santorini salas seno iedzīvotāju – mīnojiešu cilivilizācijas bojāeja 1600. gados pirms Kristus dzimšanas saistīta ar kāda vulkāna izvirdumu.
Taču precīzs bojāgājušo skaits nav zināms. Pateicoties vēstures avotiem un zinātniskajiem pētījumiem, vēsturniekiem ir iespēja aptuveni noteikt dabas nodarīto postījumu apmēru.
Lūk, piecas nāvējošākās dabas katastrofas cilvēces vēsturē!
